Iesaki rakstu:

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nevēlas neko paskaidrot par iespējamām Tautas partijas finanšu shēmām un biroja veikto pārbaudi, par ko dažus mēnešus pirms pazušanas bija interesējies advokāts Ainārs Platacis. Līdz ar to arī nav skaidrs, vai šajā gadījumā runa bijusi par reālām partijas finansējuma shēmām, ko KNAB nav bijis spējīgs atšifrēt, vai arī nav apstiprinājusies, domājams, bijušā uzņēmējas Ināras Vilkastes bijušā māklera Raimonda Štālberga informācija par šādu shēmu pastāvēšanu.

No Pietiek jau publicētas KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes vēstules izrietēja - advokāts bija vērsies birojā ar lūgumu sniegt informāciju par to, kā norit pārbaudes lieta par iespējamām nelikumīgām finanšu operācijām, veicot pretlikumīgu Tautas partijas finansēšanu.

Saistībā ar šīm operācijām bija pieminēta arī kāda R.Štālberga - domājams, par izspiešanu no uzņēmējas Ināras Vilkastes notiesātā viņas māklera Raimonda Štālberga - sniegta informācija.

Strīķes vēstule liecināja par līdz šim sabiedrībai nezināmu faktu - par to, ka 2008. gada beigās KNAB sācis pārbaudi par Tautas partijas pretlikumīgu finansēšanu lielā apmērā, "izveidojot īpašu šim mērķim paredzētu darījumu tīklu".

Pārbaudāmā informācija liecinājusi, ka naudas operāciju realizēšana 2004., 2005. un 2006. gadā notikusi, "izmantojot SEB Bankas kredītportfeli, naudu ieguldot iepriekš izplānotos bezcerīgos darījumos, kā arī slēdzot fiktīvus līgumus ar uzņēmējsabiedrībām par pakalpojumu sniegšanu par nepamatoti paaugstinātu samaksu, norakstot ieguldītos līdzekļus zaudējumos un vēlāk tos atgūstot".

Taču KNAB pārbaude nekādus rezultātus nav devusi, kaut gan, "analizējot pārbaudes laikā gūtās ziņas, konstatēts, ka iegūtai informācijai ir zināmas ticamības pakāpe". Strīķe vēstulē faktiski bija atzinusi uz KNAB nespēju iegūt pietiekami apjomīgas ziņas par šādām finanšu shēmām: "To apjoms nav pietiekams, lai norādītu uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, līdz ar ko nav pietiekams pamats un iemesls ziņu izskatīšanai Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā".

Vairākas dienas pagāja, kamēr KNAB vadība pārdomāja Pietiek uzdotos jautājumus - kā izskaidrojams tas, ka KNAB nav spējis savākt pārliecinošu
informāciju, un kā izskaidrojams tas, ka KNAB par šādu pārbaudi un šādām
iespējamām partiju finansēšanas shēmām nav uzskatījis par nepieciešamu
informēt sabiedrību.

Beigu beigās ceturtdien KNAB paziņoja, ka "plašākai sabiedrībai ziņo likumā noteiktajā kārtībā un termiņos, informējot sabiedrību par visu politisko partiju pārkāpumiem vienlaicīgi". Šajā gadījumā pārbaudes rezultāti esot liecinājuši, ka "nav pietiekams pamats un iemesls pārbaudes laikā iegūto ziņu izskatīšanai Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā".

Savukārt nekādu papildu informāciju KNAB sniegt nevēloties: "Informējam, ka Jūsu minētās publikācijas pievienotajā dokumentā ir skaidri izklāstīta visa publiskojamā informācija par pārbaudi – tās uzsākšanas pamatojums un tās rezultāts".

Kā zināms, šā gada maijā apritēja jau trīs gadi, kopš Valsts policijā tika saņemts iesniegums par zvērināta advokāta Aināra Platača pazušanu. Policija tā arī nav noskaidrojusi, kas noticis ar advokātu, kaut optimistiski ziņo: prakse liecinot, ka agrāk vai vēlāk vainīgās personas izdodas noskaidrot.

Pēdējo reizi Platacis tika redzēts 2010.gada 24.maija vakarā, izejot no sava advokātu biroja. Viņa automašīna Mercedes-Benz 500 25.maijā tika atrasta Mucenieku apkaimē, Garkalnes novada Sunīšos.

Kā ziņo LETA, daži no Platača plašāk pazīstamajiem pēdējo darba gaitu klientiem bija aviopārvadājumu un lidaparātu apkopes kompānijas Konkors īpašnieks, Baltkrievijas ieroču eksportētāja BelTechExport padomes loceklis Aleksandrs Sadovojs, ilggadējais bijušais Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks Vladimirs Vaškevičs, izspiešanas lietā aizturētais Oto Galsons un citi.