Iesaki rakstu:

Pensiju "netaustāmo" līmeņu iemaksas nevajadzētu nodot bankām, bet nodot konkrētā iemaksātāja vecākiem - valsts fondam, kurš neuzkrāj neko, bet izmaksā iemaksu konkrēti bērna (iemaksātāja) vecākiem uzreiz, tikko šajā fondā līdzekļi ienāk.

Līdzīgi bija Āfrikā un musulmaņu valstīs, kur sociālā budžeta nebija, bet pensija bija atkarīga vien no tā, cik pensionāra bērni samaksāja konkrētā mēnesī nodokļos valstij. Valsts pilda vien starpnieka funkciju.

Šis arī bija viens no pamatiem demogrāfijas attīstībai šajās valstīs, kā arī stimuls adoptēt bērnus, ieguldīt bērnu izglītībā un ieteikt tiem maksāt nodokļus savā valstī, nevis strādāt ārzemēs, jo no tā bija atkarīga pensija.

Turklāt daudzbērnu ģimene tur nozīmēja labklājību, un adoptēšanas problēmas tur nepastāv kā suga, savukārt Eiropā daudzbērnu ģimene asociējas ar nabadzību un adoptācijas problēmām (faktiski civilattiecību apzinātu nelegalizēšanu), jo daudzbērnu mamma šeit audzina nodokļu maksātājus, kas pelnīs pensiju rinkēvičiem, kuriem nav bērnu, vai pelnīs to ārzemēs, bet mammai valsts pat paldies nepateiks par izaudzinātiem nodokļu maksātājiem, kuriem pati mamma visdrīzāk arī ieteiks braukt uz ārzemēm pelnīt svešajiem.