Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan tiesa konstatējusi, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja vietnieks Jaroslavs Streļčenoks, kurš tagad izraudzīts kā atbilstošākais pretendents uz KNAB priekšnieka amatu, prettiesiski uzlicis administratīvo sodu kādam kukuļošanā aizdomās turētam finanšu policistam, paša KNAB oficiālais skaidrojums ir – birojam nav obligāti nepieciešami stingri pierādījumi kādas personas vainai, lai tai sastādītu administratīvā pārkāpuma protokolu.

Pietiek jau ziņojis, Streļčenoks bija pieprasījis no aizdomās turētā nu jau bijušā finanšu policista Alvja Pīlāga informāciju, bet, to nesaņemot, uzskatījis, ka „Alvis Pīlāgs ļaunprātīgi ignorēja biroja amatpersonas likumīgās prasības”, un bijušajam finanšu policistam sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu par informācijas nesniegšanu.

Savukārt Vidzemes priekšpilsētas tiesa, izskatot Streļčenoka lēmumu, atzina to par prettiesisku un nepamatotu, jo Streļčenoks gan varējis pierādīt, ka ir sastādījis un parakstījis Pīlāgam adresētus informācijas pieprasījumus, bet pretēji normatīvo aktu prasībām nav uzskatījis par nepieciešamu ne fiksēt to, ka šāda informācija patiešām arī ir pieprasīta, ne arī pārliecināties, ka Pīlāgs šādu KNAB pieprasījumu patiešām ir saņēmis.

„Attiecībā uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2009. gada 2. decembra vēstuli Nr. 1/10611. kurā bija noteikts, ka Alvim Pīlāgam atbilde uz to ir jāsniedz līdz 2009. gada 15. decembrim, norādu, ka lietas materiālos atrodas minētās vēstules kopija, taču lietas materiālos nav pierādījumu par to, ka tā būtu nosūtīta Alvim Pīlāgam un, ka viņš to būtu saņēmis,” bija teikts tiesas lēmumā par Streļčenoka sastādīto pārkāpuma protokolu. Līdz ar to Streļčenoks nav spējis pierādīt, ka „Alvis Pīlāgs zināja vai ka viņam vajadzēja zināt, ka kompetenta iestāde viņam izvirzījusi likumīgas prasības, kas viņam noteiktā laikā jāizpilda”.

Taču KNAB, kurš tiesas lēmumu tā arī nepārsūdzēja, arī tagad uzskata: gadījumā, ja tā amatpersonām ir pārliecība, ka kāda persona rīkojusies prettiesiski, birojam nav noteikti nepieciešami kādi dokumenti, kas šo prettiesisko rīcību apliecinātu. „Tā ir tiesas interpretācija par attiecīgo faktu konstatēšanas brīdi un tā atbilstību vai neatbilstību Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajiem termiņiem,” – šādu KNAB oficiālo viedokli par tiesas lēmumā konstatēto Pietiek pauda biroja preses pārstāvis Andris Vitenburgs.

Lai gan tiesas lēmumā norādīts, ka administratīvais sods uzlikts, kaut arī Streļčenokam nav bijis dokumentālu pierādījumu, ka informācijas pieprasījums izsūtīts vai arī adresāts to patiešām saņēmis, Streļčenoks saskaņā ar KNAB oficiālo viedokli nav rīkojies prettiesiski, jo „administratīvā pārkāpuma protokols ir sastādīts tajā brīdī, kad tika konstatēts, ka persona apzināti nav sniegusi pieprasītos dokumentus un ilgstoši nav pildījusi KNAB likumīgās prasības”. To, kādā veidā Streļčenokam to izdevies konstatēt, kaut arī viņš nav pārliecinājies, ka Pīlāgs pieprasījumu tiešām saņēmis, KNAB pārstāvis neatklāja.

Tāpat Vitenburgs nesniedza atbildi ne uz jautājumu, kāpēc KNAB nav pārsūdzējis šo tiesas lēmumu, ja tas KNAB ieskatā nav bijis pareizs, ne uz jautājumu, cik gadījumos KNAB šogad ir sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolus šādās situācijās, nepārliecinoties, vai persona ir saņēmusi informācijas pieprasījumu un vai KNAB rīcībā ir šādas saņemšanas dokumentāls apliecinājums.

Novērtē šo rakstu:

0
0