Iesaki rakstu:

Šī gada 19.septembra Saeimas plenārsēdē tika iesniegts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par tiesisko nihilismu Ministru kabineta rīcībā attiecībā uz likumā paredzētā finansējuma palielinājuma nodrošināšanu veselības aprūpes darbinieku darba samaksai”.

Valdības nevēlēšanās valsts budžetā paredzēt Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto papildu finansējumu darba samaksas palielināšanai nozares darbiniekiem ir būtiski iedragājusi valsts iedzīvotāju uzticību valdības solījumiem par veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanu, tāpēc Saeimas deputāti sagatavojuši pieprasījumu Ministru prezidentam par šādas valdības rīcības tiesiskumu.

Krišjānim Kariņam tiek pieprasīts skaidrot, kāds tiesiskais regulējums Latvijas tiesību sistēmā ļāva Ministru kabinetam nepildīt likumā noteikto prasību un Saeimas doto tiešo uzdevumu, vai tiešām Ministru prezidents valdības lēmumu nepildīt Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto uzskata par “tiesisku” un kādos vēl gadījumos izpildvara ir tiesīga nepildīt Saeimas lemto.

2018. gada 13. decembrī Saeima pieņēma grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas stājās spēkā 2018. gada 20. decembrī. Ar šiem grozījumiem Saeima uzdeva Ministru kabinetam, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu, paredzēt valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20% apmērā, 2020. gadā sasniedzot 191 miljonu eiro.

Tādejādi, lai, veidojot 2020. gada budžetu, tiktu izpildīts Saeimas lemtais un likumā noteiktais attiecībā uz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai, tam ir nepieciešams paredzēt papildus 119,7 miljonus eiro.

Lai gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš plašsaziņas līdzekļos ir apgalvojis visai sabiedrībai, ka “naudas valsts budžetā ir tik daudz, cik nekad nav bijis” un papildus “fiskālā telpa” vien jau nozīmīgi pārsniedza likumā noteikto veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai nepieciešamo finansējuma apjomu (saskaņā ar publiski pausto – vairāk nekā 190 miljoni eiro), tomēr valdība pretēji likumā noteiktajam un Saeimas lemtajam 2020. gada valsts budžeta projektā šī uzdevuma izpildei ir paredzējusi mazāk nekā 45 miljonus eiro.

Tas ir gandrīz trīs reizes mazāks darba samaksas pieaugums, nekā ir noteikts likumā. Tiesiskā valstī likumi ir jāievēro arī K.Kariņa vadītajai valdībai, jo sevišķi, ja premjera dotie solījumi sabiedrībai par “tiesiskumu” nav bijuši tikai kārtējā tukšā liekulība.

Zīmīgi, ka nu pat valdība savu lēmumu nekompensēt pensijas piegādes tarifa paaugstinājumu mēģināja pamatot ar to, ka likumā tai nav dots šāds deleģējums, savukārt attiecībā uz mediķu atalgojuma paaugstinājumu, kur ar likumu valdībai ir uzlikts pienākums to palielināt līdz noteiktam apjomam – valdība ir ignorējusi to, demonstrējot tādu tiesiskuma nihilismu, kāds netika pieredzēs pat tā sauktajās “oligarhu valdībās”. Valdībai ar savu solījumu pildīšanu sanāk kā Lennebergas Emīlam ar cukurūdens dzeršanu “Emīla nedarbos”: “Kad man nav naudas, tad es nevaru dzert, kad man ir nauda – tad es nedrīkstu! Kad tad lai es dzeru?”

Valdības apgalvojumu, ka bužetā nav naudas šīs likuma prasības izpildei un ka Saeima vienkārši pieņēmusi “bezatbildīgus likuma grozījumus” (par kuriem nobalsoja liela daļa esošās K.Kariņa valdības ministru, kad bija vēl deputāti!), ir vērtējami kā kārtējā liekulība vai drīzāk kā ciniski meli, lai slēptu no sabiedrības to, ka politiskie darījumi tai ir svarīgāki par sabiedrības interesēm un tiesiskumu. Jo citādāk valdība būtu lūgusi Saeimai atcelt vai mainīt šo valdībai “neizpildāmo” likuma normu, kas ir spēkā kopš 2018.gada!

Nesen valdība apstiprināja EM informatīvo ziņojumu, kas paredz OIK maksājumiem noslēpt valsts budžetā vairāk nekā 150 miljonus. Lai turpinātu gādīgi barot OIK afēru, nauda tiks atrasta!...