Iesaki rakstu:

Kaut oficiāli tas tiek noliegts, tieši ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera skeptiskā pozīcija bijusi galvenais iemesls, kāpēc daļu tā sauktās „oligarhu lietas” materiālu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizvien nav izdalījis atsevišķā kriminālprocesā un nav varējis pieņemt lēmumu par izmeklēšanas pabeigšanu atsevišķas epizodēs un lietas nodošanu prokuratūrai, lai tā lemtu par apsūdzības uzrādīšanu ekspolitiķim Aināram Šleseram un, iespējams, arī Ventspils mēram Aivaram Lembergam.

Pēc vairāku avotu Pietiek atzītā tieši ar Kalnmeiera skeptisko nostāju skaidrojams, kāpēc KNAB no „oligarhu lietas” aizvien nav izdalījis atsevišķu kriminālprocesu par Šlesera, iespējams, īstenoto kukuļošanu, kurā piedalījies arī Ventspils mērs un kura tika saistīta ar Rīgas vicemēra Andra Amerika iecelšanu Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā.

Kalnmeieram, kurš tagad Latvenergo amatpersonu lietas sarunu noplūdes ietvaros publiski pozicionējies kā KNAB aizstāvis, vēl nesen bijušas lielas domstarpības ar KNAB par „oligarhu lietas” virzību. KNAB jau pērn rudenī „oligarhu lietu” plānojis sadalīt vismaz trīs atsevišķos kriminālprocesos, lai šajā lietā nekavētu izmeklēšanas virzību un to pabeigtu tajās epizodēs, kurās KNAB izmeklētāji uzskata par pierādītām.

Jau pērnā gada rudenī KNAB bijis gatavs prokuratūrai nodot no „oligarhu lietas” izdalītu kriminālprocesu par Šlesera, iespējams, īstenotu kukuļošanu saistībā ar Amerika iecelšanu par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju. Apsūdzība kukuļņemšanā šajā epizodē, iespējams, draudēja arī Lembergam. Tomēr šie KNAB plāni nav īstenojušies, jo skeptisks par šādu „oligarhu lietas” izmeklēšanas virzību bijis Kalnmeiers.

Līdz ar skeptisko Kalnmeiera un viņa vadītās prokuratūras nostāju KNAB ieceres sadalīt „oligarhu lietu,” lai nodrošinātu tās raitāku virzību uz prokuratūru un tiesu cietušas neveiksmi.

Oficiāli gan KNAB, gan Kalnmeiers norādījuši, ka „oligarhu lietā” turpinās izmeklēšana, un nekāda konkrētāka informācija par šīs lietas virzību nav sniegta. Tikmēr Šlesers jau vairakkārt medijos paziņojis, ka oligarhu lieta izgāzīsies.

Pietiek pērn rudenī ziņoja, ka KNAB gatavojas pabeigt izmeklēšanu un no oligarhu lietas izdalīt atsevišķu kriminālprocesu, lai rosinātu prokuratūru lemt par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret Šleseru un Lembergu. Tika plānots, ka, pabeidzot izmeklēšanu šajā kriminālprocesā, KNAB varētu rosināt prokuratūru lemt par apsūdzības uzrādīšanu Lembergam par iespējamo kukuļņemšanu trešās personas interesēs, savukārt Šleseram – par iespējamo kukuļdošanu.

Jau izskanējis, ka, kā bija izklāstīts KNAB pērn 25.maijā Saeimai adresētajā vēstulē saistībā ar lūgumu lemt par atļauju veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietā, politiķis, lai nodrošinātu Amerika iecelšanu Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā, vērsies pie Lemberga pēc atbalsta no ZZS pārstāvja Rīgas brīvostas valdē Viestura Silenieka.

KNAB skatījumā 2010.gada oktobra sākumā tikusi panākta vienošanās, ka pēc tam, kad Šlesers būs atkāpies no Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amata (oktobrī Šleseru ievēlēja 10.Saeimā, un viņš bija spiests nolikt Rīgas domes deputāta mandātu, kā arī atkāpties no Rīgas vicemēra un Rīgas brīvostas valdes priekšsēža amata), Silenieks valdes sēdē balsos par Amerika iecelšanu šajā amatā.

Par to pretī Šleseram bijis jānodrošina, lai Rīgas brīvosta noslēgtu līgumu ar Lemberga ietekmi saistītajā SIA Mediju nams par brīvostas reklāmas izvietošanu Mediju nams piederošajos preses izdevumos (Neatkarīgā Rīta Avīze, Vakara ziņas, Sporta Avīze).

Gan Šlesers, gan Lembergs jebkādu saistību ar šādām darbībām kategoriski nolieguši, saucot tās vai nu par izdomājumiem, vai politisko pasūtījumu. Liecības KNAB saistībā ar aizdomām par šādi īstenotu kukuļošanu snieguši Ameriks, Silenieks, Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. KNAB pratināti arī Šlesers un Lembergs.

Tā sauktajā „oligarhu lietā" KNAB 20.maijā ierosināja kriminālprocesu pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. 

Pērn maija vidū KNAB šai lietā veica vērienīgu kratīšanu, pārmeklējot kopumā 42 ar Aināru Šleseru, Aivaru Lembergu un Andri Šķēli saistītus objektus. Lietā iesaistītas 11 personas, tajā skaitā sešas amatpersonas. „Oligarhu lietā" figurē arī 26 komercsabiedrības. 

Pietiek arī rakstījis, ka Kalnmeiers pērn vasarā arī visai klaji un uzstājīgi iejaucies KNAB plānos konkursa Jaunais vilnis (JV) laikā nopratināt pretrunīgi vērtēto Krievijas miljonāru Aleksandru Šenkmanu. Kalnmeeiru ar šo Krievijas miljonāru un JV organizācijas komitejas priekšsēdētāju vieno sena pazīšanās, jo savulaik ģenerālprokurors kā advokāta Guntara Antoma biroja darbinieks bija Šenkmana aizstāvis skandalozajā Banka Baltija (BB) kraha lietā. Šenkmans BB darbojās kopā ar bēdīgi slaveno Aleksandru Laventu un bija Laventa vietnieks.

Kalnmeiera viedokli Pietiek nav izdevies iegūt, jo prokuratūras preses centrs pieprasījis jautājumus iesniegt Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā, kas paredz atbildes sniegšanu mēneša laika.