Iesaki rakstu:

Spriežot pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izvairīgajām atbildēm, tā oficiāli paustais viedoklis saistībā ar skandalozo pasažieru vilcienu iepirkuma konkursu ir bijis vienīgais šāda veida paziņojums šā gada laikā. KNAB šādu viedokli nav paudis ne gadījumā, kad Rīgas brīvostā vairāku miljonu vērta velkoņa iepirkuma konkursā uzvarētājs bija zināms jau ilgi pirms iepirkuma oficiālā noslēguma, ne saistībā ar citiem skandaloziem šāgada iepirkumiem. Nevienā no šiem gadījumiem KNAB nav nācis klajā ar viedokli, norādot, ka šādi iepirkumi būtu bijuši jāpārtrauc, kā tas noticis ar vilcienu iepirkumu, cīniņos ap kuru tiek saskatīta politiskā aizmugure.

Kā Pietiek jau informējis, 12. decembrī, dienu pirms kārtējās izšķirošās lemšanas par pasažieru vilcienu iepirkumu KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks bija nosūtījis Satiksmes ministrijai dokumentu, kas oficiāli saucās „Par informācijas sniegšanu”, bet kurā KNAB skaidri pauda konkursā zaudējušās Šveices kompānijas Stadler Bussnang AG pozīcijai atbilstošu „uzskatu, ka konkursa procedūra bija jāizbeidz” un ka lēmums par Spānijas kompānijas CAF uzvaru konkursā neesot bijis objektīvs.

Tikmēr satiksmes ministrs Aivis Ronis Pietiek atzinis, ka tieši ar tiesībsargājošo iestāžu interesi par vilcienu iepirkumu esot skaidrojama valdības ieslēgtā dzeltenā gaisma, - tieši ar to, ka pastāv "atsevišķu mūsu tiesībsargājošo iestāžu interese, tiek uzdoti jautājumi”, esot skaidrojams, „kāpēc pēdējais Ministru kabineta lēmums ir tāds, kāds tas ir”.

KNAB gan apgalvo, ka nekādā veidā neiejaucoties pašā iepirkuma norisē, - birojs vienkārši „savas kompetences ietvaros” izvērtējot saņemto informāciju par AS Pasažieru vilciens amatpersonu rīcību saistībā ar pasažieru vilcienu iepirkuma konkursu. Tiesa, KNAB „savas kompetences ietvaros” esot arī tiesīgs izteikt viedokli un norādīt uz iespējamiem riskiem finanšu līdzekļu izlietošanā.

Lai noskaidrotu, cik bieži KNAB šādā veidā pauž savas bažas par, iespējams, negodīgiem vai valstij neizdevīgiem iepirkumiem, Pietiek birojam lūdza sniegt informāciju par to, cik un kādos gadījumos KNAB 2011. gada laikā ir izteicis savu oficiālo, kā arī – kādi normatīvie akti un to konkrētas sadaļas regulē KNAB kompetenci izteikt viedokli par dažādiem jautājumiem un vai birojam ir kādi iekšējie regulējumi KNAB viedokļa izteikšanā.

Izrādījās, ka KNAB nespēj vai nevēlas minēt par vienu vai divus gadījumus šajā gadā, kad šāds viedoklis būtu izteikts vēl par kādu citu iepirkumu vai citiem faktiem. „Birojs neveic tādas detalizācijas pakāpes uzskaiti, un tāpēc Biroja rīcībā nav informācijas apkopojuma par Jūsu e-pastā prasītajām ziņām tieši tādā formā un griezumā, kā esat pieprasījis. Iespēju robežās varu sniegt identificējamu informāciju, kas ir KNAB rīcībā. No 2011.gada 1.janvāra līdz 27.decembrim KNAB ir nosūtījis 11 005 dokumentus valsts un pašvaldību iestādēm, fiziskām un juridiskām personām,” skanēja KNAB preses pārstāvja atbilde.

Uz jautājumu par KNAB iekšējiem regulējumiem atbilde netika sniegta, savukārt jautājumā par to, kādi normatīvie akti un to konkrētas sadaļas regulē biroja kompetenci izteikt viedokli par dažādiem jautājumiem, KNAB pārstāvis tikai norādīja uz KNAB likumu: „Biroja kompetence, t.i., Biroja veicamās funkcijas un uzdevumi, Biroja amatpersonu tiesības un pienākumi, ir noteikta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (III nodaļa).”

