Iesaki rakstu:

Ģenerālprokuratūra un Drošības policija atradušas veidu, kā „nogremdēt” lietu par pašreizējās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pienākumu izpildītājas Jutas Strīķes un arī kādreizējā KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova aktivitātēm, ziņojot par norisēm birojā un tā izmeklētajām krimināllietām ASV vēstniecības darbiniekiem.

Kā ziņots, Wikileaks publiskotās ASV vēstniecības šifrogrammas šoruden atklāja, ka Loskutovs un Strīķe vairākkārt snieguši ziņojumus ASV vēstniecībai par birojā notiekošo un atsevišķu kriminālprocesu izmeklēšanas gaitu. Īpaši daudz kā stāstāma viņiem bijis sakarā ar KNAB naudas zādzībām, un tāpat, kā izriet no šifrogrammām, toreizējais KNAB priekšnieks vēstniecības darbiniekiem detalizēti izklāstījis informāciju, kas varētu būt uzskatāma par izmeklēšanas noslēpumu.

Pēc šo ziņu nākšanas atklātībā Pietiek vērsās ar iesniegumiem gan LR Ģenerālprokuratūrā, gan Drošības policijā, aicinot sākt kriminālprocesu par iespējamu izmeklēšanas noslēpuma un citas ierobežotas pieejamības informācijas pretlikumīgu izpaušanu, ko veikušas minētās amatpersonas. Taču, kā izriet no šo iestāžu sarakstes, kas ir Pietiek rīcībā, ir atrasts veids, kā izvairīties ne tikai no kriminālprocesa ierosināšanas, bet arī no jebkādu pārbaužu veikšanas saistībā ar šo lietu.

Tā Ērika Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra iesniegumus par Wikileaks šifrogrammu atklātajām ziņām pārsūtījusi LR Drošības policijai, lai tā tos izvērtētu un pieņemtu lēmumu savas kompetences ietvaros. Taču arī Jāņa Reinika vadītā struktūra atradusi pamatojumu, lai ar šo lietu nenodarbotos, - kaut gan prokuratūra formāli uzskatījusi, ka šī ir Drošības policijas kompetence, tā lietu pārsūtījusi tālāk Satversmes aizsardzības birojam.

Savukārt šī Jāņa Kažociņa vadītā iestāde, kurā nu nonākuši jau veseli trīs iesniegumi par Strīķes un Loskutova ziņojumiem ASV vēstniecībai, nav apgrūtināta ar nepieciešamību veikt kādas darbības, par kurām būtu jāziņo atklātībai, un līdz ar to, kā Pietiek apliecinājuši avoti Drošības policijā, šī lieta uzskatāma par sekmīgi „nogremdētu”.

Pats Kažociņš šo „nogremdēšanu” apstiprina šādos vārdos: „Iesniegumos minēto informāciju SAB pieņem zināšanai, un tā tiks izmantota tālākam darbam SAB kompetences ietvaros, saistībā ar valsts noslēpuma aizsardzību un izmantošanu. Papildus vēlamies norādīt, ka SAB ar likumu nav piešķirtas izziņas tiesības un saskaņā ar Satversmes aizsardzības biroja likuma 7. panta desmito daļu birojs iesniedz prokuratūrai vai attiecīgajai izziņas iestādei informāciju un materiālus par konstatētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un personām, kuras var tikt apsūdzētas to izdarīšanā.”

Kažociņš īpaši uzsver to, ka Satversmes aizsardzības birojs arī turpmāk esot „gatavs saņemt un izvērtēt informāciju, kas saistīta ar valsts noslēpuma aizsardzības sistēmu SAB kompetences ietvaros”.

Kā jau ziņots, Strīķe un Loskutovs ASV vēstniecībai bija snieguši ziņojumus par dažādām tēmām. „Loskutovs paziņoja, ka viņš ierakstīja sarunu [ar Aivaru Lembergu], nodeva ierakstu prokurora birojam un ka ieraksts tika izmantots kā pierādījums slēgtā noklausīšanās sēdē pagājušajā gadā, lai paturētu Lembergu apcietinājumā. Viņš teica, ka šāda ieraksta esamība ir zināma tikai dažiem cilvēkiem, jo tas tieši parāda, ka Lembergs mēģina kontrolēt valsts ierēdni,” – šādi kādā 2008. gada maija sākuma šifrogrammā tiek atstāstīts Loskutova vēstniecības darbiniekiem stāstītais par Aivara Lemberga krimināllietu un viņa lomu tajā.

