Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Jauns administratīvās tiesas spriedums rāda, ka pat elementārākās ieslodzīto tiesības Latvijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes sistēmā joprojām tiek pārkāptas regulāri un sistemātiski un par to pārkāpumiem pat gadījumos, kad tos fiksē tiesa, neviens netiek sodīts, - tā vietā tiesas piespriesto kompensāciju samaksā Latvijas valsts, nevis konkrētas prettiesisku rīcību pieļāvušās amatpersonas.

Pietiek jau ir publiskojis vairākus administratīvās tiesas spriedumus, ar kuriem par prettiesisku bija atzīta Jelgavas cietuma administrācijas rīcība, ieslodzītos turot pārblīvētās kamerās, visu nakti nenodrošinot dzeramo ūdeni un iespēju apmeklēt sanitāro mezglu, kā arī, kamerā nenorobežojot sanitāro mezglu.

Visās šīs administratīvajās lietvedībās uzvarēja Mārtiņš Putniņš, kurš pazīstams kā oficiālais "grēkāzis" bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča uzspridzināšanā, - pašlaik mūža ieslodzījuma spriedums viņam ir atcelts, un lieta tiek izskatīta no jauna.

Jaunais Putniņa pieteikums bijis saistīts ar to, ka viņam Jelgavas cietuma kamerā nav nodrošināts pietiekams dabiskais apgaismojums, ko nosaka normatīvie akti, un tā rezultātā viņa redzei varētu būt nodarīts kaitējums.

Šo kaitējumu gan nav iespējams precīzi noskaidrot, jo "acu ārsta pakalpojumi Jelgavas cietumā netiek nodrošināti, kā rezultātā nav iespējams noskaidrot, kādā apmērā pieteicēja acis cietušas un kādi bojājumi pieteicēja redzei izveidojušies".

Šajā gadījumā atšķirībā no iepriekšējiem Ieslodzījuma vietu pārvalde pati ir konstatējusi cietuma administrācijas rīcības prettiesiskumu, taču nonākusi pie secinājuma, ka Putniņam nodarītais kaitējums nav smags un pietiekams morālā kaitējuma atlīdzinājums ir rakstveida atvainošanās.

Tiesa tomēr ir nolēmusi citādi un, lai gan nav piekritusi Putniņa aprēķiniem par viņam nodarīto kaitējumu, tomēr piespriedusi viņam morālā kaitējuma atlīdzinājumu 350 eiro apmērā.

Tiesas spriedumā īpašu interesi var izraisīt tās aprēķini, kā noteikt kaitējuma atlīdzību, jo tajos ir atsauces uz citām lietām, kas liecina par šādu pārkāpumu masveidīgumu un summām, ko valsts maksā par tās amatpersonu prettiesiskām darbībām:

"Lietā Nr.A420569110 tiesa par prettiesisku iestādes faktisko rīcību, nenodrošinot dabīgo apgaismojumu 723 dienas un ventilāciju - 691 dienu, ņemot vērā pieteicēja līdzatbildību, atlīdzinājumu noteica 600 latu (853,72 euro) apmērā.

Lietā Nr.A420659811 tiesa par 10 dienu ilgu pieteicēja turēšanu cietuma kamerās, kurās nav pietiekams dabīgais apgaismojums, pietiekama ventilācija, nav pienācīgi norobežots sanitārais mezgls, noteica atlīdzinājumu 200 latu jeb 284,57 euro apmērā.

Lietā Nr.A420577010 tiesa atzina par prettiesisku iestādes faktisko rīcību, nenodrošinot tīras karantīnas kameras, nenodrošinot pietiekamu mākslīgo apgaismojumu, bet dabīgo apgaismojumu nenodrošinot vispār, nenodrošinot ventilāciju, un par šādiem apstākļiem, kas ilguši 13 dienas ar pārtraukumiem, piešķirts atlīdzinājums 250 euro apmērā."

Kā Pietiek jau informējis, nevienā no šāda veida administratīvās tiesas spriedumiem nekas nav teikts par konkrētu cietumu amatpersonu vainu, - šīm iestādēm nav uzlikts par pienākumu mainīt situāciju vai kaut vai atvainoties personām, pret kurām tās rīkojušās prettiesiski.

Pietiek šodien publisko jauno administratīvās tiesas spriedumu.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0