Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek saņēmis īpatnu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka parakstītu dokumentu saistībā ar jau vairākkārt aprakstīto tiesas par nelikumīgu atzīto kratīšanu bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča un viņa sievas Ināras Vilkastes dzīvesvietā. Publicējam pilnībā šo dokumentu, kas uzskatāmi demonstrē KNAB vadības uztveres un pat vienkāršas lasīšanas spējas.

„Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk - Birojs):

- 2013.gada 8.janvārī tika saņemts Jūsu iesniegums ar reģistrācijas numuru Nr.L-19, kurā uzdots jautājums par tehnisku līdzekļu izmantošanu kratīšanā, kas notikusi 2012.gada novembra mēnesī V.Vaškeviča un I.Vilkastes dzīvesvietā;

- 2013. gada 8 .janvārī tika saņemts Jūsu iesniegums ar reģistrācijas numuru Nr.L-20, kurā uzdoti jautājumi par kriminālprocesuālās darbības - kratīšanas norises kārtību, sniegts dažādu priekšmetu un dokumentu uzskaitījums, vaicāts par to iespējamo saistību ar izmeklējamo lietu, kā arī uzdots jautājums par uzskaitīto priekšmetu saistību ar draudiem un kukuļa piedāvājumu, kas saskaņā ar KNĀB publisko pārskatu notikuši pagājušā gada laikā;

[Patiesībā KNAB tika uzdoti šādi jautājumi:

1) ar ko pamatota vismaz 15 gadus sena dokumenta "apliecība Nr. 1580 uz LR VID Rīgas muitas Vecākā muitas eksperta Vladimira Vaškeviča vārda” izņemšana kratīšanā Vladimira Vaškeviča dzīvesvietā pagājušā gada 21. novembrī? Kāds šādam 15 gadus senam dokumentam var būt sakars ar draudiem un kukuļa piedāvājumu, kas saskaņā ar KNAB publisko paziņojumu notikuši pagājušā gada laikā?

2) ar ko pamatota dokumenta „„Novērtējuma ziņojums par piekto kārtu savstarpējās novērtēšanas „Finanšu noziedzība un finanšu izmeklēšana”, Ziņojums par Nīderlandi uz 21 lapas” izņemšana kratīšanā Vladimira Vaškeviča dzīvesvietā pagājušā gada 21. novembrī? Kāds šādam dokumentam var būt sakars ar draudiem un kukuļa piedāvājumu, kas saskaņā ar KNAB publisko paziņojumu notikuši pagājušā gada laikā?

3) ar ko pamatota dokumenta „Strīķu ģimene tiecas pēc vēl lielākas ietekmes" un vairāku citu publikāciju izņemšana kratīšanā Vladimira Vaškeviča dzīvesvietā pagājušā gada 21. novembrī? Kāds šādam dokumentam var būt sakars ar draudiem un kukuļa piedāvājumu, kas saskaņā ar KNAB publisko paziņojumu notikuši pagājušā gada laikā?

4) ar ko pamatota dokumenta „apliecinājums no 2012.gada 11 .septembra, ka I.Vilkaste saņēma skaidrā naudā no SIA Veritus valdes locekļa Roberta Šilinga parādu 7 750.00 LVL apmērā” izņemšana kratīšanā Vladimira Vaškeviča dzīvesvietā pagājušā gada 21. novembrī? Kāds šādam dokumentam var būt sakars ar draudiem un kukuļa piedāvājumu, kas saskaņā ar KNAB publisko paziņojumu notikuši pagājušā gada laikā?]

- 2013.gada 15.janvārī tika saņemts Jūsu iesniegums ar reģistrācijas numuru Nr.214, kurā uzdoti sekojoši jautājumi:

- Kā Birojs rīkosies saistībā ar Centra rajona tiesas priekšsēdētājas lēmumu, ar kuru atcelts Centra rajona izmeklēšanas tiesneša lēmums par kratīšanas sankcionēšanu V.Vaškeviča dzīvesvietā?

- Kā tieši Birojs pildīs šo lēmumu? Vai kratīšanu veikušie Biroja darbinieki nogādās izņemtos priekšmetus atpakaļ minētajā dzīvesvietā un izkārtos to sākotnējās vietās? Ja nē, tad kāpēc ne? Kāda vispārējā Biroja prakse šādos gadījumos? Cik bieži 2012.gadā Birojs nonācis šādās situācijās?

- Vai Birojs atvainosies V.Vaškevičam un I.Vilkastei par savu, kā atzinusi tiesa, nelikumīgo rīcību šajā sakarā?

- Cik bieži Birojs pieprasa kratīšanas atļauju trīs un vairāk mēnešus pirms pašas kratīšanas veikšanas? Ar ko tas skaidrojams, it īpaši, ja pieteikumā izmeklēšanas tiesnesim norādīts uz nepieciešamību veikt kratīšanu steidzami?

- Kā Birojs var skaidrot to. ka kukuļošanas un draudu lietu ietvaros tiek izņemta 15 gadus sena muitas eksperta apliecība?

Ņemot vērā, ka minētajos iesniegumos uzdotie jautājumi ir savstarpēji saistīti, proti, uzdotie jautājumi prasa skaidrojumu par izmeklēšanas darbības - kratīšanas, veikšanas kārtību, Birojs sniedz vienu atbildi uz visiem iesniegumiem.

