Iesaki rakstu:

Žurnāla Kapitāls jaunākajā numurā nule publicētie gada lielāko pelnītāju, lielāko zaudētāju un lielāko dividenžu saņēmēju TOP 100 no pirmā acu uzmetiena var šķist interesanti tikai nosacīti nelielai lasītāju daļai: nu, jā, kaut arī summas lielas, bet tomēr - gandrīz tikai sausi skaitļi vien. Padalīšos savos iespaidos par to, kas man jaunajos TOP 100 šķiet patiešām interesanti un saistoši.

Pirmkārt, ja paraudzīties uz, piemēram, lielajiem pelnītājiem, var pārsteigt tas, cik ļoti maz tur ir publiski pazīstamu cilvēku, - nav tur nekādu jūlijkrūmiņu, pulkinenu, barševsku un līdzīgu kungu un dāmu. Daudziem no Latvijas lielākajiem pelnītājiem nav pat publiski pieejamu fotogrāfiju.

Kā tā? Pavisam vienkārši - trakulīgie deviņdesmitie gadi ir sen aiz muguras, un to laiku krāšņie personāži ir izrādījušies, maigi izsakoties, nepiemēroti mūsdienu realitātei. Pelnītāju un arī dividenžu saņēmēju TOP 100 ir cilvēki, kuru specialitāte ir nevis zīmēties, bet nodarboties ar savu darbu un pelnīt naudu. To viņi arī dara.

Šī specialitāte ir grūti savienojama ar jebkuru citu nodarbi - ne tikai zīmēšanos uz sarkanajiem paklājiem, bet arī, kas var šķist pārsteidzoši, politiku. Lielo pelnītāju sarakstā jūs neatradīsiet burtiski nevienu politikā kaut cik pazīstamu vai politikai tuvu cilvēku.

Kā tā? Manuprāt, izskaidrojums ir pavisam vienkāršs - godīga uzņēmējdarbība ar darbošanos vēl kādā citā nozarē nav savienojama, jo gluži vienkārši prasa pārāk daudz laika un spēku.

Protams, runa ir tikai par godīgu uzņēmējdarbību - labi zinām ļaudis, kuri, rodoties problēmām biznesā, pēkšņi atskārst, cik ļoti ir vēlējušies palīdzēt saviem līdzcilvēkiem ar darbošanos politikā. Un, protams, nav ne mazākā pamata domāt, ka visādi šķēles, šleseri un lembergi pēkšņi būtu kļuvuši trūcīgi un pieticīgi, - taču, atkārtošu vēlreiz, jaunajos TOP 100 ir runa par godīgu uzņēmējdarbību.

Otrkārt, ne mazāk interesanti, manuprāt, ir pavērot, kā vienu nozaru pārstāvji pelnītāju vidū iet mazumā, bet citu, tieši pretēji, - skaitliski aug. Nu, piemēram, baņķieri: protams, šie nav tautas mīļotāko personāžu vidū, taču fakts - nacionālais banku kapitāls Latvijā ir faktiski iznīcis. Izņēmumi ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi.

Toties jau pirms pāris gadiem ļoti interesanti bija vērot, kā gan pelnītāju, gan miljonāru TOP 100 pamazām vien sāk iekarot zemnieki un lauksaimnieki. Protams, runa ir tikai par veiksmīgākajiem un lielākajiem šīs nozares pārstāvjiem, taču, pieradušam pie lauksaimnieku permanentajām vaimanām par klimatu, cenām, valdības politiku un vēl visādiem apstākļiem, šķiet tiešām brīnumaini - miljona gada peļņa vienā lielā lauku saimniecībā vairs nav nekāds retums.

Treškārt, sarakstiem ir īpaši interesanti iet cauri, mēģinot atcerēties kaut ko no tā, kas pēdējos gados medijos ziņots par vienu vai otru šo TOP 100 dalībnieku, - reizēm šis stāsti ir tiešām apbrīnojami.

Nu, piemēram, Inese Karlova - viņas 2012. gada peļņas daļa saskaņā ar Lursoft datiem ir visnotaļ iespaidīgie 1,48 miljoni latu. Iedomājieties - jūsu vīrs pēkšņi nomirst, un jūs paliekat faktiski viena ar milzīgu biznesu un vēl milzīgākiem banku kredītiem. Tiešām brīnumaini, kā viena sieviete ir spējusi to visu saglābt un attīstīt.

Vai atkal Arnis Riekstiņš - uz ielas viņu neatpazītu vismaz 99 cilvēki no katriem 100. Un šis totāli nepubliskais kungs ir gada pelnošākais uzņēmējs un lielāko dividenžu saņēmējs, un nez vai kāds var apgalvot, ka tas viss ir uz politbiznesa vai kā tamlīdzīga rēķina, - viņa uzņēmums Mikrotīkls darbojas gandrīz tikai ārzemju tirgos.

Un vēl arī, teiksim, Rietumu bankas īpašnieki. Protams, vienmēr būs ļaudis, kas nespēs nepaskandināt veco labo meldiņu par "žīdiem, kas valda pasauli". Bet, redz, kamēr vieni iedomīgi un lepni vietējie baņķieri - viņu tautas brāļi ar savu biznesu 2008. gadā aizgāja pa pieskari tā, ka to vēl tagad atceras visi Latvijas iedzīvotāji, šie te Rietumu bankas saimnieki izdzīvoja un spēja pelnīt arī krīzes gados - turklāt, kas īpaši jauki, nebūt ne uz Latvijas iedzīvotāju rēķina.

Un, ceturtkārt, jaunais saraksts pietiekami skaidri liek vismaz pieklust visiem tiem, kuri sakās esam tik pārliecināti - Latvijai jau sen piederot visiem citiem, tikai ne latviešiem, un latvieši jau sen esot izspiesti no lielā biznesa.

Patiesībā lielo pelnītāju un lielāko dividenžu saņēmēju TOP 100 ir saraksti, kas parāda, kuri ir veiksmīgākie ļaudis nacionālajā biznesā. Un te nu var vienkārši paskaitīt: no lielāko dividenžu saņēmējiem neapšaubāmi latviski vārdi un uzvārdi ir vismaz 54 saraksta dalībniekiem, no lielākajiem pelnītājiem - 60-62. Tā sacīt, bez komentāriem.