Iesaki rakstu:

Kāds ievērojams filozofs esot teicis ko līdzīgu frāzei: “Es nepiekrītu jūsu viedoklim, taču esmu gatavs atdot dzīvību, lai jūs to varētu paust!” Vārda brīvības princips caurstrāvo gan demokrātiskas valsts vērtības, gan veido pilsoniskas un patiesi brīvas civilizācijas pamatus, taču mūsu valstī ir daži, kuri vēlas šo kārtību pilnībā demontēt un sagraut.

Vārda brīvību ir paredzēts būtiski ierobežot, jo ir izstrādāti grozījumi Krimināllikumā, apdraudot vienu no fundamentālajām cilvēktiesībām: tiesībām uz vārda un izteikšanās brīvību. Par šiem grozījumiem sinhroni klusē visas tā saucamās Latvijā esošās cilvēktiesību organizācijas un institūcijas. Tās ar savu klusēšanu faktiski atbalsta notiekošo varas patvaļu, kas demokrātiskā sabiedrībā nav pieļaujama!

Pretēji konstitūcijā noteiktajām tiesībām uz vārda brīvību priekšvēlēšanu gadā, neskaidru un apšaubāmu motīvu vadīti, tiek virzīti absolūti diskriminējoši Krimināllikuma grozījumi, kuri paredzētu kriminālatbildību par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas apzināti nepatiesu ziņu vai izdomājumu publiskā izplatīšanā, traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu, vai organizāciju darbu. Priekšlikuma autori ļoti vienpusēji un virspusēji mēģina risināt pret Satversmes 100. pantu vērstus likuma grozījumus ar krimināltiesiskām sekām, jo ierosinātā redakcija atbilst ļoti daudzu un dažādu sadzīvisku situāciju gadījumiem.

Kas būs tā “patiesības ministrija”, kura novērtēs, vai izteiktais vārds ir “ziņa” vai “viedoklis”? Tiesu praksē atzīts, ka pastāv atšķirīga pieeja šiem diviem līdzīgajiem, bet tomēr atšķirīgajiem jēdzieniem. Kas tieši novērtēs kādas iestādes vai cilvēku miera traucējumus? Vai tas attieksies arī uz varas pārstāvjiem, kuras bezatbildīgie lēmumi jau ilgstoši traucē cilvēku un uzņēmumu darbu? Ja kāds aktīvists savā vēstījumā iestarpinās vārdu “iespējams”, vai tas pasargās viņu no kriminālprocesa? Jautājumu par šīs “novitātes” praktiskajiem aspektiem ir pārāk daudz.

Likuma bīdītāji kautrīgi neatklāj, ka patiesībā grib visiem saviem oponentiem, opozīcijas pārstāvjiem un citiem kritiķiem “aizbāzt mutes” ar draudiem par kriminālprocesu ierosināšanu un saukšanu pie kriminālatbildības, ieskaitot cietumsodu uz vairākiem gadiem. Ja šādi grozījumi tiks pieņemti, tad Latvija kļūs par totalitāru valsti, kas nav pieļaujams.

Viens no iniciatīvas autoru publiski paustajiem argumentiem bija attiecināms uz esošā huligānisma regulējuma pārāk plašo jēdzienu. Jaunais regulējums esot nepieciešams tiesām, lai tās skaidrāk saprastu, kā pareizi sodīt vārda brīvības entuziastus.

Saeimas komisijā viens no argumentiem bija arī kāda mana klienta tiesvedības rezultāts, kad tiesa viņu nesen pilnībā attaisnoja par it kā viltus ziņu izplatīšanu. Tas, ka lietas materiālos nebija nekādu pierādījumu par šādu viltus ziņu izplatīšanu, visticamāk, komisijas sēdē neizskanēja, jo tas nebūtu piemērots arguments šī antikonstitucionālā likumprojekta virzībai. Ja attaisnojošs rezultāts krimināllietā ir pamats likuma grozījumiem, tad šāds likumdevējs nodarbojas ar patvaļu!

Latvijas Republikas Satversmes 100. panta pirmajā teikumā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Tas nozīmē, ka vārda brīvības princips ir viens no fundamentālākajiem mūsu demokrātiskās sabiedrības principiem, kura ierobežošanai ir jābūt īpaši pamatotai.

No Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras izriet, ka tiesības brīvi paust savus uzskatus ir viens no būtiskiem demokrātiskas sabiedrības pamatiem un viens no svarīgiem nosacījumiem sabiedrības un katra indivīda pilnvērtīgai attīstībai. Vārda brīvība attiecināma arī uz tādu informāciju, kas apvaino, aizskar valsti vai kādu sabiedrības daļu. Turklāt politisko debašu brīvība ir demokrātiskas sabiedrības jēdziena pamatā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē ir atzīts, ka personām, kas piedalās publiskās debatēs par vispārsvarīgu jautājumu, ir atļauts izmantot zināmu pārspīlējumu vai pat provokāciju.

Pret vārda brīvību vērsta likuma pieņemšanai nav leģitīma mērķa, turklāt tas neatbilst sabiedrības ilgtermiņa interesēm. Tādēļ ir pēdējais brīdis apturēt šī antikonstitucionālā likumprojekta virzību un aizmest to nebūtībā uz visiem laikiem!