Iesaki rakstu:

Arta Kampara vadītā Ekonomikas ministrija neko nepasāks saistībā ar Vaidavas upi un zivju nārsta vietas postošo hidroelektrostacijas būvi uz šīs upes, bet pats ministrs jau piemirsis arī savus paziņojumus par iespējamo citu ministriju un dienestu nepietiekamu godprātību atļauju izsniegšanā un būvniecības saskaņošanā, - tas izriet no Ekonomikas ministrijas oficiālās atbildes par Karvas HES būvniecību.

„Akcentējot, ka EM nav tiesību apstrīdēt citu valsts iestāžu izsniegtos tehniskos noteikumus un atzinumus, ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka, iespējams, ne visi citu ministriju, piemēram, Zemkopības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pakļautībā esošie atbildīgie dienesti, izsniedzot atļaujas un saskaņojot Karvas HES būvniecību, ir rīkojušies godprātīgi un objektīvi, izvērtējot projekta ietekmi uz vidi un atbilstību sabiedrības interesēm,” – šāds ministra paziņojums tika izplatīts, sabiedrībai uzzinot par upi un nārsta vietas iznīcinošo HES būvi uz Vaidavas puses.

Taču mēneša laikā kopš šī paziņojuma izteikšanas Kampara vadītā ministrija visu ministra demonstrēto asumu un principiālo ieinteresētību ir pazaudējusi – saskaņā ar tās oficiālo atbildi, kas tapusi, izpildot Ministru prezidenta Valda Dombrovska rezolūciju, viss HES būvniecībā uz Vaidavas upes ir labākajā kārtībā, līdz ar ko ministrijai nav pamata veikt nekādus pasākumus situācijas mainīšanai. Šāds secinājums izdarīts, formāli pārskaitot normatīvajos aktos nepieciešamās atļaujas, ko saņēmuši HES būvētāji.

„Ņemot vērā, ka HES būvniecība atbilstoši Būvniecības likuma 6. pantam ir specializētā būvniecība, būvatļauju Karvas HES uz Vaidavas upes 2002. gada 12. jūlijā izsniedza Ziemeļaustrumu reģionālā lauksaimniecības pārvalde un tā regulāri pagarināta. 2011. gada 11. maijā Alūksnes novada būvvalde ir saskaņojusi izmaiņas Karvas HES uz Vaidavas upes tehniskajā projektā, par kuru veikšanu ir saņemts pozitīvs zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinums, saskaņā ar kuru izmaiņas paredz zivju resursiem draudzīgāku hidrotehnisko risinājumu un HES ekspluatāciju, salīdzinot ar sākotnējo projektu,” teikts Ekonomikas ministrijas oficiālajā atbildē.

Tāpat norādīts uz to, ka 2010. un 2011. gadā Valsts vides dienesta Madonas reģionālā pārvalde ir veikusi pārbaudes Karvas HES uz Vaidavas upes, kuru laika nav konstatēti tādi pārkāpumi, kas būtu par pamatu būvniecības pārtraukšanai, „bez tam Karvas HES uz Vaidavas upes būvniecība atbilst Ministru kabineta 2002. gada 15. janvāra noteikumiem Nr. 27 „Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus”, jo uz to ir attiecināms šo noteikumu 2.3. apakšpunktā noteiktais izņēmums”. Līdz ar to „Ekonomikas ministrijai šobrīd nav pamata apšaubīt Karvas HES uz Vaidavas upes būvniecības atbilstību būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un apturēt to.

Formāli pārskatot dokumentāciju, Ekonomikas ministrijas atbildē nav pat pieminēts fakts, ka Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta dokumentā „Zivsaimnieciskās ekspertīzes atkārtots priekšprojekta slēdziens par Karvas HES”, kas bijis pievienots projekta dokumentācijai, skaidri norādīts, ka „HES ūdenskrātuvē tiks appludinātas strauta foreļu nārsta vietas un mazuļu dzīvotne, par ko nepieciešams veikt zivju resursiem nodarīto zaudējumu aprēķinu saskaņā ar Ministru kabineta 200l.g. 8. maija noteikumiem Nr. 188”.

