Menu
Pilnā versija
Foto

Kāpēc tiek rēķināts iztikas minimums?

Aleksandrs Poika · 11.12.2011. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) teica, ka iepriekšējos gados bijis krīzes budžets un stabilizācijas budžets, bet šis (2012. gadam) būšot "nostiprināšanās" budžets, pēc kura gaidāma izaugsme. Klausoties valdošo runas par izaugsmes budžetu, šķiet, ka šie vīri un sievas dzīvo kādā citā valstī vai arī viņu izvirzītie mērķi atšķiras no pārējo iedzīvotāju interesēm.

Zvērināti tiesu izpildītāji ievērojuši, ka parādu piedziņas lietu skaits pēdējā gada laikā pieaudzis 3 reizes. Ja iepriekšējā gadā bija ~170 tūkstoši parādu piedziņas lietu, tad šogad to skaits jau ir sasniedzis 520 tūkstošus. Šie skaitļi neapšaubāmi ir konsolidācijas un stabilizācijas budžeta rezultāts. Pieaugums ir ievērojams, bet diez vai tas ir tas, uz ko valstij būtu jātiecas.

Ieskatoties Centrālās statistikas pārvaldes (tās pašas, kura uzskaitījusi, ka no valsts ir izbraukuši 33 tūkstoši iedzīvotāju) mājas lapā, redzams, ka no nepilniem 800 tūkstošiem strādājošo 30% saņem minimālo algu vai mazāk. Kopš 2008.gada iedzīvotāju ienākumi samazinās, bet izdevumi pieaug.

Iedzīvotāju naudas ieņēmumi (vidēji mēnesī, latos)

2006

2007

2008

2009

2010

Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa bruto

302

398

479

461

445

Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa neto

216

286

350

342

316

Sabiedriskajā sektorā bruto

350

474

564

504

470

Sabiedriskajā sektorā neto

250

338

408

372

334

Privātajā sektorā bruto

277

362

438

433

427

Privātajā sektorā neto

199

261

321

323

304

Sociālās nodrošināšanas iestāžu uzskaitē esošo pensionāru vecuma pensiju vidējais apmērs

96

111

141

163

176

Viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība

117

133

160

168

166

Pretstatā šai tabulai, kurā redzams, kā pēdējos gados samazinās iedzīvotāju ienākumi, varam apskatīt, kā pieaug iedzīvotāju izdzīvošanai nepieciešamais iztikas minimums.

Iztikas minimuma patēriņa grozs vienam iedzīvotājam (latos)

Pavisam

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

2002

90.77

89.73

89.00

88.88

89.09

88.84

88.30

86.29

87.41

88.70

88.82

89.29

2003

91.16

91.70

92.40

93.21

94.09

94.75

94.14

93.00

93.74

94.56

94.95

94.77

2004

95.71

96.24

97.71

98.19

98.89

99.31

99.47

99.31

99.70

100.10

100.33

100.38

2005

100.42

101.40

102.35

103.39

104.77

106.02

106.01

105.18

107.22

109.13

110.07

109.80

2006

111.97

112.48

113.50

114.42

115.61

116.59

118.27

117.64

118.86

120.17

121.74

121.83

2007

124.33

125.83

127.83

129.05

130.16

132.02

133.58

132.62

135.60

138.97

141.63

143.01

2008

148.00

151.63

154.67

157.85

159.55

161.52

161.91

161.13

163.45

167.69

168.42

168.00

2009

174.41

172.47

172.49

171.61

170.13

168.38

166.77

165.06

165.38

165.16

163.49

162.72

2010

163.46

163.34

164.14

165.12

165.10

166.35

167.70

166.42

167.38

169.41

169.92

168.76

2011

171.41

172.28

173.51

174.22

176.11

176.63

174.27

172.14

172.25

172.75

-

-

Skatoties Statistikas pārvaldes apkopotos datus kontekstā ar Tiesu izpildītāju apkopoto statistiku, redzam ļoti negatīvu tendenci pēdējo gadu laikā. Ir acīmredzama sakarība starp valsts politiku un parādu piedziņas lietu skaita pieaugumu. Kopš 2009.gada iedzīvotāju ienākumi ar valdības un Saeimas svētību ir būtiski samazinājušies, bet izdevumi savukārt ir ievērojami palielinājušies, kā rezultātā šie cilvēki vairs nespēj izpildīt savas saistības.

Latvijā nav likuma vai noteikumu, kas regulē to personu aizsardzību, kurām ekonomiskās krīzes apstākļos ir grūtības pildīt vai arī nav iespējas vispār pildīt uzņemtās saistības. Tā rezultātā parādu piedziņas lietas kaudzēs gulstas uz tiesu izpildītāju galdiem.

