Iesaki rakstu:
Pēc Pietiek pārstāvja iesnieguma saņemšanas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis pārbaudi par Saeimas deputāta, Tautas partijas vadītāja Andra Šķēles pagājušā gada nogales aizdomīgajiem tēriņiem, kurus pats politiķis sakās uzskatām par savu personisko lietu.
Iesniegumā KNAB tika norādīts uz Šķēles valsts amatpersonas deklarāciju, no kuras izriet, ka pagājušā gada novembrī un decembrī viņš iztērējis aptuveni 163 tūkstošus latu jeb vidēji 2800 latu dienā. Saskaņā ar likumdošanu A. Šķēlem būtu bijis jāuzrāda jebkurš darījums, kas pārsniedzis 4000 latu robežu, taču tādi deklarācijā nav uzrādīti, un, ņemot vērā grūti iedomājamo situāciju, kad amatpersona katru dienu divu mēnešu laikā iztērē summu, kas tuvojas, bet nesasniedz minimālajai uzrādāmā darījuma robežai, KNAB tika aicināts savas kompetences ietvaros veikt pārbaudi, vai amatpersona nav pārkāpusi valsts amatpersonām uzliktos ierobežojumus.
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē atrodamā Šķēles amatpersonas deklarācija, laikā no pagājušā gada 2. novembra līdz 31. decembrim viņa oficiāli deklarētie uzkrājumi bankās un skaidrā naudā samazinājušies no aptuveni 509 tūkstošiem latu dažādās valūtās līdz aptuveni 413 tūkstošiem latu – tātad par 96 tūkstošiem latu.
Savukārt Šķēles izsniegtie aizdevumi, kas pagājušā gada 2. novembrī bija 766,7 tūkstoši latu un 25,55 miljoni eiro, divu mēnešu laikā sarukuši par 63 tūkstošiem latu. Līdz ar to kopējais Šķēles tēriņu apjoms kopš oficiālās darba sākšanas Saeimā, tiem vēl pieskaitot oficiāli saņemto 4,5 tūkstošu latu algu, ir bijis aptuveni 163 tūkstoši latu vai vidēji 2800 latu dienā.
Šo naudu, ja ticēt Šķēles deklarācijai, viņš tieši tā arī ir tērējis – vienmērīgi, bez kādiem lielākiem pirkumiem vai darījumiem: saskaņā ar likumdošanu Šķēlem būtu bijis jāuzrāda jebkurš darījums, kas pārsniedzis 4000 latu robežu, taču tādi deklarācijā nav uzrādīti.
Politiskajās aprindās ir dzirdēta versija, ka šādā veidā Šķēle, iespējams, jau laikus akumulējot skaidrās naudas līdzekļus kādām nozīmīgām politiskām aktivitātēm. Taču pats politiķis nevēlas paskaidrot, vai viņš tiešām spējis tērēties tik vienmērīgā apjomā un arī uzkrāto naudu izņemt vienādās porcijās, lai neviens no šiem veiktajiem darījumiem nebūtu deklarējamajā apjomā, vai arī tomēr amatpersona pārkāpusi ienākumu deklarēšanas normas.
„Es neņemos jums neko vairāk komentēt, jo izdevumu daļa - tā nu būtu tā pozīcija, kas nebūtu žurnālistiem jāskaidro. Jūs tiešām uzskatāt, ka sabiedrībai būtu pareizi rakņāties cilvēku izdevumu daļā? Tad mums atšķiras viedokļi,” Pietiek iepriekš teica Šķēle. „Izdevumu daļa, es domāju, tomēr būtu katra cilvēka privāta daļa. Ieņēmumu daļa, es saprotu, attiecībā pret amatpersonu jūs ļoti interesē, bet, kādā veidā viņa tiek iztērēta, tā nu gan varētu palikt tā kā katra cilvēka privāta lieta.”