Daudz stāstāmā ASV vēstniecības darbiniekiem bijis arī Strīķei: „Atsevišķā sarunā ar pol/econ. priekšnieku Juta Strīķe, KNAB izmeklēšanas vadītāja, par pēdējiem notikumiem pastāstīja lielā mērā līdzīgu stāstu. Viņa piebilda, ka viņa vismaz vēlējās apsvērt iespēju, ka naudas zādzību organizējuši „politiskie spēki”, ko apdraud KNAB aktivitātes, lai samulsinātu un iedragātu Loskutovu, un lai prokurora birojs izmeklētu šo iespējamību. Viņa piebilda arī, ka saruna ar Lembergu bija veikta pirms pazudušās naudas atklāšanas brīža, līdz ar to viņa nedomā, ka šo divu notikumu laiks bija saskaņots, drīzāk nejauši izdevīgs KNAB pretiniekiem.”

Sākotnēji pēc šīs informācijas parādīšanās Pietiek KNAB pieprasīja sniegt informāciju, vai tiešām Strīķe 2008. gada aprīlī vai maijā ir tikusies ar augstām ASV vēstniecības Rīgā amatpersonām, kad, kur, pēc kā iniciatīvas un kādu iemeslu dēļ notikusi šī tikšanās, ar kādām tieši ASV vēstniecības amatpersonām Strīķe ir tikusies šajā laika periodā, kādu informāciju KNAB priekšnieka vietniece ir sniegusi minētajām amatpersonām minētās tikšanās laikā, vai par minēto tikšanos Strīķe ir sniegusi dienesta ziņojumu savai priekšniecībai un vai KNAB vadība bija devusi piekrišanu šādas tikšanās rīkošanai un Strīķes dalībai tajā.

Tomēr KNAB nesniedza atbildi ne uz vienu no šiem jautājumiem, jo „atbildes uz tiem neizbēgami ietvertu sevī nepieciešamību atklāt ziņas, kuras ir atzīstamas par informāciju iestādes iekšējai lietošanai un tādējādi uzskatāmas par ierobežotas pieejamības informāciju, kuru, ievērojot attiecīgo tiesisko regulējumu un šādas informācijas izsniegšanas kārtību, birojs nav tiesīgs sniegt”.

KNAB varot atklāt tikai to, ka „Strīķe amata pildīšanai nepieciešamās sadarbības ietvaros sadarbojas ar citām tiesībaizsardzības iestādēm, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, ārvalstu institūcijām, starptautiskajām organizācijām un vēstniecībām, t.sk. viņa regulāri tiekas ar Eiropas Savienības dalībvalstu un ASV vēstniecību pārstāvjiem, lai pārrunātu dažādus organizatoriskos jautājumus”.

Pēc šī atteikuma Pietiek KNAB nosūtīja jaunus jautājumus, prasot sniegt ziņas, vai KNAB rīcībā līdz šim ir bijusi informācija par to, ka KNAB darbinieki ir nodevuši ASV vēstniecībai ierobežotas pieejamības informāciju, vai KNAB ir veicis kādas dienesta vai citas pārbaudes šai sakarā, vai pēc šīs informācijas publiskošanas KNAB veiks kādas aktivitātes, lai noskaidrotu šos darbiniekus, un vai biroja vadība uzskata, ka ir pieļaujams, ka KNAB darbinieki sniedz ierobežotas pieejamības informāciju ārvalstu vēstniecībām.

Taču KNAB paziņoja, ka konstatējis – arī atbildes uz šiem jautājumiem „neizbēgami ietvertu sevī nepieciešamību atklāt ziņas, kuras ir atzīstamas par informāciju iestādes iekšējai lietošanai un tādējādi atbilstoši Informācijas atklātības likumam uzskatāmas par ierobežotas pieejamības informāciju, kuru, ievērojot attiecīgo tiesisko regulējumu un šādas informācijas izsniegšanas kārtību, birojs nav tiesīgs sniegt”.

Tomēr KNAB varot apgalvot – „biroja rīcībā nav informācija, ka biroja darbinieki ir nodevuši ASV vēstniecībai informāciju, kura būtu uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju”, bet „gadījumā, ja biroja rīcībā nonāk pamatota informācija par biroja amatpersonu vai darbinieku iespējamiem pārkāpumiem, birojs savas kompetences ietvaros izvērtē to un veic nepieciešamās pārbaudes”.