Iesaki rakstu:

Līdzšinējais ekonomikas ministrs Artis Kampars, nākot klajā ar jaunu versiju par mistisko investoru, kas politiķi reizē ar viņa dzīvesbiedres it kā sakrātiem un nu uzdāvinātiem 27 tūkstošiem latu no personiskā bankrota (vai nepieciešamības rast citu skaidrojumu ienākumiem) pērn bija paglābis ar 35 tūkstošiem latu, nejauši atklājis savus iepriekšējos melus par šo tēmu. Pretēji Kampara iepriekšējiem publiskajiem apgalvojumiem šī nauda tomēr neesot maksāta saistībā ar politiķa uzņēmuma Firma Ronis kapitāldaļu iegādi.

Kā zināms, kad sākās neskaidrības par to, no kurienes ekonomikas ministrs un viņa dzīvesbiedre pērn ņēmuši attiecīgi 35 un 27 tūkstošus latu, kas ļāva savilkt kopā galus Kampara deklarācijā, politiķis pats savā blogā paziņoja:

„Pašlaik esmu uzsācis uzņēmuma kapitāldaļu pārdošanas procesu, un, kā tas ir raksturīgi šāda veida darījumiem, kapitāla daļu potenciālais pircējs ir uzsācis due diligence procesu un, apstiprinot savu nolūku nopietnību, ir iemaksājis man drošības naudu.”

Arī pēc tam Kampars pieturējās pie šīs versijas, nemulstot arī tad, kad izrādījās, ka, ja ticēt viņa versijai, ministra nelielā uzņēmuma ar 269,6 tūkstošu latu lielo pagājušā gada apgrozījumu audits ilgst jau vairāk nekā septiņus mēnešus, kaut profesionāli auditori apliecināja, ka šāda izpēte varētu ilgt, lielākais, dažas nedēļas.

Taču nu intervijā biznesa portālam Nozare.lv Kampars nācis klajā ar jaunu versiju, no kuras izriet, ka iepriekš, stāstot par gaidāmo uzņēmuma kapitāldaļu pārdošanas darījumu, viņš ir melojis.

Jaunā Kampara versija ir: „Netiek pārdots viss uzņēmums. Kapitāldaļu pircēja mērķis ir nopirkt uzņēmuma sastāvdaļu – jaunuzceltu, bet maz izmantotu angāru, kurā pircējs nodarbosies ar ražošanu. Viņam telpas nepieciešamas, lai ievietotu darba galdus utt.”

Ministrs gan joprojām atsakās atklāt, kāds tieši darījums noslēgts: „Pagaidām nevaru izpaust, kā situācija ir nostabilizējusies, bet drīz sabiedrība redzēs tās atrisinājumu deklarācijā, kas jāiesniedz, beidzot pildīt ministra amatu. (..) Varu pateikt, ka darījums ir noslēdzies, bet nevaru atklāt, kā tas ir noslēdzies.”

Iepriekš savā blogā gan Kampars arī par šo tēmu apgalvoja ko citu: „Līdzko darījums būs noslēdzies, kapitāldaļu pircēja vārds būs publiski pieejama informācija. Kamēr darījums ir procesā, man nav tiesību izpaust šīs personas vārdu – tāds ir līguma par kapitāldaļu pirkšanu nosacījums.”

Šī noslēpumainība Kamparam netraucē palikt konsekventam citos savos apgalvojumos – par to, ka publikācijas par viņa neskaidrajiem ienākumu avotiem „bija nesaprotama kampaņa, zinot gan to, kas organizēja un kāpēc”.

„Kampaņas organizatori bija cilvēki, kuriem nepatika manas aktivitātes gāzes un enerģētikas konkurences ieviešanas virzienā. Tie ir cilvēki, kas labu laiku ir gāzes monopolstāvoklī un cenšas to nostiprināt caur sašķidrinātās gāzes termināļa projektu,” tagad paziņojis Kampars.

Ministrs arī pavēstījis, ka jautājumi par to, kāda saistība ar gāzes monopolistu ir portālam Pietiek, kas daudz informējis par Kampara apšaubāmajiem ienākumu avotiem un pretrunīgajiem skaidrojumiem, esot jāuzdod pašam portālam, bet viņš neko konkrētu neteikšot: „Personas nesaukšu vārdā, jo man nav juridisku pierādījumu.”

Ne Kampars, ne viņa preses sekretāre Elīna Bīviņa trešdien nevēlējās atbildēt uz jautājumu, kurā no versijām ekonomikas ministrs ir teicis patiesību un kurā samelojis.