Valsts atbalsta tādu parādu piedziņas politiku, kad parādniekam netiek atstāts iztikas minimums ne pašam, ne apgādājamajiem, kā rezultātā veidojas jauni parādi par saņemtajiem pakalpojumiem, t.sk. komunālajiem maksājumiem, un jaunas parādu piedziņas lietas. Veidojas situācija, ka arī bērniem ir jāmaksā vecāku parādi, un nodokļu atvieglojumi, ko valsts ir atvēlējusi par apgādībā esošajām personām, gala rezultātā nonāk pie piedzinējiem.

Apgādājamās personas

Atalgojums

Atvieglojumi

Valstij samaksātie nodokļi

Neto atalgojums

Piedzītā summa

Atlikusī alga

30%

50%

Ar 30% piedziņu

Ar 50% piedziņu

-

200

-

103.68

144.75

43.43

72.38

101.33

72.38

1

200

70

86.18

162.25

48.68

81.13

113.58

81.13

2

200

140

70.43

178.00

53.40

89.00

124.60

89.00

3

200

210

70.43

178.00

53.40

89.00

124.60

89.00

-

400

-

218.36

278.25

83.48

139.13

194.78

139.13

1

400

70

200.86

295.75

88.73

147.88

207.03

147.88

2

400

140

183.36

313.25

93.98

156.63

219.28

156.63

3

400

210

165.86

330.75

99.23

165.38

231.53

165.38

-

600

-

333.04

411.75

123.53

205.88

288.23

205.88

1

600

70

315.54

429.25

128.78

214.63

300.48

214.63

2

600

140

298.04

446.75

134.03

223.38

312.73

223.38

3

600

210

280.54

464.25

139.28

232.13

324.98

232.13

-

800

-

447.72

545.25

163.58

272.63

381.68

272.63

1

800

70

430.22

562.75

168.83

281.38

393.93

281.38

2

800

140

412.72

580.25

174.08

290.13

406.18

290.13

3

800

210

395.22

597.75

179.33

298.88

418.43

298.88

Šeit veidojas zināmas pretrunas ne tikai ar valsts likumiem, bet arī cilvēktiesību normām. Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 3.pants nosaka, ka cilvēkam ir tiesības uz dzīvību. Bez mājokļa un iztikas līdzekļiem mūsu klimata apstākļos cilvēka dzīvība ir nopietni apdraudēta ļoti īsā laikā. Uzskatu, ka šajā gadījumā, neatstājot cilvēkiem iztikas minimumu, ir pārkāptas šo cilvēku tiesības uz dzīvību, kā arī šādā attieksmē pret viņiem ir pārkāptas morāles un ētikas normas.

Lieki teikt, ka cilvēki, kam netiek atstāti iztikas līdzekļi, nav ieinteresēti strādāt legāli un maksāt nodokļus, kuru jau tagad ir par maz, lai uzturētu skolas, slimnīcas, nodrošinātu sociālos pabalstus, mieru un drošību valstī. Daudzi ir spiesti kļūt par vajājamiem bēgļiem savā valstī vai izbraukt no tās.

Valsts tiešais uzdevums ir savu pilsoņu, to interešu aizstāvība (cilvēktiesības, bērnu tiesības, patērētāju tiesības).

Ja valdošajiem pašiem nepietiek prāta, tad varētu vismaz paskatīties citu ES valstu pieredzi, piemēram, Anglijā un Velsā attiecībā uz rīkojumiem par naudas līdzekļu arestu tiesa ņems vērā, cik daudz līdzekļu atbildētājam ir nepieciešams pārtikai, nomas maksai vai ķīlu zīmei un ikdienai, kā arī, lai regulāri apmaksātu rēķinus, piemēram, par elektrību. To dēvē par “aizsargātu ienākumu līmeni”. Rīkojums par naudas līdzekļu arestu tiks izdots, ja atbildētājs nopelna vairāk par aizsargātu ienākumu līmeni.

Arī Zviedrijā var apķīlāt tikai darba algas daļu, proti, to, kas paliek pāri no tā, kas vajadzīgs parādniekam sevis un ģimenes uzturēšanai. Līdzīga prakse ir arī pārējās ES valstīs.

Salīdzinājumā ar citām ES valstīm Latvijā parādu piedziņa pēc izpildījuma atgādina nāves sodu, kas ir necivilizēti, un diez vai no mirušajiem vai aizbraukušajiem parādniekiem varēs ko piedzīt. Turpinot augstāk aprakstīto parādu piedziņas praksi, piedziņas lietu skaits nākamajā gadā varētu atkal trīskāršoties un sasniegt jaunu rekordu.

Aicinu valdību un Saeimas deputātus, spriežot par nākamā gada budžetu, atvērt acis un saprast, kas ir šīs valsts lielākā bagātība, kura ir jāsargā un jāvairo.

Novērtē šo rakstu:

0
0