Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušā gada nogalē medijos un publiskajā telpā ļoti skaļi nozvanīja draudu zvans par to, ka Latvijai saistībā ar “būvnieku karteļa” afēru var tikt piestādīts uzrēķins līdz pat sešsimt miljonu eiro apmērā. No budžeta naudu varētu nākties atmaksāt Eiropas Savienībai. Par to plaši runāja mediji, uztraucās sabiedrība un komentēja eksperti. Vienīgi, kas izvēlējās strausa taktiku, bija mūsu jaunievēlētie politiķi.

Eiropas attīstītajās demokrātijās līdzvērtīgā situācijā valsts politiskā elite uzreiz mestos cīņā, lai gan publiski, gan arī neformāli izdarītu visu iespējamo un novērstu iespējamību, ka nodokļu maksātāju nauda tiek izrauta no budžeta un aizskatīta uz ES. Jo nerīkošanās tiešā veidā nozīmē naudas atraušanu veselībai, drošībai, izglītībai, utt.

Latvijas gadījums šoreiz ir pavisam īpatnējs – mēs patiesībā redzam pilnīgi pretēju rīcības scenāriju. Bailes, padošanās, gatavība atdot budžeta naudu bez cīņas! Nav pilnīgi neviena politiķa, kas būtu gatavs pacīnīties, lai nauda neaizplūst prom!

Vienīgā manītā aktivitāte – apklusināt žurnālistus (https://jauns.lv/raksts/zinas/537338-zurnalists-izjut-organizetu-spiedienu-pec-raksta-par-iespejamajam-kp-lemuma-sekam-buvnieku-kartela-lieta) un iespējami ātrāk “nostumt” šo jautājumu no mediju uzmanības fokusa. Politiskā elite ir gatava samaksāt ar nodokļu naudu, lai tik paši varētu mierīgi dzīvot tālāk un ātrāk sākt gatavoties, viņuprāt, lielākajam šā gada politiskajam notikumam – valsts prezidenta vēlēšanām.

Sakritība, bet fakts – Levits ir bijušais tiesnesis. Ja šis “Damokla zobens” netiks ātri nostumts malā, tad viņam nāksies skaidrot, kāpēc tā sanācis, ka tautas acīs šī gada galvenie politiskie “sasniegumi” būs algu pacelšana politiķiem un ievērojamas naudas atmaksa Eiropai.

Šobrīd jau varam redzēt jau vairākus brīdinājuma signālus, ka tieši šādu ceļu ir izvēlējusies Latvijas politiskā elite. Pirmkārt, tiesneses Laura Konošonoka, Sandra Gintere un Linda Vīnkalna būvnieku lietu virza trieciena tempos, uzliekot tai dzelžainus laika ierobežojumus, kas liecina par interesi pēc iespējas ātrāk aizvērt šo jautājumu un izņemt no dienas kārtības.

Otrkārt, Valsts kase 10. janvārī visai lepni paziņoja, ka jau ir paspējusi izveidot “drošības spilvenu”, aizņemoties papildus 750 miljonus eiro.  Summu “nejaušā” sakritība liek aizdomāties, vai šādi jau netiek gatavota nauda Eiropas Savienībai. https://kase.gov.lv/jaunumi/valsts-kase-emite-5-gadu-obligacijas-starptautiskajos-finansu-tirgos#article-text

Treškārt, tiesā apstrīdētā Konkurences padomes lēmuma aizstāvībai medijos tiek virzīta nu jau bijusī padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama. Tomēr viņa tā arī nespēj noformulēt, cik tad viņas politiskā kampaņa izmaksās nodokļu maksātājiem - 10%, 25%, 100% https://xtv.lv/rigatv24/video/mO7rQrZZNMK-09_01_2023_zinu_top. Tas tikai apliecina, ka neviens nezina patieso summu, kura būs jāmaksā no Latvijas budžeta. Tāpēc nauda ir paņemta ar rezervi un maksāt esam gatavi nekavējoties un bez diskusijām. Un 2023. gada budžets tā arī vēl joprojām nav pieņemts!

Novērtē šo rakstu:

194
1