Iesaki rakstu:

Ja jūsu mājās Korupcijas novēršanas apkarošanas birojs (KNAB) būs sarīkojis nelikumīgu kratīšanu, tas nenozīmē, ka pēc tam, kad šo kratīšanu par nelikumīgu būs atzinusi tiesa, KNAB jums nekavējoties atdos atpakaļ visus paņemtos priekšmetus. KNAB uzskata, ka visus nelikumīgi izņemtos priekšmetus un dokumentus, kas biroja darbiniekiem var radīt aizdomas, ka varbūt tie jums nemaz nepieder vai arī to apgrozība ar likumu ir ierobežota, KNAB var pēc saviem ieskatiem pārbaudīt, veikt dažādas ekspertīzes un beigās nodot trešajām personām pēc saviem ieskatiem, un šo uzskatu neietekmēs pat Ģenerālprokuratūras aizrādījums par šādas rīcības prettiesiskumu.

Kā jau informēts, pagājušā gada 21. novembrī – trīs mēnešus pēc „steidzamas” kratīšanas atļaujas saņemšanas no Rīgas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesneša – bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča un viņa dzīvesbiedres Ināras Vilkastes mājā notikušā septiņas stundas ilgā KNAB veiktā kratīšanā bija izņemts liels daudzums dažādu dokumentu un priekšmetu. To vidū bija arī daudzi tādi, par kuriem KNAB nespēja paskaidrot – kāds tiem sakars ar attiecīgo kriminālprocesu.

KNAB tā arī nespēja paskaidrot, kādu iemeslu dēļ kratīšanā saistībā ar draudu izteikšanas kriminālprocesu būtu jāizņem, piemēram, vismaz 15 gadus sena Vaškeviča muitas eksperta apliecība, Vilkastes biznesa materiāli, tādi dokumenti kā „iesieta, prokurores, valsts apsūdzības uzturētājas ONCNSP virsprokurora vietnieces E.Jonikānes uzruna tiesai (ar atzīmēm, izdarītām ar roku, un ielīmētām līplapiņām” un pat preses publikācija ar virsrakstu „Strīķu ģimene tiecas pēc vēl lielākas ietekmes".

Jau pēc kratīšanas Rīgas Centra rajona tiesas priekšsēdētāja Sandra Meliņa atcēla šīs pašas tiesas izmeklēšanas tiesneša Rinalda Silakalna lēmumu, ar kuru šī kratīšana bija sankcionēta, norādot, ka „izmeklēšanas tiesnesim nebija pietiekams pamats pieņemt lēmumu par kratīšanas izdarīšanu pie personas, kurai uz to brīdi nebija nekāda procesuālā statusa kriminālprocesā un kuras iespējamo izdarīto noziedzīgo nodarījumu procesa virzītājs vēl nebija kvalificējis”.

Taču izrādījās, ka KNAB par sev saistošu neuzskata arī šo nepārsūdzamo tiesas lēmumu, un par nelikumīgu atzītajā kratīšanā izņemtos dokumentus un priekšmetus birojs tā arī neatdeva. Iejaukties nācās Ģenerālprokuratūrai, kura oficiālā atzinumā norādīja: „Ir konstatēts, ka KNAB izmeklētāja R. Kuzmas rīcība, neatgriežot visus 2012.gada 21.novembrī kratīšanā (..) izņemtos priekšmetus un dokumentus to īpašniekiem un likumiskajiem valdītājiem, ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 334.pantu.”

Ģenerālprokuratūra Pietiek arī informēja, ka „2013. gada 23.janvārī Kriminālprocesa likuma 36.p.l.d.,37.p.2.d.l.pkt. kārtībā, realizējot prokurora uzraudzību kriminālprocesā Nr.16870001612, KNAB izmeklētājam R.Kuzmam tika dots norādījums atgriezt visus 2012.gada 21.novembrī Rīgā, Strautu ielā 3a kratīšanas laikā izņemtos priekšmetus un dokumentus, izņemot ar likumu aizliegtus priekšmetus un dokumentus (ja tādi ir), to īpašniekiem un likumiskajiem valdītājiem”.