Atbildot uz jautājumiem par konkrētu, Jūsu nosauktu priekšmetu iespējamu saistību ar kriminālprocesā pierādāmo apstākļu kopumu un/vai ar tiem saistītiem faktiem un palīgfaktiem, kas ietilpst pierādīšanas priekšmetā, izskaidrojam, ka Kriminālprocesa likuma 396.pants nosaka aizliegumu izpaust pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas, un 375.panta pirmā daļa nosaka, ka kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā. Jūs neatbilstat nevienam no minētajiem statusiem un neesat kriminālprocesā iesaistītā persona. Turklāt KPL 139.panta ceturtā daļa nosaka, ka aizliegts izpaust ziņas par tās personas privāto dzīvi, kura piedalās izmeklēšanas darbībā, kā arī ziņas, kas satur profesionālu noslēpumu vai komercnoslēpumu, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams pierādīšanā. Līdz ar to Birojs nav tiesīgs apstiprināt vai noliegt, vai minētie priekšmeti ir vai nav tikuši izņemti Jūsu iesniegumā minēto personu dzīvesvietā kratīšanas laikā, kā arī skaidrot kādu priekšmetu saistību ar izmeklējamu kriminālprocesu.

Lai izskaidrotu kratīšanas veikšanas vispārējo kārtību, norādām, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk - KPL) 137.pantu par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem, kuras nostiprinātas izmeklēšanas darbību protokolos vai fiksētas citās šajā likumā noteiktajās formās. Savukārt KPL 138.pantā noteikts, ka izmeklēšanas darbības ir procesuālās darbības, kas vērstas uz ziņu iegūšanu vai jau iegūto ziņu pārbaudi konkrētajā kriminālprocesā. Izmeklēšanas darbību var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus tajā skaitā video vai audio formātā, KPL 140.pantā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar KPL 179.pantu kratīšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir telpas, apvidus teritorijas, transportlīdzekļa un atsevišķas personas piespiedu pārmeklēšana nolūkā atrast un izņemt meklējamo objektu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka meklējamais objekts atrodas kratīšanas vietā. Kratīšanu izdara ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu, kuru izmeklēšanas tiesnesis pieņem, pamatojoties uz procesa virzītāja ierosinājumu un tam pievienotajiem krimināllietas materiāliem. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 182.panta sesto daļu kratīšanas laikā izņem lēmumā minētos priekšmetus un dokumentus, kā arī citus priekšmetus un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietā. Ja tiek atrastas lietas, kuru glabāšana ir aizliegta, kā arī lietas (priekšmeti, dokumenti), kuru raksturs, identifikācijas pazīmes vai uz lietām esošās pēdas liecina par to saistību ar citu noziedzīgu nodarījumu, tās izņem, norādot protokolā šādas rīcības iemeslus.

Procesa virzītājs ir pilnvarots veikt kriminālprocesu un pats izvēlas tādu kriminālprocesa veidu, kas nodrošina taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, kā arī pats organizē kriminālprocesa norisi un lietvedību tajā, līdz ar ko procesa virzītājs izvēlas kādas procesuālās darbības veikšanas laiku, vietu vai veidu ar mērķi iegūt pierādīšanā izmantojamos priekšmetus vai dokumentus kriminālprocesuālo attiecību efektīvākai atrisināšanai.

KPL 9.panta otrajā daļā norādīts, ka procesuālās darbības tiesiskuma un pamatotības apstrīdēšana tiek veikta KPL noteiktajā kārtībā, taču tā neatbrīvo no šīs prasības izpildes pienākuma. Saskaņā ar KPL 24.nodaļu sūdzību par kriminālprocesu veicošās amatpersonas rīcību vai nolēmumu var iesniegt procesā iesaistītā persona, kā arī persona, kuras tiesības vai likumīgās intereses ir aizskartas ar konkrēto rīcību vai nolēmumu. Sūdzību par izmeklēšanas tiesneša rīcību vai lēmumiem izskata tiesas priekšsēdētājs, kuram izskatot sūdzību, tā jāizlemj pēc būtības un tiesas priekšsēdētāja pieņemtais lēmums nav pārsūdzams. Atceļot pārsūdzēto nolēmumu, kriminālprocesa laikā uz atceltā nolēmuma pamata iegūtās ziņas par faktiem nav pieļaujamas un nav pierādīšanā izmantojamas, līdz ar ko lietas un dokumentus, kuri iegūti izmeklēšanas darbību gaitā, pret parakstu atdod to īpašniekam vai likumīgajam valdītājam.

Kriminālprocesa laikā ir situācijas, kad izmeklēšanas darbību gaitā iegūtās lietas un dokumenti sākotnēji dod pamatu uzskatīt, ka kriminālprocesā tiem varētu būt pierādījumu nozīme, taču turpmākajā procesā tiek konstatēts, ka attiecīgajām lietām un dokumentiem nav pierādījumu nozīmes kriminālprocesā vai ar attiecīgajām lietām un dokumentiem veiktas nepieciešamās izmeklēšanas darbības un tās tiek atdotas īpašniekam vai likumīgajam valdītājam. Biroja praksē līdz šim nav bijis gadījums, ka Biroja lietvedībā esošo krimināllietu ietvaros tiek atcelts izmeklēšanas tiesneša lēmums par kratīšanas veikšanu.

Birojs nevar atbildēt uz jautājumu par Jūsu uzskaitīto priekšmetu saistību ar draudiem un kukuļa piedāvājumu, kas saskaņā ar KNAB publisko pārskatu notikuši pagājušā gada laikā, jo nav izprotama jautājuma būtība.

Izskaidrojam, ka lai informētu sabiedrību par savas darbības mērķiem un rezultātiem, kā arī par piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietošanu, Birojs ik gadu saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 14. panta trešo daļu un atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 5.maija noteikumiem Nr.413 "Noteikumi par gada publiskajiem pārskatiem" sagatavo publisko pārskatu, kas nodrošina Biroja sasniegto rezultātu salīdzinājumu ar valdības deklarācijā un Biroja darbības stratēģijā un plānos noteiktajiem rīcības virzieniem un uzdevumiem.

J. Streļčenoks”

Novērtē šo rakstu:

0
0