Iesaki rakstu:

Ekonomikas ministrs Artis Kampars var justies drošs: Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sāktās pārbaudes saistībā ar dīvainībām viņa amatpersonas deklarācijā, ienākumos un uzņēmējdarbībā var ilgt pat gadiem, un sabiedrība par to rezultātiem neuzzinās, - to apliecina KNAB un VID oficiālās atbildes saistībā ar šīm pārbaudēm.

Kampars joprojām slēpj personu, no kuras it kā saņemtie 35 tūkstoši latu reizē ar viņa nestrādājošās dzīvesbiedres oficiāli uzdāvinātajiem 27 tūkstošiem latu par pirms vairākiem gadiem pārdotu nelielu Tukuma dzīvokli, pāris garāžām un formāli ļoti dārgu dzīvokļa iekārtojumu ekonomikas ministram pērn ļāvuši izbēgt no personiskās maksātnespējas vai nepieciešamības izskaidrot savu izdevumu nesakritību ar ienākumiem.

Ja ticēt Kampara apgalvojumiem, šī persona šo naudu samaksājusi par to, lai jau piecus mēnešus varētu pētīt (izsakoties ministra vārdiem, veikt due diligence) ministra pēdējo atlikušo uzņēmumu – SIA Ronis, kas 2009. gadu beidza ar gandrīz 300 tūkstošu latu zaudējumiem, bet pagājušo gadu – ar sešarpus tūkstošu latu peļņu.

Neraugoties uz to, ka pašrocīgi apstiprinājis šī uzņēmuma gada pārskatu, Kampars nespēj paskaidrot ne to, kā uzņēmums pašā krīzes kulminācijā ticis pie ievērojama bezprocentu kredīta un ticis pie gandrīz divu miljonu eiro kredīta brīvdienām, ne to, kādā veidā tas spēj noturēt darbiniekus ar vidējām algām, kas oficiāli ir divas reizes mazākas nekā nozarē vidēji maksātās.

Ministrs arī nav spējis paskaidrot, kā ar pēc kredītu nomaksas viņš ar pāri palikušajiem 400 latiem mēnesī spēj uzturēt piecu cilvēku ģimeni, savrupmāju upes krastā, dzīvokli Tukuma centrā un automašīnu, kā arī vēl doties atpūtā uz Alpiem.

Saistībā ar visiem šiem faktiem Kampara pārstāvētās Vienotības vadība, tostarp Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ir paziņojuši – esot jāgaida kompetento iestāžu pārbaužu rezultāti, pēc kuriem arī tikšot pieņemti principiāli lēmumi.

Taču kompetento iestāžu – KNAB un VID, kā arī LR Ģenerālprokuratūras – oficiālās atbildes rāda, ka ne Kamparam, ne Vienotībai nav pamata uztraukties: sāktās pārbaudes var turpināties līdz pat nākamajām Saeimas vēlēšanām un vēl ilgāk, savukārt par to rezultātiem šīs iestādes, piemeklējot likumisku pamatu, sabiedrībai var arī nepaziņot.

Tā VID, atsaucoties uz likumdošanas normām, oficiāli informē, ka tam nav tiesību sabiedrībai sniegt jelkādu informāciju par kādu konkrētu nodokļu maksātāju. Šī paša iemesla dēļ VID jau Pietiek oficiāli paziņojis – tas nesniegs nekādu informāciju pat par to, vai tas veic kādu pārbaudi par Kampara dzīvesbiedres „dāvanas” izcelsmi, nemaz nerunājot par šīs varbūtējās pārbaudes rezultātiem.

LR Ģenerālprokuratūra jau ir atteikusies veikt kādas darbības saistībā ar Kampara publisko paziņojumu, no kura izriet, ka svarīgākas par likumdošanas prasībām, kas saskaņā ar VID skaidrojumu liek publiskot jebkuru saņemtu ienākumu avotu, ministra esot ar viņa slēpto investoru parakstītā līguma normas, kas Kamparam liedzot šo investoru atklāt. Pašlaik šis lēmums gan ir pārsūdzēts LR ģenerālprokuroram.

Savukārt KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis Pietiek oficiāli informējis, ka birojs saistībā ar Kamparu veic pārbaudi, taču tās ietvaros ir „pieprasīta papildus informācija, kas uz šo brīdi vēl nav saņemta”. Tas nozīmē, ka KNAB pārbaude var turpināties vēl gadiem ilgi: KNAB preses pārstāve oficiāli apliecina, ka šādas daudzus gadus ilgstošas pārbaudes jau tagad ir biroja lietvedībā.

Tā, piemēram, jau kopš 2008. gada KNAB veic pārbaudi par iespējamu Aizsardzības ministrijas amatpersonu un Nacionālo bruņoto spēku karavīru formas tērpu šūšanas uzņēmuma SRC Brasa darbinieku prettiesisku darbību veikšanu, un šī pārbaude turpinās joprojām, bet tās pabeigšana nav prognozējama, apliecina KNAB.

Turklāt arī tad, kad pārbaude par Kamparu beigsies, likumdošana ļauj – un KNAB skatījumā pat liek – birojam neizpaust nekādas ziņas par tās rezultātiem. Saskaņā ar šo KNAB traktējumu birojs nemaz nedrīkstot atklāt to ierēdņu un politiķu vārdus un amatus, kuru pārbaude atklājusi konkrētus administratīvi un arī krimināli sodāmus pārkāpumus. "Personas datus, kuri attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, sodāmību krimināllietās un administratīvo pārkāpumu lietās, kā arī uz tiesas nolēmumu vai tiesas lietas materiāliem, drīkst apstrādāt tikai likumā noteiktās personas un likumā noteiktajos gadījumos," - uz šo Fizisko personu datu aizsardzības likuma pantu atsaucas KNAB. Vilnītis gan iepriekš ir solījies šo jautājumu risināt likumdevēju līmenī, taču šis solījums augļus tā arī nav nesis.

Savukārt pats Kampars, kā zināms, neatklāj pat saņemtā VID skaidrojuma saturu saistībā ar viņa amatpersonas deklarāciju.