Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau kādu laiku masu saziņas līdzekļos dzirdam Tieslietu ministrijas solījumu atvieglotā veidā atbrīvot no parādiem personas ar maziem ienākumiem. To paredz Tieslietu ministrijā sagatavotais Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumprojekts, kurš pašlaik izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un kurš būtu spēkā no 2021. gada 1. janvāra.

TV pārraidē Tieslietu ministrijas pārstāve Laila Medina norādīja uz bezatbildīgu aizņemšanos un nepieciešamību šiem cilvēkiem iziet finanšu pratības kursus. Iespējams, cien.Laila Medina nav iepazinusies ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu un nemaz nezina, ka tieši pakalpojuma sniedzējam ir pienākums izvērtēt patērētāja iespēju atdot aizdevumu. 

Uz 456 700 pensionāriem vidējā vecuma pensija ir 297,61 eiro mēnesī, kur lielākā pensija ir 19 000 eiro mēnesī un mazākā 70,43 eiro mēnesī. Minimālā alga valstī ir 430 eiro mēnesī (uz rokas 346,16 eiro), bet dzīvokļa īrei nepieciešami 350 eiro mēnesī.

Pat, ja uz papīra alga ir 500 eiro mēnesī, tad uz rokas tie ir 391,71 eiro. Un tādu minimālās algas un mazāku ienākumu saņēmēju ir aptuveni 251 200 strādājošo. Šiem cilvēkiem kā glābšanas riņķis tiek pasviesti ātrie kredīti, kuri iznīcību tikai paātrina, nododot šos izmisumā iedzītos cilvēkus zvērināto tiesu izpildītāju gādīgajās rokās (parādu verdzībā).

Finanšu pratības kursus par saviem līdzekļiem apmeklēt vajadzētu visiem Labklājības, Finanšu un Tieslietu ministrijas darbiniekiem, kā arī ministru prezidentam un Saeimas deputātiem, kuri ir pieļāvuši šādu situāciju - minimālā pensija, ja apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, ir vienāda ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots koeficients 1,1 (70,43 euro, invalīdam kopš bērnības – 117,39 euro);

ja apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, ir vienāds ar valsts sociālās nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots koeficients 1,3 (83,24 euro, invalīdam kopš bērnības – 138,74 euro);

ja apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, ir vienāds ar valsts sociālās nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots koeficients 1,5 (96,05 euro, invalīdam kopš bērnības – 160,08 euro);

ja apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, ir vienāds ar valsts sociālās nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots koeficients 1,7 (108,85 euro, invalīdam kopš bērnības – 181,42 euro).

Vecuma pensiju saņem ~456 700 iedzīvotāju, invaliditātes pensiju saņem ~74 400 iedzīvotāju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu 64 eiro mēnesī saņem ~21 000 iedzīvotāju. Kopš 2014.gada janvāra netiek aprēķināts iztikas minimums valstī, bet ir noteikts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts 64 eiro apmērā, acīmredzot ziepēm, striķim un ķeblītim.

Ļoti ceru, ka tieslietu ministrs atvainosies par šiem Lailas Medinas vārdiem un ievērojami pārstrādās piedāvāto Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumprojektu.

Vai tiešām tieslietu ministrs nav pamanījis, ka ātrie kredīti tiek izsniegti personām ar maziem ienākumiem, bet Krimināllikuma 201.pants. Augļošana. Par dažāda veida aizdevumiem, kuri izdarīti, apzināti izmantojot aizdevuma ņēmēja smago materiālo stāvokli, un kuru nosacījumi ir viņam pārmērīgi apgrūtinoši (augļošana), netiek piemērots, jo aizdevēji nemaz neinteresējas par aizņēmēju slikto materiālo stāvokli?

Šie aizdevēji neinteresējas par aizņēmēju materiālo stāvokli, lai neiestātos atbildība pēc Krimināllikuma 201.panta. Aizdevēji labi apzinās, ka tie, kas aizņemas ātros kredītus, nekur citur aizņemties nevar savu mazo ienākumu dēļ. Lielākai daļai šo aizņēmēju ir neizpildāmas saistības, un mazo ienākumu dēļ viņi nekad pie esošajiem likumiem nevarēs dzēst savas saistības izmantojot maksātnespējas procesu. 

