Iesaki rakstu:

600 000 000 eiro, kā arī apgrūtināta vai vispār liegta pieeja ES fondiem turpmākajos plānošanas periodos – tāda var izrādīties cena, kas Latvijai būtu jāmaksā saistībā ar savulaik Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izbeigto tā dēvēto būvniecības karteļa lietu.

Ko nevarēja KNAB

2021. gada 10. maijā KNAB paziņoja, ka pierādījumu neesamības dēļ tiek izbeigts kriminālprocess tā dēvētajā būvniecības karteļa lietā, kurā figurēja teju visu Latvijas lielāko būvfirmu nosaukumi un to vadītāju uzvārdi.

Biroja rīcībā bija neformālu sarunu laikā tapuši ieraksti, kuros dzirdams, kā lielāko būvfirmu pārstāvji apspriež tirgus sadali, vienojas par piedalīšanos iepirkumos (tajā skaitā valsts un pašvaldību, arī ES fondu finansētos), lemj par mākslīgas konkurences radīšanu, apcer jau dotos un vēl plānotos kukuļus dažāda kalibra valsts amatpersonām utt.

KNAB 2020. gada septembrī ierosināja kriminālprocesu, kura ietvaros biroja durvis vēra tādi Latvijā zināmi būvfirmu vadītāji kā Guntis Rāvis (SIA “Skonto būve”), Artjoms Milovs (“LNK”), Armands Garkāns (“Arčers” un „Binders”) un vēl vairāku mazāku uzņēmumu īpašnieki un vadītāji. Drīz vien tapa zināma arī neoficiāla informācija, ka ierakstos dzirdamas arī dažu objektu pasūtītāju balsis.

Ko un kā KNAB izmeklēja astoņu mēnešu laikā no kriminālprocesa ierosināšanas dienas, precīzi nav zināms. Tomēr šo darbību “sausais atlikums” izrādījās visai pieticīgs - birojs, pēc pašu teiktā, tā arī neguvis nekādus papildu pierādījumus, kā jau minēts, procesu vienkārši izbeidza. Visi iesaistītie varēja brīvāk uzelpot, tiesa, ne uz ilgu laiku.

To paveica Konkurences padome

Tikai trīs mēnešus pēc KNAB paziņojuma par izmeklēšanas pārtraukšanu ar šokējošu paziņojumu klajā nāca cita valsts institūcija - Konkurences padome (KP). Tā savā ziņojumā atklāja, ka patiesībā par karteļa pastāvēšanu pierādījumu ir cik uziet. Vēl vairāk - tika nosaukti vismaz 70 precīzi identificēti gadījumi, kuros notikusi pretlikumīga būvnieku vienošanās. Turklāt ar visām līgumsummām katrā no šiem objektiem.

Papildus KP izdarīja arī vairākus secinājumus, proti, jau gadiem būvniecības iepirkumu organizēšanas un norises vide bijusi deformēta, reāla konkurence nav bijusi, pasūtītāji zinājuši par karteļa esamību utt.

Savas kompetences ietvaros KP piemēroja arī naudas sodus visiem iesaistītajiem. Summas bija visnotaļ iespaidīgas - no pārsimt tūkstošiem līdz vairākiem miljoniem eiro. Vieglāk “izspruka” SIA “Velve”, kas vienīgā atzina savu līdzdalību kartelī.

KP arī apstiprināja to, ko varēja jau nojaust - apmēram pusē noziedzīgās vienošanās gadījumu bija iesaistīts arī Eiropas Savienības piešķirtais finansējums.

Valsts nevarēja nezināt par karteļa esamību

Šobrīd Centrālā finanšu un līgumu aģentūra cenšas glābt ko var - ir apturēts ES finansējums vairākos jau iesāktos objektos, tiek veiktas jau izpildītu līgumu korekcijas. Ar šo visai novēloto rosību laikam tomēr šoreiz nebūs gana - ES atbildīgās institūcijas pēc karteļa lietas izpētes secinājušas, ka šāds grupējums nekādi nevarēja pastāvēt bez pasūtītāja ziņas. Un daudzos gadījumos pasūtītāja lomā bija tieši valsts - caur ministrijām, valsts uzņēmumiem utt.

