Iesaki rakstu:

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš nenoliedz atsevišķu biroja darbinieku interesi par akcizēto preču jomu un par ar atsevišķu komersantu nodokļu nomaksas jautājumiem, kaut arī tie nav saistīti ar likumdošanā noteiktajām SAB darbības un intereses jomām. Tāpat Kažociņš nenoliedz arī Pietiek publiskoto dokumentu autentiskumu, kuri rāda, ka šāda interese SAB darbiniekiem bijusi jau ilgus gadus.

Oficiāli SAB apgalvo, ka tā darbības jomas ir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība.

Izlūkošanas mērķis esot „iegūt apsteidzošu informāciju par ārvalstu valdību, institūciju, organizāciju vai atsevišķu personu nodomiem un rīcību, kas ir vērsta pret Latvijas valsti vai vitāli svarīgām valsts interesēm”.

Tāpat SAB sekojot līdzi „politiskajai, ekonomiskajai un drošības situācijai Latvijai stratēģiski svarīgās ārpus NATO un ES esošās valstīs, lai savlaicīgi identificētu iespējamos riskus un ārvalstu intereses Latvijā”.

Savukārt SAB pretizlūkošanas uzdevums esot „savlaicīgi konstatēt, kontrolēt un neitralizēt ārvalstu izlūkdienestu darbības, kas vērstas pret Latviju”.

Taču, kā rāda Pietiek jau publicētie dokumenti, šo oficiālo funkciju veikšanas aizsegā vismaz atsevišķi SAB darbinieki dzīvi interesējas par finansiāli daudz ietilpīgākām nozarēm – īpaši tādām kā degvielas un citu akcizēto preču tirdzniecība.

Viens no Pietiek rīcībā nonākušajiem un jau publiskotajiem dokumentiem bija ar 2004. gada 23. novembri datēta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vēstule, kas adresēta Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokuroram Ivaram Krauzem.

No šīs vēstules izrietēja, ka Finanšu policija oficiāli nosūta prokuratūrai tā sauktās „Oderova lietas” materiālus, turklāt šie materiāli attiekušies nevis uz izlūkošanas, pretizlūkošanas vai valsts noslēpuma jautājumiem, bet gan uz SIA Aijas nafta izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Vēstules lejas daļā atrodamie vīzējumi rāda, ka šajā procesā kā vidutājs nenoskaidrotu iemeslu dēļ parādījies nu jau plaši pazīstamais SAB darbinieks Aigars Sparāns, kas tolaik bijis SAB vecākā inspektora amatā. Sparāns rakstiski apliecinājis, ka pārņēmis no Finanšu policijas visu krimināllietu uz 202 lappusēm. Par to, kāds bijis tās tālākais ceļš, dokuments neko nepaskaidro.

Savukārt tā paša gada 18. oktobrī SAB direktors Kažociņš nosūtījis oficiālu pieprasījumu, kas adresēts VID ģenerāldirektoram Dzintaram Jakānam. Arī šajā dokumentā SAB izrādījis interesi nevis par valsts noslēpuma jautājumiem, bet gan par akcizēto preču piegādes darījumiem un nodokļu nomaksu.

Interesanti, ka arī šā dokumenta (kurā pieminēta gan SIA Aijas nafta, gan vēl citas kompānijas) tapšanā galvenā loma ir bijusi SAB darbiniekam Sparānam, - kā redzams no pieprasījuma, Kažociņš bijis tikai dokumenta parakstītājs, savukārt to sagatavojis ir tieši Sparāns.

Kažociņš Pietiek nenoliedza, ka šādi dokumenti patiešām eksistē un ir autentiski. Taču SAB direktors kategoriski nevēlējās paskaidrot, kāds sakars interesei par šādām jomām ar SAB likumdošanā noteiktajām funkcijām un darbības jomām, kaut faktiski apstiprināja, ka šāda interese atsevišķiem biroja darbiniekiem pastāv arī pašlaik.

No SAB vadības skaidrojuma tāpat izriet, ka ne Kažociņš, ne kāds cits no biroja vadītājiem negatavojoties veikt nekādas pārbaudes par to, cik pamatota ir šāda interese un kāda tai saistība ar likumdošanā noteiktajām SAB funkcijām.

„Ja jums ir šaubas par biroja darbību pamatotību, varat vērsties Ģenerālprokuratūrā, kas uzrauga biroja darbību atbilstību likumdošanai,” skanēja SAB vadības atbilde. Tiesa, pats Kažociņš neplānojot vērsties Ģenerālprokuratūrā ar kādiem pārbaudes ierosinājumiem.