Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) otrdien nosūtījis iesniegumu KNAB, lūdzot biroju izvērtēt energoapgādes monopolista Latvenergo meitasfirmas a/s Sadales tīkls bijušā valdes priekšsēdētāja, tagad energofirmas Jauda attīstības direktora Ivara Liuzinika iespējamo likuma par valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanu pārkāpumu.

Pēc Pietiek rakstītā, KNAB pērn jūnija vidū aizturētais bijušais valsts a/s Latvenergo meitas firmas a/s Sadales tīkls valdes priekšsēdis Liuziniks iekārtojies darbā energofirma Jauda, kas ir viena no vērā ņemamiem Latvenergo izsludināto iepirkumu uzvarētājiem. Pērn maijā Jauda no Liuzinika vadītās a/s Sadales tīkls saņēmusi pasūtījumu par 3,29 miljoniem latu un bijusi partnere arī citos miljonu vērtos Latvenergo un Sadales tīkls iepirkumos kopumā par vēl vairāk nekā četriem miljoniem latu.

Liuziniks no valdes priekšsēža amata Latvenergo meitasfirmā Sadales tīkls bija spiests atvadīties pērn vasarā. Tas notika pēc tam, kad KNAB aizdomās par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, naudas atmazgāšanu un kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros aizturēja nu jau bijušo Latvenergo valdes priekšsēdi Kārli Miķelsonu un viņa vietnieku Aigaru Meļko. Kā vēsta aģentūras LETA arhīvs, Liuziniku tāpat kā Miķelsonu un Meļko KNAB aizturēja, taču Liuzinikam atšķirībā no abiem pārējiem tiesa piemēroja ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli.

KNAB izmeklēšanu Latvenergo amatpersonu lietā turpina un, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, izmeklētāji šķetina ne vien Latvenergo vadošo amatpersonu iespējamos noziegumus, bet arī viņu iespējamo saikni ar dažām bijušajām varas, tagad Saeimas opozīcijas partijām.

Kā liecina energofirmas Jauda mājas lapā internetā pieejamā informācija, Liuziniks tagad ir energofirmas Jauda attīstības direktors. Šī firma ir ļoti cieši saistīta ar Liuzinika bijušo darba vietu a/s Sadales tīkls, jo Jauda ir viens no lielākajiem dažādu elektromateriālu un iekārtu (kabeļi, slēdži, izolatori, drošinātāji, līniju armatūras, transformatoru apakšstacijas u.tml.) ražotājiem Latvijā.

 

Kā informē, ministra preses pārstāve Elīna Bīviņa, Kampars otrdien nosūtījis vēstuli KNAB, kurā lūdz izvērtēt, vai Latvenergo meitas uzņēmuma a/s Sadales tīkls bijušais valdes priekšsēdētājs Liuziniks, kļūdams par elektromateriālu un iekārtu ražošanas uzņēmuma Jauda attīstības direktoru, ir rīkojies atbilstoši interešu konflikta novēršanas likumam.

„Likums skaidri nosaka ierobežojumus, kas pēc amata zaudēšanas ir jāievēro valsts amatpersonām, tai skaitā ir aizliegums divus gadus pēc amata atstāšanas ieņemt vadošus amatus uzņēmumos, saistībā ar kuriem amatpersona pieņēmusi lēmumus. Esmu lūdzis KNAB analīzi par šodien masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijusī valsts energouzņēmuma amatpersona Ivars Liuziniks nonācis vadošā amatā privātā komercuzņēmumā, ar kuru Latvenergo slēdzis miljoniem vērtus līgumus. Šāda prakse ir nepieņemama, un pēc KNAB izvērtējuma lemšu par tālāko rīcību,” paziņojumā presei norāda ekonomikas ministrs Kampars.Zvanot uz Jauda interneta mājas lapā norādīto tālruni, Pietiek pirmdien neizdevās sazināties ar Liuziniku, lai noskaidrotu, vai, viņaprāt, augstais amats energofirmā Jauda un viņa darbības laikā apstiprinātie Sadales tīklu vērā ņemamie iepirkumi nemet ēnu uz viņa iepriekšējo darbu Latvenergo.

Miljonus vērti iepirkumi

Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka pērn maijā, kad Luiziniks vēl bija Sadales tīkls valdes priekšsēdis, Jauda no šā Latvenergo meitasuzņēmuma ieguvusi divus iepirkumu pasūtījumus kopā par 3,29 miljoniem latu. Līdztekus šiem diviem pasūtījumiem Jauda kā partnere piedalījusies arī citos Sadales tīkls un Latvenergo iepirkumos, kuru kopējā summa pērn sasniegusi vēl 4,1 miljonu latu.

Lielus pasūtījumus Jauda no Latvenergo un Liuzinika vadītā Sadales tīkla saņēmusi arī 2008.gadā un 2007.gadā. Kā rāda IUB dati, 2008.gadā Jauda kopā ar citiem elektromateriālu piegādātājiem uzvarējusi tolaik Luizinika vadītā Sadales tīkla iepirkumos, kuru kopējā summa sasniedz 38 miljonus latu. 2007.gada beigās Jauda bija ieguvusi sadales tīklu pasūtījumu par vairāk nekā 6,8 miljoniem latu.

Apsūdzētais Latvenergo trīs miljonu lietā

KNAB pērn vasarā īstenotā Latvenergo vadošo amatpersonu aizturēšana nebija pirmā reize, kad Liuziniks nonāca tiesībsargājošo iestāžu izmeklētāju uzmanībā.

Liuziniks bija viens no apsūdzētajiem tā dēvētājā Latvenergo trīs miljonu lietā. Pēc gadiem ilgas tiesvedības Augstākās tiesas Senāts 2006.gada februārī viņu atzina par vainīgu Latvenergo trīs miljonu lietā. Liuziniks trīs miljonu afēras laikā bija Latvenergo valdes loceklis un atbildēja par uzņēmuma finansēm. (Miljoni no Latvenergo pazuda, kad 1997.gada pavasarī Latvenergo Lihtenšteinas ārzonas kompānijai IFCE cedēja parādu Bankai Baltija – Lihtenšteinas ārzonai tika pārskaitīti astoņi miljoni latu, bet Banka Baltija saņēma tikai piecus miljonus latu. Trīs miljoni Latvenergo naudas bija pazuduši Lihtenšteinas firmas kontos. Pastāv uzskats, ka aiz Lihtenšteinas ārzonas slēpās tolaik valdoši politiķi un ka no Latvenergo nozagtie trīs miljoni tika sadalīti starp tā laika valdības (premjers bija Andris Šķēle) un varas partiju līderiem.)

Sods, kuru saskaņā ar AT Senāta lēmumu saņēma Liuziniks, gan bija niecīgs - viņam piesprieda naudas sodu 25 minimālo mēnešalgu apmērā.

Augstu amatu Latvenergo vadībā Liuziniks saglabāja līdz pat pērnā gada jūnijam.

Novērtē šo rakstu:

0
0