Iesaki rakstu:

Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus tika nošauts 2018. gada 30. maijā tikpat demonstratīvi un pašpārliecināti, kā viņš attīstīja savu biznesu, - viņš tika nogalināts gaišā dienā pie Brāļu kapiem ar Kalašņikova automātu. Un, lai gan tagad tiek apgalvots, ka noziegums atklāts no A līdz Z, jautājumi paliek.

Jau pirms trim gadiem tika paziņots, ka lieta esot gandrīz atrisināta, taču dīvainā kārtā iestājās divus gadus ilgs klusums. Tad, 2021. gada 2. jūnijā LTV pavēstīja jaunumu – "nozieguma pavedieni ved uz Ukrainu, kur lietā jau ir aizturētais". Taču tā arī nav ticis sniegts skaidrojums – kāpēc tikai gadu vēlāk aizturēja un apcietināja uzņēmējus Mihailu Uļmanu un Aleksandru Babenko?

Jau aizturēšanas dienā Valsts policija paziņoja, ka izmeklēšanas gaitā esot atklāta gandrīz visa M. Bunkus slepkavības dalībnieku ķēde no pasūtītāja līdz izpildītājam, un pašlaik policija kopā ar prokuratūru abus apsūdzētos jau ir faktiski „notiesājuši”. Bet – vai šī nebūs kārtējā reize, kad prokuratūras un izmeklēšanas versija tiesā sabrūk kā kāršu namiņš?

2018. gadā gandrīz uzreiz pēc M. Bunkus slepkavības toreizējais Saeimas deputāts Aldis Gobzems publiski paziņoja: „Pirms divām nedēļām tiek nošauts valsts amatpersona, kas ir visiem zināms bandīts" Arī turpmākajos izteikumos A. Gobzems vairākkārt uzsvēra, ka noslepkavotais maksātnespējas administrators bijis mafijas sastāvā, bet viņa brālim – skandalozajam Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekam Kasparam Bunkum, pēc deputāta domām, "jābūt cietumā".

A. Gobzemam šie izteikumi beidzās ar izslēgšanu no advokātu rindām, taču 2018. gada 25. oktobrī pret Bunkus klanu vērsās arī Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, norādot uz mēģinājumu diskreditēt izmeklēšanu un apšaubot ģimenes “patiesos nodomus”. 2020. gada janvārī Ints Ķuzis iesniedza atlūgumu.

Maksātnespējas administratoram savas karjeras laikā izdevās iemantot daudzus ienaidniekus, un līdz pat 2022. gadam Bunkus ģimene atbalstīja versiju, ka M. Bunkus nogalināts sakarā ar savu kāri tikt pie „ABLV Bank” likvidācijas. Papildus tam tika izvērtēta arī versija, kas saistīta ar to, ka viena no pēdējām M. Bunkus lietām bija „Trasta komercbankas” likvidācija. Tikai pēc tam Bunkus ģimene „pārslēdzās” uz izmeklētāju piedāvāto M. Uļmana un A. Babenko versiju.

Zināms, ka M. Bunkus bijis SIA “Rego Trade” maksātnespējas administrators un patiešām pratis no M. Uļmana un citiem valdes locekļiem piedzīt vairāk nekā miljonu eiro. Taču tad izrādījās, ka administrators ir sniedzis nepatiesu informāciju un M. Uļmans var naudu atgūt – ja vien M. Bunkus nebūtu to iztērējis.

Maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns LTV raidījumam “De Facto” pastāstīja, ka Mihailam Uļmanam atdoti aptuveni 600 tūkstoši eiro, kas atradās “Rego Trade” kontos. Taču atlikušos 300 000 eiro, kas M. Uļmanam pamatoti pienāktos, K. Novicāns no Bunkus ģimenes vēl nav spējis atgūt. Tad rodas pilnīgi loģisks jautājums: kāpēc miljonāriem M. Uļmanam un A. Babenko vajadzēja tikt vaļā no M. Bunkus? Lai nebūtu, no kā piedzīt naudu?

Nav noslēpums, ka Valsts policija pievērsa uzmanību vēl kādai notikušā versijai. Dažus mēnešus pirms Mārtiņa Bunkus slepkavības kādas Jūrmalas daudzdzīvokļu mājas īpašnieka maksātnespējas process iezīmēja sākumu pazudušā inženiera Andra Bojāra un nogalinātā advokāta attiecībām.

