Menu
Pilnā versija
Foto

Kam izdevīgi radīt haosu suņu uzskaitē?

Pietiek lasītājs · 25.06.2016. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Mūsu valsts ir īsta Brīnumzeme, kur bieži vien lietas notiek tāpēc, ka viens čoms aiziet pie otra un sarunā pa tiešo sev vēlamo, jo draugu būšanai, kas bija tik izplatīta padomju laikos, ir liels spēks, - kā saka, tu man, es pēc tam tev, bet visiem pārējiem neiesaistītajiem no brīnumiem mute vaļā.

Bet skatīsimies visu pēc kārtas. 2011.gadā Ministru kabinets pieņem Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos MK noteikumus “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība”, kuros paredz visu suņu apzīmēšanu ar mikročipu un reģistrēšanu vienotā valsts reģistrā, Šie noteikumi izveidoti ar mērķi sakārtot vidi, noskaidrot suņu piederību, lai pašvaldības un kārtību uzraugošās valsts struktūras varētu izmantot šos datus savām vajadzībām un noskaidrot īpašnieku gan pamestajiem suņiem, gan tiem, kuri sakoduši cilvēkus, uzbrukuši meža zvēriem un mājlopiem, lai kontrolētu trakumsērgas vakcināciju, ka ir būtiski sabiedrības veselībai.

Veidojot noteikumus, Zemkopības ministrija paredz arī pārejas periodu – 5 gadus, lai sabiedrība varētu sagatavoties noteikumu izpildei. Nav šaubu, ka visi gaida 2016.gada 1.jūliju, kad visiem suņiem jābūt apzīmētiem un reģistrētiem, beidzot būs sakārtots jautājums un pašvaldības viennozīmīgi varēs tērēt mazāk līdzekļu pamesto suņu uzturēšanai, bet prasīt tos kompensēt suņu īpašniekiem.

Tiek izmantota Eiropas Savienības nauda reģistra izveidei, pamazām tajā suņu skaits palielinās. Mūsu valsts pilsoņu lielākā daļa tomēr ir samērā apzinīgi, jo uz 2016.gada 1.janvāri reģistrā ir mazliet vairāk par 22 000 suņu, bet jau uz 15.jūniju reģistrēto suņu skaits sasniedz turpat 40 000.

Pēkšņi ZM 2016.gada 17.martā iesniedz Valsts sekretāru sanāksmē izmaiņas MK noteikumos, nosakot, ka viensētu suņus reģistrā neiekļaus, to apzīmēšana un reģistrēšana nebūs obligāta. ZM nav saistoši arī tas, ka Eiropas Savienība 2016.gada februārī pieņem lēmumu, ka katrai valstij jāveido savs nacionālais suņu un kaķu reģistrs, kurā iekļaujami visi attiecīgo sugu dzīvnieki.

Tā kā sociālo partneru – Latvijas veterinārārstu biedrības, dzīvnieku aizsardzības organizāciju, profesionālo dzīvnieku audzētāju organizāciju – sašutums ir ļoti liels, tad ZM veikli pārformulē grozījumus, un uz Ministru kabineta komitejas sēdi jau iet nevis iepriekšējais variants, bet gan cits, proti, visu suņu apzīmēšanu un reģistrēšanu atliekam uz pusgadu, paplašinām to personu loku, kuras apzīmēs suņus, iekļaujot Pārtikas veterinārā dienesta inspektorus un vecākos inspektorus, kā arī apmācītas personas, kurām noslēgts līgums ar patversmēm.

Kāds ir pamatojums šādiem grozījumiem? Izrādās, kā ne tik senos laikos bieži izmantotās mistiskās darbaļaužu sūdzības par apzīmēšanas un reģistrācijas lielajām izmaksām. ZM noteikumu grozījumu argumentācijas pamatā ir tieši šāds apgalvojums. Tas nekas, ka nav zināms sūdzību skaits, nav zināms, cik ir to mazturīgo mūsu valstī, kuriem pieder suņi un kuri, iespējams, nespēs apmaksāt pakalpojumu. Zemkopības ministrs Dūklava kungs nosauc 65 000 saimniecības, kuras pieprasa ES līdzmaksājumus (kuri pienākas saimniecībām un kurus piešķir subsīdiju veidā) un kuru suņus nevarēs reģistrēt izmaksu dēļ.

Ir pilnīgi skaidrs, ka runāt par to, ka kāda likuma norma nestrādā, var tad, kad pēc likumdošanas akta stāšanās spēkā redzams, ka ir problēmas tā izpildē, Šobrīd aina ir pilnīgi pretēja – tuvojoties liktenīgajam datumam, suņu reģistrēšana strauji aug, pēc Latvijas veterinārārstu biedrības datiem, kas saistīti ar vakcināciju pret trakumsērgu, reģistrā jau iekļauta gandrīz puse Latvijā mītošo suņu.

Tad kāpēc vajadzīgi grozījumi? Vai ne tāpēc, lai jau sekmīgi strādājošā sistēmā radītu haosu ar galveno mērķi – nepieļaut izveidot pilnvērtīgu reģistru, kas caurskatāmi ļautu redzēt suņu kustību - īpašnieka maiņu, patversmes apgrozījumu.

Strikti par jaunajiem grozījumiem iestājas biedrības “Dzīvnieku policija” un “Dzīvnieku pansija Ulubele”(abās faktiski darbojas vienas un tās pašas personas tieši vai pastarpināti), kuras pārstāvji starpministriju sanāksmē izteica priekšlikumu par to, ka varētu suņus apzīmēt par maksu 3 euro pašreizējo 12 – 15 euro vietā. Vienīgi nav saprotams, kas traucē “Dzīvnieku pansijai Ulubele”, kura ir reģistrējusi veterināro klīniku Rīgas rajona Līčos, šo pakalpojumu suņu īpašniekiem par nosaukto maksu sniegt jau tagad.

Ir pilnīgi skaidrs, ka haoss ir izdevīgs tieši patversmēm, kuras saņem finansējumu klaiņojošo dzīvnieku uzturēšanai no pašvaldību budžeta, jo šobrīd, kad nav obligāta vispārējā suņu apzīmēšana un reģistrācija, var lieliski manipulēt ar skaitļiem par atrastajiem suņiem, bet, nododot apzīmēšanu personām, kuras ar patversmi saista līgums, var turpināt pierakstīt lielāku patversmē nonākušo un uzturēto suņu skaitu, nekā tas ir realitātē. Sistēma ļaus izsekot jebkura suņa ceļu no nonākšanas patversmē līdz atdošanai jaunam īpašniekam.

Apzīmēšana jeb čipēšana izmaksā 12 – 15 euro, valsts nodeva par reģistrāciju ir 7,11 euro. Minētā procedūra jāveic reizi suņa mūžā, tāpēc nav pieņemami nekādi argumenti no valsts ierēdņu puses par milzīgajām izmaksām, klaiņojošo suņu skaita pieaugumu utt. Persona, kura nevar reizi suņa mūžā atļauties šādas izmaksas, nevar sunim nodrošināt labturības prasības, kā to prasa citi MK noteikumi, proti, veterināro aprūpi, jo tās izmaksas nereti ir daudz augstākas.

Ir cerība, ka 28.jūnijā Ministru kabinetam pietiks veselā saprāta neatbalstīt ZM izstrādātos grozījumus un neizpostīt labi strādāt sākušo sistēmu un šis jautājums tiks sakārtots mūsu mazajā valstī.

Foto no lsm.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0