Tādēļ lielākā atbildība arī tiks prasīta tieši no Latvijas valsts - pēc pagaidām vēl oficiāli neapstiprinātas, bet ļoti ticamas informācijas, tie varētu būt vismaz 600 miljoni eiro kā soda nauda, kā arī pilnīgs vai daļējs liegums tuvākajos gados saņemt ES fondu finansējumu.

Nerunājot nemaz par milzīgo soda naudu, tieši ES fondu “aizvēršana” Latvijas ekonomikai varētu izrādīties visgraujošākā - 2021. gadā vien valsts caur šiem fondiem saņēma vairāk nekā 1,2 miljardus eiro dažādu projektu īstenošanai.

KNAB izrādījās tik kusls un nevarīgs

Ikvienam, kurš sekojis līdzi karteļa lietas attīstībai, agri vai vēlu rodas pamatots jautājums - kā KP ar nesalīdzināmi mazāku budžetu, ievērojami mazākām pilnvarām, bez speciālas izziņas darba veikšanas funkcijām, daudzreiz mazāku darbinieku skaitu spēja vien trīs mēnešu laikā atklāt to, ko gandrīz trīsreiz ilgākā periodā nespēja ar visu iepriekš pieminēto dāsni apveltītais KNAB? Tiesa gan, kaut kur ziņojuma beigās KP gan pateicas KNAB par sniegto atbalstu, bet šī “pateicība” drīzāk nevis spodrina, bet gan papildus padara vēl pleķaināku KNAB mundieri.

Protams, KNAB nekomentēja, nekomentē un visdrīzāk arī tagad nekomentēs tolaik pieņemto savu bezspēcību apliecinošo lēmumu - arī pašreizējā biroja vadība negrib sarunāt lieku, pat ja tolaik lēmumu pieņemšanu ietekmēja citas personas, tādas kā Juris Jurašs, jau aizsaulē aizgājusī Juta Strīķe un citi.

Tomēr secinājumus izdarīt atļauts ikvienam, un tie pašlaik galīgi nav birojam glaimojoši. Faktiski ar savu toreizējo lēmumu KNAB izpestīja no kriminālatbildības virkni “šīs pasaules vareno” - kopumā vismaz astoņus (jo tieši tik personām procesa ietvaros tika noteiktas tiesības uz aizstāvību). Šie “varenie” ir visnotaļ vareni arī tagad, jo savu ietekmi uz dažādiem politekonomiskiem procesiem ir nevis zaudējuši, bet gan noslēpuši nedaudz dziļāk.

Turklāt, ar KNAB svētību pasargāti no rūtainas saules vērošanas vairāku gadu garumā, šie “kartelisti” tagad visus spēkus var veltīt KP uzlikto sodu apstrīdēšanai. Tiesvedības vēl notiek, un to iznākums nebūt “nav zvaigznēs ierakstīts”. Tātad nevar izslēgt iespēju, ka vismaz daži no karteļa veidotājiem izspruks vispār bez jebkāda soda. Pretēji Latvijas valstij.

Sekas izbeigtam kriminālprocesam

Vai KNAB nevarīgums ir tieši saistāms ar gaidāmajām ES sankcijām? Pat ļoti iespējams. Ja birojs būtu līdz galam un godprātīgi izmeklējis šo lietu un saucis vainīgos pie atbildības, iespējams, ES nostāja būtu daudz pielaidīgāka. Galu galā, prettiesisku darbību veicēji ir bijuši vienmēr, valsts ziņā ir šādus darboņus apkarot. Bet ja valsts ar tas rīcībā esošiem līdzekļiem ne tikai to nedara (kā KNAB gadījumā), bet pat pati iesaistās pretlikumīgās lietās, tad situācija ir pavisam cita. Un cita ir arī atbildības pakāpe.

Publicists un politikas komentētājs Jurģis Liepnieks, pateicoties kura aktivitātēm sociālajos tīklos jautājums par gaidāmajām ES sankcijām ieguva šībrīža aktualitāti, norādīja, ka “būvniecības karteļa” lieta jau nav vienīgā - tikpat vērienīga var izrādīties arī ceļu būves firmu slēptā vienošanās par tirgus un līgumu sadali. Ja tā tiešām notiks, tad Latvijas valstij uzliktā atbildība var izrādīties par smagu. Ja vien vismaz šoreiz valsts nerīkosies laikus.