A. Bojāra partneris bija Krievijas investors Andrejs Šaļapins, ar kuru viņi organizēja projektu, lai Dubultu rajonā uzbūvētu māju ar luksusa dzīvokļiem. Taču drīz vien, pēc kāda avota teiktā, uzņēmēji vairs neatrada kopīgu valodu un pieteica viens otram karu par īpašumiem. A. Šaļapina advokāts bija M. Bunkus.

 Zināms, ka A. Bojārs un M. Bunkus tikās Buvnieks LV kreditoru sapulcē. Kā ziņoja lsm.lv, protokolā divās vietās fiksēts, ka starp A. Bojāru un M. Bunkus izcēlās skaļas debates par jautājumiem, kas nav saistīti ar izsludināto sēdes darba kārtību. Turklāt ir versija, ka konflikts ir bijis daudz nopietnāks un dziļāks.

Viens no šajā lietā iesaistītajiem juristiem neformālā sarunā ar „De Facto” apstiprināja, ka "Krievijas investors palika tukšām rokām". Vai A. Šaļapins nevarēja atriebties neuzticamajam partnerim un kažoku pārmetušajam advokātam? M. Bunkus tik nogalināts bezkaunīgi un provokatīvi, bet A. Bojārs pazuda bez pēdām.

Kādreizējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis sarunā TV3 raidījumam „Nekā Personīga” uzsvēra, ka līdzīga slepkavība Latvijā jau notikusi, kad no Kalašņikova automāta nošauts noziedzīgais uzņēmējs Vjačeslavs Stūrainis, saukts Slava Piterskijs un Mazulis. Daudzi šo lietu saistīja ar Pleskavas FSB nodaļu, un daži Kompromat.lv avoti atzīmējuši, ka ilgus gadus Pleskavas Federālā drošības dienesta augsta ranga amatpersonas netieši ietekmē noziedzīgās aprindas Latvijā.

Protams, vēl ir arī „Trasta komercbankas” versija. “TV3 ziņas” atsaucās uz neoficiālu anonīmu avotu, kurš izteica pieņēmumu, ka M. Bunkus brutālā un demonstratīvā nāvessoda izpilde varētu būt pasūtīta no ietekmīgiem Azerbaidžānas uzņēmējiem, kuru nauda bija iestrēgusi vai pat pazaudēta „Trasta komercbankas” likvidācijas laikā? 

Tiek ziņots, ka vairāk nekā divi simti nerezidentu atvadījās no lielas daļas „Trasta komercbankā” ieguldīto līdzekļu. Kā vēsta Azerbaidžānas portāls Haqqin.az, TKB Azerbaidžānas finanšu tirgū ienāca 2010.gadā, izveidojot meitas uzņēmumu „TKB Leasing”, kura galvenā funkcija bija līdzekļu pārskaitīšana uz Eiropas bankām. Kā liecina iepriekšminētā vietne, "šiem nolūkiem tika izmantoti Latvijā un ārzonās reģistrēti "uzņēmumi uz papīra".

Portāla kompromat.lv avoti ir apstiprinājuši, ka 2018. gadā mēnesi vai pat dažas nedēļas pirms M. Bunkus slepkavības kriminālās autoritātes sāka “klauvēt” pie azerbaidžāņu diasporas pārstāvjiem. "Neatkarīgā Rīta Avīze" savulaik deva mājienus, ka M. Bunkus izdarījis spiedienu uz Tadžikistānas uzņēmumu, kas bankai bija parādā 6,5 miljonus eiro. Pēc avota teiktā, citi cietušā kolēģi baidījušies pieskarties impulsīvajiem un karstasinīgajiem cilvēkiem, savukārt M. Bunkus riskējis…

Vai šādā situācijā Valsts policija un prokuratūra neriskē, liekot likmi tikai uz M. Uļmana un A. Babenko versiju? Vai lietā ir pietiekami pierādījumi tieši šai versijai? Zināmas bažas rada tas, ka portāla pietiek.com publicētajā apsūdzības rakstā ir detalizēti aprakstīta slepkavības izpildīšana, bet faktiski nekādu faktu un tiešu pierādījumu nav par tās uzkūdīšanu un pasūtīšanu. Ja atbilst patiesībai fakts, ka slepkavības organizētājs ir bijis nu jau nogalinātais Genādijs Vaļagins, kurš līdz ar to nekādas liecības vairs nesniegs, policija un prokuratūra nopietni riskē.