Iesaki rakstu:
Saistībā ar tieslietu ministra Dzintara Rasnača šodien atklāto informatīvo pasākumu pašvaldību vadītājiem un medijiem par pirmslaulību apmācību programmu personām, kuras vēlas reģistrēt laulību dzimtsarakstu nodaļā, Pietiek lasītāji ir lūguši atgādināt traģikomisko stāstu par Rasnaču un rabarberiem, kas padara tagadējo ministru par, iespējams, ne gluži veiksmīgāko izvēli šādas programmas "fasādei".
Runa ir par tālajos deviņdesmitajos gados politiskām leģendām apvītu Rasnača tiesībsargāšanas iestādēm rakstītu iesniegumu, kurā politiķis krāšņi un izteiksmīgi bija atainojis sevi kā cietušo pusi zvērīgā ģimenes skandālā, savukārt agresore bijusi viņa tobrīdējā dzīvesbiedre:
„Viņa paķēra no virtuves manus no laukiem atvestos rabarberu kātus (diametrā apmēram četri centimetri un aptuveni 40 centimetrus garus) un, apliecinot savu naidu un morālo vājumu, sāka sist mani no visa spēka pa seju un kaklu, un turpināja arvien skaļāk lamāties. Tas viss notika mūsu dēlu (..), kā arī (..) klātbūtnē. Es saglabāju mieru, nepretojos, vienkārši skaļi skaitīju, cik reizes viņa mani sit – viena, divas, trīs, četras...
Pēc tam rabarberi salūza, un Ārija Millere turpināja sist man ar rokām pa galvu un spert ar kāju man pa kājstarpi. Tā es izturēju līdz kādai desmitajai, vienpadsmitajai reizei, kad sāpes un pazemojums bērnu priekšā vairs nebija izturami, un mēģināju saturēt viņas rokas. Lai gan tas man izdevās, viņa vēl aktīvāk sāka spert man pa kājstarpi. Bērni kliedza un redzēja visu šo šausmīgo ainu.
Kad saskaitīto sitienu skaits jau bija krietni pāri divdesmit, uzskatīju, ka nepieciešams kaut ko darīt ar histērijā un prāta aptumsumā nonākušo sievieti. Tajā brīdī labi atcerējos Universitātes studiju laikā Kiršentāla teikto, ka līdzīgus histērijas gadījumus ir iespējams novērst tikai ar vienu no diviem līdzekļiem — histēriķis ir vai nu jāiežēlina līdz asarām, vai arī tam jāiesit pļauka, lai tas atjēgtos. Mēģināju Milleri mierināt, taču bezcerīgi. Tāpēc izvēlējos otru psihiatru ieteikto līdzekli — iesitu Ārijai Millerei pļauku.
Tam sekoja Ārijas Milleres agresivitātes noplakums, un viņa tūlīt skrēja pie tālruņa, lai zvanītu policijai. Kavēju šo viņas neapdomīgo rīcību, piespiežot tālruņa fiksācijas taustiņus. Tam sekoja Ārijas Milleres sitiens ar tālruņa klausuli man pa pieri (starp acīm, tuvāk kreisajai uzacij). Brūce no stiprā sitiena un klausules asajām kantēm bija ļoti dziļa, un no tās plūda daudz asiņu, kas pārklāja gandrīz visu seju.
Kamēr mēģināju apturēt asiņošanu, (..) pēc Milleres lūguma izskrēja trepju telpā saukt policiju, bet Millere to mēģināja darīt pa tālruni. Ieradās divi pašvaldības policisti, sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, fiksēja manus paskaidrojumus par Milleres agresīvo rīcību un aizgāja.
Pēc šā notikuma, kad es biju pazemots un piekauts, nesūdzējos par Āriju Milleri nevienā iestādē, jo uzskatīju, ka šāda rīcība (sūdzēšanās par sievas vardarbību) ir vīrieša goda necienīga.”
Pēc šīs sūdzības nonākšanas atklātībā Rasnačam vēl ilgi nācās paciest politisko oponentu humora izjūtas izpausmes. „Kā man komentēt Rasnača kunga vairākos laikrakstos sniegtos paziņojumus, ka Tautas partijas deputāti esot mēģinājuši iznest kaut kādus materiālus un tos iznesuši. Es to nevaru komentēt, jo acīmredzot, ja kādu sieva regulāri sit ar slapjiem rabarberu kātiem, tad rādās ne tas vien," - tā, piemēram, izteicās Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins, kurš tagad ir viņa partijas biedrs.
„Es saprotu, ka jūsu izpratnē vienlīdz viennozīmīgi ar „r” burtu sākas gan Rasnačs, gan rabarberi, gan reģistri, bet, ticiet man, manā izpratnē tā ir ļoti būtiska atšķirība," - šādi savukārt no Saeimas tribīnes smēja deputāts Jāzeps Šņepsts.
Turklāt šis nebija vienīgais gadījums, kad Šņepsts nespēja atturēties no Rasnača un rabarberu pieminēšanas no Saeimas tribīnes: „Manā skatījumā tik būtisks jumta likums ir jāraksta priekš uzņēmējiem, un, ticiet man, Rasnača kungs, tas nav rakstīts priekš jums, ne priekš manis kā deputāta, nav rakstīts šis likums arī priekš komercreģistra, bet tas likums ir rakstīts varbūt priekš rabarberu audzētājiem, lai viņi veiksmīgi varētu attīstīt savu biznesu, maksāt nodokļus un līdz ar to balstīt Latvijas valsts ekonomiku..."