Menu
Pilnā versija
Foto

Kādēļ vajadzīgi Maksātnespējas likuma grozījumi

Likumprojekta „Grozījumi Maksātnespējas likumā” anotācija · 04.07.2014. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Maksātnespējas likums šobrīd noteic plašas maksātnespējas procesa administratora (turpmāk – administrators) pilnvaras juridiskās personas un fiziskās personas maksātnespējas procesā, tai skaitā pārņemt parādnieka mantu un rīkoties ar to, pieņemt lēmumus, kas ietekmē kreditoru intereses, kā arī kļūt par maksātnespējīgā komersanta faktiski vienīgo likumīgo vadītāju (amatpersonu) ar visplašākajām tiesībām lēmumu pieņemšanā un darījumu noslēgšanā. Vienlaikus ne Maksātnespējas likums, ne citi normatīvie akti neparedz administratora profesijas statusu un līdz ar to izrietošos pienākumus un ierobežojumus.

Pēdējo gadu prakse liecina, ka fakts, ka administratora profesijas statuss nav noteikts, apgrūtina valsts spēju nodrošināt juridisko profesiju vienotu attīstību. Tāpat pēdējo gadu prakse liecina, ka administratoru rīcība neatbilst likumdevēja paredzētajam rīcības, atbildības un kompetences modelim.

Par problēmām administratoru darba kvalitātē liecina arī oficiālā Maksātnespējas administrācijas statistika. Proti, Maksātnespējas administrācijā iesniegto sūdzību skaits par administratoru rīcību ir būtiski pieaudzis kopš 2008.gada, un tendences 2013.gadā neliecina par šo sūdzību skaita mazināšanos.

Viens no būtiskākajiem trūkumiem administratora darbības regulējumā ir apstāklis, ka administratoram ar likumu ir piešķirtas plašas pilnvaras, administrējot tiesiskās aizsardzības procesu, juridiskās personas maksātnespējas procesu un fiziskās personas maksātnespējas procesu, taču administratora vieta institucionālajā sistēmā nenodrošina pienācīgu kontroles mehānismu. Proti, lai administrators spētu nodrošināt tiesisku procesa gaitu, administratoram savā rīcībā jābūt neitrālam un neatkarīgam. Tā kā administratori juridiski nav uzskatāmi par amatpersonām, administratori nejūt pietiekamu atbildības līmeni un rīkojas kā privātpersonas. Šobrīd var secināt, ka administratoru disciplināratbildības neesamība ir viens no iemesliem zemai profesionālajai atbildībai un prestižam.

Lai risinātu praksē konstatētās problēmas, likumprojektā tiek piedāvāts noteikt, ka administratori amata darbībās pielīdzināmi valsts amatpersonām un uz tiem attiecas likumā noteiktie valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi un pienākumi, taču, ņemot vērā administratoru veicamo pienākumu specifiku un to, ka vairums administratoru šobrīd ir arī advokāti, kā arī zvērinātu tiesu izpildītāju veicamie pienākumi faktiski ir līdzīgi administratora pienākumiem, administratora amats būtu savienojams ar zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu advokātu profesiju. Lai gan šāda risinājuma praktiskais izpildījums ir apšaubāms tieši kontekstā ar advokātu gan starptautiski, gan nacionāli nostiprināto neatkarīgo statusu.

Tāpat nepieciešams noteikt, ka administratorus amatā ieceļ Maksātnespējas administrācijas direktors un administratori ne retāk kā reizi trīs gados (skaitot no amatā iecelšanas dienas vai iepriekšējā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas dienas) kārto kvalifikācijas eksāmenu.

Nepieciešams pastiprināt administratoru atbildību, tajā skaitā paredzot, ka par administratora darbību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem administratori ir saucami pie disciplināratbildības. Tādejādi, regulējumā būtu nosakāms, ka disciplinārlietu pret administratoru var ierosināt Maksātnespējas administrācija, tiesnesis, vai prokurors. Par pamatu disciplinārlietas ierosināšanai būtu nosakāms normatīvo aktu būtisks pārkāpums, profesionālo ētikas normu pārkāpšana, Maksātnespējas administrācijas apstiprinātās metodikas neievērošana, citu ar administratoru darbību saistītu iekšējo normatīvo aktu pārkāpums. Kā disciplinārsods būtu nosakāma piezīme, rājiens, naudas sods, atcelšana no amata.

Tāpat būtu nosakāms plašāks gadījumu spektrs, kad administrators būtu atceļams no amata, tajā skaitā, pamatojoties uz Disciplinārkomisijas lēmumu. Disciplinārlietu komisijas lēmums būtu pārsūdzams Administratīvajā tiesā 30 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas.

Ņemot vērā to, ka pārejai uz jauno administratoru darbības sistēmu nepieciešams saprātīgs laika periods, kā arī papildu budžeta līdzekļi, nepieciešams noteikt, ka grozījumi, kas saistīti ar administratora iecelšanu amatā, amata apliecības izdošanu, kā arī administratora atbrīvošanu, atcelšanu vai atstādināšanu no amata stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

Kopumā šie mehānismi nodrošinās administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu, administratora atbildības līmeņa celšanos, administratora darbības caurspīdīgumu un profesijas prestiža celšanos.

Papildus tam vēršu uzmanību, ka, minētie priekšlikumi izskatīti un konceptuāli atbalstīti Ministru kabineta sēdē 2013.gada 10.decembrī, izskatot informatīvo ziņojumu „Par maksātnespējas procesa administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu”.

Vienlaikus būtu vēršama uzmanība, ka pastāv viedoklis, ka šobrīd spēkā esošā sertifikācijas sistēma nodrošina pietiekami kvalitatīvu pieeju administratoru profesijai, proti, lai palielinātu Tieslietu ministrijas iesaisti šajā procesā būtu iespējams vien pārskatīt Maksātnespējas administrācijas un Tieslietu ministrijas deleģēto personu dalību Eksaminācijas komisijā.

Tāpat būtu atjaunojama debate par Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktās kompetences attiecībā par maksātnespējas procesā izdarīto pārkāpumu izskatīšanu un soda piemērošanu nodošanu Maksātnespējas administrācijas kompetencē.

Novērtē šo rakstu:

0
0