Iesaki rakstu:

Laikā, kad gandrīz vai katru dienu medijos parādās ziņas par dažādiem ekonomiskiem noziegumiem, KNAB un policijas veiktajām pārbaudēm un kratīšanām, izskatās, ka Latvijas komercbankas dara visu, lai dotu iespēju šiem noziedzniekiem slēpt pēdas, izmantojot banku noslēpumu kā aizsegu.

Kā rakstīts medijos, Latvijas Komercbanku asociācija, kur pirmo vijoli spēlē lielās zviedru bankas, uzskata, ka Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir jāstrādā tikai ar likumdošanas pilnveidošanu, nevis noziedzīgu darījumu izmeklēšanu, tādējādi pēc būtības atsakoties no izmeklēšanas darbam nepieciešamo datu sniegšanas.

Nereti tieši šādas situācijas, kad informācija par iespējamo likumpārkāpēju Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai nav pieejama, samazina varbūtību, kad, aktīvi rīkojoties un iesaistot izmeklēšanā policijas struktūras, vēl ir iespējams apturēt kārtējo noziegumu, tādējādi glābjot iedzīvotājus un uzņēmumus no iespējamiem finansiāliem zaudējumiem.

Latvijas Komercbanku asociācija neatbalsta arī Saeimas jaunpieņemto normu Kredītiestāžu likumā, kas paredz tiesības parlamentārās izmeklēšanas komisijai pieprasīt bankām tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju, tostarp neizpaužamās ziņas.

Neviļus rodas aizdomas, vai tikai Latvijas Komercbanku asociācija nav nostādījusi sevi pret valsti? Un kādi cilvēki veido šo asociāciju, kādi ir tās patiesie mērķi?

16. maijā likumprojekta galīgajā lasījumā Saeima kā steidzamus tomēr pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā. Par spīti Komercbanku asociācijas pretestībai parlamentārieši atbalstīja deputāta Andreja Elksniņa (SC) priekšlikumu, kas kredītiestādēm paredz pienākumu sniegt arī parlamentārās izmeklēšanas komisijai nepieciešamo informāciju, kas vajadzīga tās uzdevumu veikšanai.

Deputāts Saeimas sēdē skaidroja, ka likumā uzskaitītas daudzas iestādes, kurām kredītiestādes sniedz informāciju. Tās ir gan izmeklēšanas iestādes, gan noziedzīgo līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesti, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, prokuratūra, operatīvās darbības iestādes, tiesu izpildītāji, Valsts kase, Valsts kontrole, Valsts ieņēmumu dienests u.c.

Elksniņš arī uzsvēra, ka viņa priekšlikuma mērķis ir papildināt šo sarakstu ar parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Konkrētā priekšlikuma nozīme un būtība tika apspriesta parlamentārās izmeklēšanas komisijā saistībā ar Latvijas Krājbankas gadījumu. Šādas izmaiņas bija nepieciešamas, lai nodrošinātu parlamentāro kontroli un parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbotos efektīvi.

Var teikt, ka bankas pašlaik ieņēmušas ērtu pozīciju – izveidojušas tādu kā savu valsti valstī. Tās izvirza savus noteikumus un, iespējams, strādā pret sabiedrības un Latvijas valsts interesēm. Kā šī situācija attīstīsies tālāk? Kur vēlas tautu un valsti novest banku klerki, kam sava kabata un izdevīgums vienmēr ir pirmajā vietā?