Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēģināšu aprakstīt savu uztraukumu. Sākšu ar to, ka saslimt un nomirt ir dabisks process. Šoreiz cilvēks nolēma iejaukties dabiskā procesā, izdabājot vairākumam. Iejaukšanās dabiskā procesā notika sasteigta, neizvērtējot sekas. Vadību uzņēmās cilvēki, kas ir speciālisti tikai vienā jomā - virusologi. Atvainojos par šādu vienkāršotu secinājumu, tas ir tikai mans viedoklis.

Uzklausot viņu ieteikumus, vairākuma pārstāvji - politiķi pieņēma lēmumus. Aplūkosim mūsu lēmuma pieņēmēju sastāvu. Vai tur ir kāds, kurš padziļināti izprot ekonomiskās likumsakarības? Labprāt uzzinātu, kurš konkrēti no lēmuma pieņēmējiem ir ekonomists vai finansists un ar kādiem argumentiem viņš piedalījās diskusijā, apspriežot lēmumu pieņemt pašreizējos ierobežojumus? Mūsu jaunais ekonomikas ministrs ar savu izglītību un zināšanām ekonomikā ir spilgts piemērs.

Jūs domājat, ka pasaulē ir citādāk? Ne vella, Tur tieši tādi paši cilvēki pie lēmumu pieņemšanas, kuru profesija ir - politiķis. Politiķis ir profesija, kurā pieņem lēmumus nevis, lai visiem būtu labāk, bet gan, lai nākamajās vēlēšanās nezaudētu savu profesiju (šī profesija dažreiz ietver sevī rūpes par citiem, bet ne vienmēr).

Šoreiz, pēc manām domām, tika pieņemti nepareizi lēmumi. Netika pajautāts neatkarīgiem ekonomikas ekspertiem to viedoklis. Publiskā telpā lasīju banku ekspertu viedokļus, kuri aprobežojās ar apgalvojumiem, ka sliktāk par 2009. gadu nebūs, jo esam stipri.

Vai jūs publiskā telpā redzējāt kādu augstskolas pasniedzēja, kādu akadēmiķa viedokli par ekonomiskām prognozēm? Mani biedē šī aklā uzticēšanās. Piekrītu, ja ir pieņemts mani ierobežojošs lēmums, man tas ir jāpilda, to es arī daru. Bet man ir tiesības izteikt viedokli. Mans viedoklis - lēmums manā skatījumā nav pilnībā izvērtēts, un līdz ar to uzskatu, ka nav pareizs, un man ir tiesības to pateikt. Nav izvērtētas sekas, kas un kā notiks.

Tikai viens piemērs: Pašreiz ar lepnumu paziņojam, esam piesaistījuši kārtējo miljardu, jeb pareizāk sakot – aizņēmušies ar ļoti izdevīgu % likmi – 0.4%. Termiņš – 3 gadi. Mazākais, ko būs nepieciešams aizņemties, manā skatījumā būs 3 miljardi. Lai gan, kad pēc neilga laika būs jāmaksā algas valsts aparātam, tiem pašiem mediķiem, un citiem.

Nodokļi valsts kasē neieplūdīs, uzņēmējdarbība ir stipri iedragāta, būs nepieciešams atkal piesaistīt kādu miljardu. Trīs gadu laikā nespēsim atdot neko, labi ja procentus šiem 3 (un varbūt vēl) un esošajiem 8 miljardiem samaksāt. Ar pašreizējo likmi 0,4% maksājums tik tiešām nav liels, bet kas būs pēc trim gadiem? Kādas būs % likmes, kad būsim spiesti pārkreditēties?

Ar pašreizējo parādu - 8 miljardiem knapi tikām galā, no pamatsummas neatdevām faktiski neko. Kā tiksim galā ar 11 (un varbūt vairāk) miljardu parādu? Kādu iespaidu tas atstās uz budžetu, uz nodokļiem. Vai kāds ir izvērtējis šos skaitļus, pirms pieņēma lēmumu ierobežot ekonomiku un aizņemties naudu?

Ar interesi uzklausītu gan neatkarīgu ekspertu viedokli, gan kādu varas pārstāvoša cilvēka viedokli – kas notiks ar budžetu (nodokļiem un tēriņiem), kur ņemsim naudu? Atkārtošos, saslimt un nomirt ir dabisks process, un nomirst ne tikai cilvēki, mirst valstis, ekonomikas, partijas un iekārtas.

Novērtē šo rakstu:

94
15