Papildus tam „savas kompetences ietvaros” KNAB vēl sniedzot atbildes saskaņā ar Iesniegumu likumu, Informācijas atklātības likumu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.panta pirmās daļas 5.punktu saņemtajiem lūgumiem, sūdzībām, priekšlikumiem, jautājumiem un informācijas pieprasījumiem, kā arī sadarbojoties ar citām valsts pārvaldes iestādēm – „sniedz tām pēc piekritības savā rīcībā esošo informāciju vai atzinumus, kas ietilpst Biroja kompetencē, kā arī pieprasa tām sniegt atzinumus, kas ietilpst to kompetencē”.

Neviena no KNAB pārstāvja minētajām funkcijām un normatīvo aktu sadaļām gan neietver viedokļa paušanu par tādiem vai citādiem faktiem. Arī tas var izskaidrot Pietiek rīcībā esošo informāciju, ka KNAB šā gada laikā nav sniedzis nevienu šādu „viedokli” saistībā ar citiem valsts un pašvaldību struktūru iepirkumiem arī gadījumos, kad par iespējamām nelikumībām tajos jau iepriekš ziņojuši mediji.

Tā, piemēram, KNAB nekādu „viedokli” Rīgas brīvostas pārvaldei šogad nenosūtīja pasažieru vilcienu iepirkumam līdzīgā situācijā, kad turklāt jau vairākas nedēļas iepriekš bija zināms ne tikai tas, kas būs brīvostas pārvaldes rīkotā velkoņa konkursa iepirkuma uzvarētājs, bet arī tas, kur atrodas un kā saucas velkonis, kurš tiks iegādāts šī iepirkuma rezultātā.

Arī KNAB pārstāvis otrdien gan minēja, ka „savas kompetences ietvaros Birojs sagatavo arī dažādus skaidrojumus par normatīvo aktu piemērošanu korupcijas novēršanas jomā, tai skaitā paužot viedokli par iespējamiem korupcijas, interešu konflikta un prettiesiskas rīcības ar valsts un pašvaldību mantu un finanšu līdzekļiem riskiem”, taču neminēja nevienu gadījumu šā gada laikā, kad šāds viedoklis būtu ticis pausts.

Iepriekš KNAB ir stingri apgalvojis, ka tā kompetencē neesot iejaukšanās iepirkumu procedūrā. Tiesa, KNAB likumā cita starpā norādīts, ka tā funkciju skaitā ir arī šāda – birojs „sagatavo un koordinē ārvalstu un starptautisko institūciju finanšu palīdzības projektus”, un, atsaucoties uz šo normu, KNAB varētu arī izskaidrot savu „viedokļa paušanu” vienai pasažieru vilcienu iepirkuma strīdos iesaistītajai pusei izdevīgā brīdī. Taču, kā izrādās, pats KNAB šo normu tulko gluži citādi – tā attiecoties tikai uz projektiem, kas saistīti ar pašu biroju.

„2011.gadā KNAB pārstāvji piedalījušies divos semināros Eiropas Komisijas finansētā projekta „Nacionālās ARO (Asset Recovery Office) vienības stiprināšana: noziedzīgi iegūtu līdzekļu identificēšana, izsekošana, izmeklēšana un konfiscēšana” ietvaros Latvijā: 10.– 11.maijā semināra „Koruptīvu un finanšu noziegumu identificēšana un atklāšana” dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas praksi Lielbritānijā, Spānijā, Igaunijā un Lietuvā; 28.– 29.jūnijā Lielbritānijas, Spānijas, Igaunijas un Latvijas pārstāvji dalījās pieredzē par noziedzīgi iegūtu līdzekļu identificēšanas praksi. Projekta ieviešanu veic Valsts policija sadarbībā ar KNAB, Ģenerālprokuratūru, VID Finanšu policiju un Muitas kriminālpārvaldi,” otrdien skanēja KNAB pārstāvja atbilde uz jautājumu, kādus ārvalstu un starptautisko institūciju finanšu palīdzības projektus KNAB ir sagatavojis un koordinējis 2011. gada laikā.