Iesaki rakstu:

Pēc tam, kad prokuratūra nolēma izbeigt kriminālvajāšanu pret „Baltezera aizstāvi” Artūru Priedi, bet pēc tam, redzot sabiedrības sašutuma vilni, šo lēmumu atzina par prettiesisku un nepamatotu, Pietiek vērsās pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, pieprasot sniegt atbildes uz jautājumiem, kāds ir tā prokurora/prokurores vārds, uzvārds, ieņemamais amats, kurš/kura pieņēma lēmumu par kriminālvajāšanas izbeigšanu pret Priedi, vai prokuratūra ir kādā veidā sodījusi vai gatavojas sodīt minēto prokuroru/prokurori par šī tagad par prettiesisku atzītā lēmuma pieņemšanu un cik gadījumos Kalnmeiera vadītajā iestādē 2012. gadā augstākstāvošam prokuroram ir nācies atcelt prokuratūras darbinieku lēmumus kā prettiesiskus vai nelikumīgus. Publicējam Ģenerālprokuratūras oficiālo atbildi.

„Latvijas Republikas Prokuratūras Ģenerālprokuratūrā saņemts un Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļā izskatīts Jūsu 2012.gada 16.jūlija iesniegums par informācijas sniegšanu saistībā ar kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu vadītāju A.Priedi no kriminālatbildības.

Informēju, ka lēmumu par minētā kriminālprocesa izbeigšanu 2012.gada 2.jūlijā pieņēma Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore V.Šumska.

Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas veiktajā pārbaudē netika konstatēts Prokuratūras likumā noteiktais prokurora disciplinārās atbildības pamats.

Atbilstoši Prokuratūras likuma 43.panta otrās daļas noteikumiem attaisnojoša sprieduma taisīšana, krimināllietas nosūtīšana papildizmeklēšanai vai procesuālo lēmumu atcelšana pati par sevi nevar būt par pamatu prokurora disciplinārajai atbildībai, ja vien prokurors nav pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kura izraisījusi būtiskas sekas.

Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot A.Priedi no kriminālatbildības, tika pieņemts, ievērojot Kriminālprocesa likuma 415.pantā prokuroram piešķirtās tiesības un pastāvot minētā panta trešajā, ceturtajā daļā paredzētajiem nosacījumiem, kas pieļauj šādu kriminālprocesa pabeigšanas veidu.

Tādējādi prokurore V.Šumska, pieņemot minēto lēmumu, nav pieļāvusi tīšu likuma pārkāpumu, taču izvēlētais pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas veids konkrētā gadījumā vērtējams kā neatbilstošs lietā noskaidrotajiem apstākļiem, neveicina pareizu un efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu. Ņemot vērā minēto, 2012.gada 12.jūlijā lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot A.Priedi no kriminālatbildības, tika atcelts, atjaunojot pirmstiesas kriminālprocesu un A.Priedes kriminālvajāšanu.

Sakarā ar iesnieguma 3.punktā pieprasīto informāciju izskaidroju, ka Latvijas Republikas Prokuratūras Statistikas pārskatā netiek atspoguļotas ziņas par katru konkrētu kriminālprocesu, kurā amatā augstāks prokurors pieņēmis lēmumus par amatā zemāku prokuroru lēmumu atcelšanu pirmstiesas kriminālprocesā.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Prokuratūras Statistikas pārskata par 2012.gada pirmo pusgadu datiem, realizējot Kriminālprocesa likuma 46.panta otrās daļas 7.punktā noteiktās amatā augstāka prokurora pilnvaras, Kriminālprocesa likuma 393 .panta pirmās daļas kārtībā atcelts 21 prokuratūras iestādēs izbeigtais kriminālprocess, no tiem 19 gadījumos konstatēts, ka kriminālprocesa izbeigšanai nebija likumīga pamata, 2 gadījumos atklāti jauni apstākļi, kuri nebija zināmi procesa virzītājam lēmuma pieņemšanas brīdī un kuriem ir būtiska nozīme lēmuma pieņemšanā.

Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurora p.i. A. Cēsniece.”