Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Dažas dienas pēc Baltkrievijas tiesas procesa beigām Jekaterinas Andrejevas un Darijas Čultsovas lietā lielākā daļa Latvijas mediju publicēja rakstus par šo tēmu. Pilnīgi katrs no šiem rakstiem sniedz ziņas labvēlīgā notiesātām sievietēm gaismā, vienlaikus pilnīgi nejauši aizmirstot precizēt daudzas ļoti svarīgas šīs krimināllietas detaļas.

Tiem, kas nezina, - abas sievietes ir Belsat televīzijas kanāla darbinieces. Belsat ir Polijas televīzijas kanāls, kas fiziski atrodas Polijā, bet pārraida baltkrievu valodā Baltkrievijas iedzīvotājiem. Jā, jā, jūs visu izlasījāt pareizi - Polijas Ārlietu ministrija 2007. gadā nodibināja televīzijas kanālu, kura mērķauditorija ir pilnīgi svešas un pilnīgi suverēnas valsts pilsoņi.

Ja jūs domājat, ka Belsat kanāla palaišana notika saskaņā ar Baltkrievijas likumdošanu, tad jūs esat dziļi kļūdījies. Belsat Baltkrievijā nav reģistrēts kā masu informācijas līdzeklis. Lielākajai daļai kanāla žurnālistu nav nepieciešamās akreditācijas žurnālistikas darbību veikšanai Baltkrievijā. Tāpat Belsat Baltkrievijas Republikas teritorijā neveic nekādu saimniecisko darbību.

No vienas puses, šī kanāla darbības forma var šķist dīvaina un neērta. No otras puses, plašsaziņas līdzekļu ekspertu vidū ir viedoklis, ka šajā organizatoriskajā formātā kanāls Belsat nav pakļauts Baltkrievijas tiesu jurisdikcijai un principā var neievērot Baltkrievijas likumdošanas normas.

Un, tā kā kanāls Belsat ir “demokrātijas rupors” Baltkrievijā, visi Eiropas mediji, arī Latvijas, uzskata, ka var pievērt acis uz tādiem sīkumiem kā ne pilnīgi legāla televīzijas apraide vai žurnālistu akreditācijas trūkums.

Tagad parunāsim par nereģistrētā TV kanāla "žurnālistu" aizturēšanas apstākļiem.

Īsāk sakot, sievietes tika aizturētas vienā no Minskas privātajiem dzīvokļiem, no kura viņas filmēja neatļautu mītiņu pret Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašeno. Tā kā Baltkrievijas varas iestādes nesankcionēja šo mītiņu, policija aizturēja Belsat “žurnālistes” kopā ar dzīvokļa, no kura notika filmēšana, īpašniekiem.

Vismaz tā Latvijas mediji vēlas, lai viņu lasītāji domātu par Baltkrievijas "žurnālistu" aizturēšanas apstākļiem. Tiesa, iedziļinoties aizturēšanas apstākļos, jūs uzreiz saprotat, ka šāds viedoklis ir ārkārtīgi virspusējs.

Pēc pašu "žurnālistu" liecībām dzīvoklis, no kura tika veikta filmēšana, pieder it kā absolūti nepazīstamām cilvekiem. Pēc “žurnālistu” teiktā, nezināms kanāla Belsat pārstāvis dienu pirms mītiņa piezvanīja dzīvokļa īpašniekam,un lūdza viņam atļauju nofilmēt nesankcionētu mītiņu. “Žurnālistes” apgalvo, ka saimnieks piekrita un sievietes dienu vēlāk, paņemot somas ar video tehniku, ieradās dzīvoklī filmēšanai.

Šeit es gribētu pievērst jūsu uzmanību neticamajai "žurnālistu" veiksmei. Pirmkārt, viņi kaut kā iepriekš uzzina gan par neatļauta mītiņa laiku gan vietu. Otrkārt, viņām izdevās nofilmēt mītiņu no absolūti ideālas pozīcijas – dzīvoklis atrodas augšējā stāvā, no kura veidojas plats leņķis, kas ļāva  redzēt visu, kas notika mītiņā. Treškārt, pilnīgi svešs cilvēks bez jebkādiem jautājumiem piekrīt ielaist savā dzīvoklī lai nofilmētu nelegālo mītiņu. Tajā pašā laikā piekrišanu filmēšanai viņš dod pa tālruni kādam vīrietim, kuru personīgi nepazīst un nekad dzīvē nav redzējis.

