Iesaki rakstu:

Esmu uzņēmējs, kuram ir bijis tas gods biežāk zaudēt nekā uzvarēt vai apzināti nepiedalīties www.iub.gov.lv  atrodamajos iepirkumos, jo vēlamais uzvarētājs ir redzams lasot starp iepirkuma nolikuma/specifikācijas rindām.

Ja nav bijusi izdevība vai pietiekami daudz laika ieskatīties Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā un izlasīt stāstiņu „Pasniegtas Iepirkumu Gada balvas”, domāju, tas būtu jautri un interesanti ikvienam.

Tas gan ir laikam bijis viens jautrs pasākums visa gada garumā - mamma (iestāde, ES) iedod bērniem (iestāžu ierēdņiem, visbiežāk lauksaimniekiem) žūksni papa (valsts, ES) naudas un palaiž bērnus uz tuvējiem veikaliem iepirkties.

Un tad, gada nogalē, pie Ziemsvētku eglītes oma (IUB) pasniedz mazbērniem balvas dažādās nominācijās - pilnākie iepirkuma rati, skaistākais iesaiņojums, ātrākā piegāde, lielākais uzpūstais burbulis no sapirktajām kožļenēm u.t.t.

Jāprasa - kādas vēl nejēdzības spēj un spēs izdomāt ierēdņi? Visiem sen zināms, ka visi šie publiskie iepirkumi (ar nelieliem izņēmumiem) nav ne kas cits, kā miglas pūšana acīs - ķeksītis, jo tā tam pēc likuma ir jābūt.

Iepirkuma uzvarētājs ir sen zināms (pircējam un potenciālajam piegādātajam, arī konkurentiem, kuri lasa sastādīto specifikāciju precīzās prasības, kuras spēj izpildīt tikai vēlamais uzvarētājs), pirms iepirkuma sludinājums ir publicēts visgodīgākajā un atklātākajā portālā www.iub.gov.lv. 

Savukārt IUB ir iestāde, kas ne par ko neatbild un neuzņemas nekādu atbildību par tās mājas lapā publicētajiem iepirkumiem. 

Ja tādas nominācijas tomēr ir nepieciešamas, tad labāk lietas (uzvarētāji) būtu jāsauc to īstajos vārdos - attapīgākais/viltīgākais nolikumu rakstītājs, biežākais iepirkumu uzvarētājs u.t.t.