Savukārt citā Kampara vadītās ministrijas „nepamanītā” dokumentā – Vides ministrijas Valsts vides dienesta Madonas reģionālās vides pārvaldes pārbaudes aktā, kas sastādīts pirms Nordea bankas finansējuma sniegšanas upes postīšanas projektam, tikpat skaidri norādīts, ka zivju resursiem nodarīto zaudējumu aprēķins būvniecības laikā vispār nav veikts. Šajā dokumentā arī norādīts uz izmaiņām HES būvniecības projektā, kas nav saskaņotas ar vides pārvaldi.

Ekonomikas ministrija uzskatījusi par labāku oficiālajā atbildē nepieminēt arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa vērtējumu: „Pie esošās situācijas ir novedusi arī Ekonomikas ministrijas netālredzīgā politika, likvidējot Valsts būvinspekciju, kā rezultātā reāli valstī nav institūcijas, kas varētu aktīvi rīkoties šādos gadījumos. Atbildība jāuzņemas arī tā laika ekonomikas ministram [Aigaram Kalvīitm], kas īsi pirms minēto MK noteikumu spēkā stāšanās izdeva atļauju ierosinātā mazā HES projekta uzsākšanai. Nepiekrītu apgalvojumam, ka vides institūcijas nav rīkojušās godprātīgi, jo tika veiktas visas nepieciešamās ekspertīzes un pārbaudes. Taču esmu uzdevis vēlreiz pārbaudīt lēmumu pieņemšanas vēsturi un noskaidrot pašreizējo situāciju, lai varētu lemt par tālāko rīcību.”

Kā jau ziņots, Vaidavas upi postošais projekts saņēmis Eiropas fondu naudu. 2010.gadā Vides ministrijas Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) ietvaros izsludinātā konkursa „Par tehnoloģiju pāreju no fosilās enerģijas uz atjaunojamiem energoresursiem” ietvaros atbalstīti 47 „videi draudzīgi projekti”, un viens no atbalstītajiem bijis arī SIA Patina pieteikums „Moderna un videi draudzīga Karvas HES izveide, nodrošinot oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu”.

„Komisijai neradās šaubas par iesniedzēju plāniem īstenot videi draudzīgu projektu un visu nepieciešamo atļauju saņemšanu. Tādēļ projekta īstenošanai tika piešķirti 350 tūkstoši latu no KPFI līdzekļiem,” skaidro VARAM, gan piebilstot, ka SIA Patina līdz šim nav saņēmusi nevienu latu no piešķirtā finansējuma.

Taču galvenā HES būves finansētāja ir Nordea banka. Uzņēmēja Alda Stūriškas nopirktā SIA Patina pagājušā gada beigās, ieķīlājot Nordea bankā vairākus zemesgabalus Alsviķos, šajā kredītiestādē saņēmusi 713 346 latu lielu aizdevumu HES celtniecībai. Līdz ar to Nordea banka kļuvusi par galveno Vaidavas upes un nārsta vietu izpostīšanas finansētāju.

Vaidava ir iekļauta Latvijas aizsargājamo upju sarakstā, un tajā nārstojošām alatām aizsardzība ir noteikta ar Eiropas Bernes konvenciju. Toties mazo hidroelektrostaciju būve un ekspluatācija Latvijā ir īpaši izdevīga, jo valsts garantē no tām iepirkumu par dubultu tarifu, līdz ar to par Stūriškas uzņēmuma un Nordea bank peļņu netieši maksās visi Latvijas elektroenerģijas patērētāji.

Banka gan apgalvo, ka esot pievienojusies starptautiskiem standartiem vides jomā un, lai identificētu potenciālos vides riskus, ikdienas darbā izmantojot starptautisku standartu vides risku novērtēšanai ERAT. Taču ne bankas Latvijas filiāle, kas izsniegusi vairāk nekā 700 tūkstošu latu kredītu hidroelektrostacijas celtniecībai uz Vaidavas upes, ne „lielā” Nordea banka nespēj paskaidrot, kā tieši šie standarti izmantoti – ja izmantoti – šī Nordea finansētā projekta vides risku novērtēšanā.

Savukārt Nordea Latvijas filiāles vadītājs Valdis Siksnis joprojām nav vēlējies atbildēt uz jautājumu, kā viņš jūtas, vērojot TV ekrānā videi nodarīto kaitējumu saistībā ar bankas finansēto SIA Patina HES projektu.