Ir acīmredzams, ka Baltkrievijas tiesa neticēja virknei šādu neticamu sakritību, un varbūt tieši tāpēc tā pieņēma spriedumu ne par labu Belsat “žurnālistēm”.

Tāpat nedrīkst aizmirst par pašas aizturēšanas apstākļiem. Saskaņā ar lietas materiāliem visi cilvēki, kas atradās dzīvoklī, tai skaitā vēlāk apsūdzētās Belsat “žurnālistes”, pēc policijas lūguma atvērt durvis atteicās to darīt. Atteikšanās atvērt durvis dēļ policisti bija spiesti tās uzlauzt, lai tiktu iekšā. Izmeklēšanas laikā saimnieks apgalvoja, ka viņš negaidīja, ka kāds nāks ciemos, un tāpēc neuzskatīja par vajadzīgu atvērt durvis nelūgtiem viesiem.

Citiem vārdiem sakot, pirmkārt, šis vīrietis pilnīgi svešiem cilvēkiem pa tālruni piekrīt nodrošināt savu dzīvokli nelikumīgai filmēšanai, un otrkārt dienu vēlāk viņš ļauj policijai stipri sabojāt viņa īpašumu, tādējādi padarot sevi par līdzdalībnieku kriminālprocesā.

Ja man lūgtu novērtēt saimnieka rīcību, pamatojoties uz viņa paša uzvedību, tad es teiktu, ka vai nu šis vīrietis ir garīgi atpalicis cilvēks, kurš sevi neapzinājās ne tad, kad viņš sniedza piekrišanu pa tālruni, ne arī tad, kad viņš atteicās atvērt policijai durvis. Vai arī šis vīrietis ir noziedznieks ar ļoti lielu pieredzi, kuram jebkurš konflikts ar tiesībaizsardzības iestādēm ir jautrs piedzīvojums. Man personīgi ir ļoti grūti noticēt, ka viņš ir parasts Minskas iedzīvotājs, kurš tīras nejaušības dēļ nonāca nepatikšanās.

Noslēgumā es vēlētos uzdot dažus retoriskus jautājumus. Ko visi iepriekš minētie apstākļi, kurus latvijas mediji pilnībā ignorēja, saka par žurnālistikas kvalitāti un līmeni Latvijā? Kā uz pastāvīgu Lukašenko propagandas apsūdzību fona izskatās raksts par nelegāla ārzemju kanāla darbiniekiem, kuri atsakās atvērt durvis policijai? Kāda ir konceptuālā atšķirība starp viltus rakstiem, kurus izplata  valdības mediji Baltkrievijā, un viltus rakstiem, kurus izplata valdības mediji Latvijā?

https://people.onliner.by/2021/02/09/sud-nad-zhurnalistkami-belsata

https://www.belta.by/columnists/view/chto-dozvoleno-jupiteru-ne-dozvoleno-byku-ili-neprikasaemyj-belsat-5470/

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baltkrievijas-zurnalistem-par-protestu-filmesanu-piespriez-divus-gadus-cietuma.a393471/

Red.piez. Šajā publikācijā izteiktais viedoklis kategoriski nesakrīt ar mūsu nostāju. Baltkrievijā valda brutāls, nu jau arī neleģitīms režīms, un divu gadu cietumsods par mītiņa filmēšanu to kārtējo reizi apliecina. Šo viedokli publicējam tikai tāpēc, ka uzskatām, ka tiesības uz eksistenci ir visdažādākajiem viedokļiem. Bet tas, ka arī Latvija straujiem soļiem virzās Baltkrievijas un Krievijas „demokrātijas” virzienā, jau ir cits jautājums.

Novērtē šo rakstu:

97
29