Kā redzam no pēdējo gadu notikumiem, tad komercbanku uzraudzība ir bijusi ļoti vāja, lai neteiktu, ka tāda vispār nebija. Bankas aktīvi pūta nekustamo īpašumu burbuli, tika izsniegti nedroši kredīti pret banku novērtētu nekustamā īpašuma ķīlu par ļoti uzpūstām vērtībām, tad bankas būtiski ierobežoja kreditēšanu un nekustamo īpašumu cenas nokrita pat par 90%,

Latvijas valdība izvēlējās neredzēt notiekošo un glābt bankas, cilvēkiem tika būtiski samazināti ienākumi, apgrūtinot iespēju pildīt savas saistības, un izsolēs par piespiedu pārdošanas vērtībām tika pārdoti banku vērtētie ieķīlātie īpašumi un cilvēkiem uzkrauti neatmaksājami parādi. Arī šiem cilvēkiem ir nepieciešams taisnīgs risinājums un atvainošanās no valsts vadītāju puses.

Ievērojot spēkā esošos Civilprocesa likuma 594.panta noteikumus nav iespējama piedziņa no parādniekiem, kuru ienākumi ir mazāki par minimālo algu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru uz katru apgādājamo bērnu, jo parādniekam ir jāsaglabā darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Komerclikuma 406.pants paredz, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš. Bieži dzirdam pārmetumus aizņēmējiem par neapdomīgu aizņemšanos, bet pilnīgi tiek aizmirsta aizdevēju un pakalpojumu sniedzēju atbildība- pirms aizdošanas un pakalpojumu sniegšanas pārliecināties par parādnieka spēju atdot aizdevumu vai samaksāt par pakalpojumu, apzinoties, ka no parādniekiem, kuru ienākumi ir mazāki par  minimālo algu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā uz katru apgādājamo bērnu, neko piedzīt nevarēs.

Ļoti bieži aizdevēji aizdod naudu un pakalpojumu sniedzēji sniedz pakalpojumus cilvēkiem, kuru ienākumi ir mazāki par minimālo algu, faktiski radot parādu vergus, kuri no parādu verdzības ir spiesti bēgt uz citām valstīm un Latvija zaudē nodokļu maksātājus.

Lai veicinātu iedzīvotāju maksātspēju un Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, piedāvājam risinājumu, kas veicinātu atbildīgu aizdošanu un mazinātu iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts. 

Ņemot vērā, ka nav iespējama piedziņa no parādniekiem, kuru ienākumi ir mazāki par minimālo algu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru uz katru apgādājamo bērnu, un no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, tad 

1] Civilprocesa likuma 223.pantu piedāvājam papildināt ar noteikumu, ka tiesa nepieņem kreditoru pieteikumu par parādu piedziņu un nepiedzen parādus no parādniekiem, kuru ienākumi pēdējo triju gadu laikā ir mazāki par minimālo algu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru uz katru apgādājamo bērnu un parādniekam nepieder manta, uz kuru varētu vērst piedziņu. Vienlaicīgi ar tiesvedības izbeigšanu parādnieka saistības uzskatāmas par dzēstām. Kā arī noteikt, ka šāds tiesas lēmums nav pārsūdzams.

2] Kā arī papildināt Civilprocesa likuma 563.pantu ar noteikumu, ka zvērināts tiesu izpildītājs izbeidz lietvedību un dzēš atlikušo saistību, ja parādnieka ienākumi pēdējo trīs gadu laikā ir mazāki par minimālo algu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru uz katru apgādājamo bērnu un parādniekam nepieder manta uz kuru varētu vērst piedziņu.

3] Kā arī papildināt Civilprocesa likuma 594.pantu ar noteikumu, ka gadījumā, ja parādniekam, kura ienākumi ir mazāki par minimālo algu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru uz katru apgādājamo bērnu, pieder manta uz kuru var vērst piedziņu, tad piedziņa tiek vērsta tikai uz parādniekam piederošo mantu, ievērojot Civilprocesa likuma 1.pielikumā minētos ierobežojumus.

Novērtē šo rakstu:

94
8