Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Drošības policijas (DP) 2010.gada beigās par bijušā ekonomikas ministra Arta Kampara padomnieku, 10. un 11.Saeimas deputātu Klāvu Olšteinu sāktā pārbaude bijusi saistīta ar aizdomām par Olšteina piekukuļošanu, kas īstenota, Ekonomikas ministrijai 2010.gadā lemjot par tā sauktās zaļās enerģijas kvotu sadali. Olšteins tolaik bija 10.Saeimas deputāts un Kampara vadītās ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs. Kā ļauj spriest informācija, kas ir Pietiek rīcībā, Olšteinu no kriminālprocesa ierosināšanas esot „paglābis” Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs (KNAB), kam DP pērnā gada vasarā nodevusi iespējamās Olšteina kukuļošanas pārbaudes lietas materiālus.

Pietiek rīcībā esošās ziņas liecina, ka liecības DP par iespējamo Olšteina kukuļošanu sniegušas atsevišķas personas, kas saistītas ar Kampara laikā īstenotu zaļās enerģijas kvotu sadali. Pēc tam, kad DP sāktā pārbaudes lieta pērn vasaras beigās nodota KNAB, tās ietvaros uz pratināšanu izsaukts arī Olšteins.

KNAB sāktajā pārbaudes lietā pērn rudenī tikušas nopratinātas vēl vairākas amatpersonas, arī bijušais ekonomikas ministrs Kampars. Visi KNAB nopratinātie jebkādu savu saistību ar konkrētu uzņēmēju interešu lobēšanu nolieguši. Turklāt arī personas, kas DP liecinājušās par iespējamo Olšteina piekukuļošanu, KNAB pratināšanās savas liecības vairs neesot uzturējušas.

Līdz ar to „izmeklēšanā noskaidrotu faktu trūkums” arī bijis oficiālais iemesls, kāpēc KNAB šogad martā izbeidzis pārbaudi par iespējamo Olšteina kā valsts amatpersonas kukuļošanu.

Olšteins 11.Saeimā tika ievēlēts no Reformu partijas, kuru neilgi pēc vēlēšanām pameta, izveidojot tā saukto Olšteina sešinieku – sešu deputātu grupu, kas martā apvienojusies biedrībā Brīvie demokrāti.

Neformāli Olšteins tiek saistīts ar Ventspils miljonāra Olafa Berķa finansējumu. Beŗkim pastarpināti piederošā firma TCK bija starp tām, kas laikā, kad Olšteins bija ekonomikas ministra Kampara padomnieks, ieguva vairāk nekā pusi ministrijas izsolīto vēja enerģijas kvotu, kas gadā garantē vēja enerģijas iepirkumu vismaz 12 miljonu latu apmērā.

Tā sauktā zaļā enerģija (vējš, ūdens, biomasa) ir valsts subsidēts elektroenerģijas ražošanas veids – iegūtā kvota nozīmē obligātu enerģijas iepirkumu par paaugstinātu tarifu, ko apmaksā valsts a/s Latvenergo.

Novērtē šo rakstu:

3
0