Taču nu izrādījies, ka KNAB neuzskata par saistošu ne tikai tiesas nolēmumu, bet arī Ģenerālprokuratūras aizrādījumu. Pietiek ir saņēmis KNAB apstiprinājumu, ka vēl joprojām birojs nav atdevis virkni nelikumīgajā kratīšanā izņemtu dokumentu un priekšmetu, kuru vidū esot:

- pilnvara Nr.20 ar Vladimira Vaškeviča vārdu, izsniegta 1999. gada 10. martā, melnos vākos;

- apliecība Nr. 1580 uz LR VID Rīgas muitas vecākā muitas eksperta Vladimira Vaškeviča vārda;

- 2 piezīmju lapiņas;

- Jurija Dgtjarova vizītkarte;

- Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas izdruka par nekustamo īpašumu Mazā Kandavas ielā 6, Rīgā, uz 2 lapām;

- A4 formāta lapa ar ziņām no Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas par 3 nekustamiem īpašumiem uz 1 lapas.

KNAB Pietiek sniegtais skaidrojums par iemesliem, kuru dēļ tas uzskata par iespējamu neatdot nelikumīgā kratīšanā izņemtus priekšmetus, bija: „Visi konkrētajā kratīšanā izņemtie priekšmeti un dokumenti jau ir atdoti to īpašniekiem un likumīgajiem valdītājiem, izņemot tos, kuru apgrozība ir aizliegta ar likumu vai pastāv iespēja, ka to apgrozība ir ar likumu ierobežota vai aizliegta.”

No KNAB skaidrojuma izrietēja, ka tagad tiks veiktas dažādas pārbaudes, un pēc to saņemšanas birojs būs tas, kas noteiks, kurš ir katra konkrētā priekšmeta un dokumenta „īpašnieks un likumīgais valdītājs”. Ja savukārt izrādīšoties, ka „to apgrozība ar likumu ierobežota vai aizliegta”, attiecīgie priekšmeti atdoti netikšot.

Taču KNAB ne par vienu no minētajiem priekšmetiem nevarēja paskaidrot – kā tieši tiks noskaidrota to piederība un vai, piemēram, Inārai Vilkastei KNAB ieskatā ir tiesības uz „Jurija Dgtjarova vizītkarti” vai arī tā tiks atdota tās īstajam īpašniekam, bet kam varētu tikt atdota kāda zemesgrāmatas izdruka – attiecīgā īpašuma saimniekam vai kādam citam.

Tāpat izrādījās, ka KNAB nespēj sniegt atbildi ne uz vienu no šiem biroja vadībai uzdotajiem jautājumiem:

1) uz kādu tieši normatīvo aktu (nosaukums, pants, punkts) pamata tiek veiktas pārbaudes par dokumentiem un priekšmetiem, "kuru apgrozība ir aizliegta ar likumu vai pastāv iespēja, ka to apgrozība ir ar likumu ierobežota vai aizliegta"? Kas tieši veic šīs pārbaudes? Kāda ir pārbaužu veicēju kvalifikācija?

2) kādi normatīvie akti (nosaukums, pants, punkts) dod KNAB tiesības pieņemt jebkādus lēmumus saistībā ar šiem priekšmetiem, ņemot vērā tiesas lēmumu, ka tie ir izņemti nelikumīgi?

3) kā tieši KNAB noteiks šo priekšmetu piederību, ņemot vērā tiesas lēmumu, ka tie ir izņemti nelikumīgi?

Taču KNAB vadība vēlreiz apliecināja, ka uzskatot savu rīcību šajā gadījumā par tiesisku un pamatotu. Uz jautājumu, cik biroja rīkotas kratīšanas pēdējā gada laikā ar tiesas lēmumu atzītas par nelikumīgām, atbilde netika sniegta.