Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Arī pēc Wikileaks publiskoto ASV vēstniecības šifrogrammu atklātā, ka kādreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs un priekšnieka vietniece Juta Strīķe snieguši ziņojumus ASV vēstniecībai par birojā notiekošo un atsevišķu kriminālprocesu izmeklēšanas gaitu, pašreizējais Strīķes padotais Alvis Vilks oficiālā vēstulē paliek pie sava – biroja rīcībā neesot informācijas, ka KNAB darbinieki „ir nodevuši ASV vēstniecībai informāciju, kura būtu uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju”.

Kā jau ziņots, Wikileaks publiskotās ASV vēstniecības šifrogrammas rāda, ka gan Loskutovam, gan Strīķei ASV vēstniecībai īpaši daudz kā stāstāma bijis sakarā ar KNAB naudas zādzībām, - kā izriet no šifrogrammām, toreizējais KNAB priekšnieks vēstniecības DCM (deputy chief of mission – otrais cilvēks vēstniecībā) un „pol./ekon. priekšniekam” detalizēti izklāstījis informāciju, kas varētu būt uzskatāma par izmeklēšanas noslēpumu.

„Loskutovs paziņoja, ka viņš ierakstīja sarunu [ar Aivaru Lembergu], nodeva ierakstu prokurora birojam un ka ieraksts tika izmantots kā pierādījums slēgtā noklausīšanās sēdē pagājušajā gadā, lai paturētu Lembergu apcietinājumā. Viņš teica, ka šāda ieraksta esamība ir zināma tikai dažiem cilvēkiem, jo tas tieši parāda, ka Lembergs mēģina kontrolēt valsts ierēdni,” – šādi kādā 2008. gada maija sākuma šifrogrammā tiek atstāstīts Loskutova vēstniecības darbiniekiem stāstītais par Aivara Lemberga krimināllietu un viņa lomu tajā.

Daudz stāstāmā ASV vēstniecības darbiniekiem bijis arī Strīķei: „Atsevišķā sarunā ar pol/econ. priekšnieku Juta Strīķe, KNAB izmeklēšanas vadītāja, par pēdējiem notikumiem pastāstīja lielā mērā līdzīgu stāstu. Viņa piebilda, ka viņa vismaz vēlējās apsvērt iespēju, ka naudas zādzību organizējuši „politiskie spēki”, ko apdraud KNAB aktivitātes, lai samulsinātu un iedragātu Loskutovu, un lai prokurora birojs izmeklētu šo iespējamību. Viņa piebilda arī, ka saruna ar Lembergu bija veikta pirms pazudušās naudas atklāšanas brīža, līdz ar to viņa nedomā, ka šo divu notikumu laiks bija saskaņots, drīzāk nejauši izdevīgs KNAB pretiniekiem.”

Sākotnēji pēc šīs informācijas parādīšanās Pietiek KNAB pieprasīja sniegt informāciju, vai tiešām Strīķe 2008. gada aprīlī vai maijā ir tikusies ar augstām ASV vēstniecības Rīgā amatpersonām, kad, kur, pēc kā iniciatīvas un kādu iemeslu dēļ notikusi šī tikšanās, ar kādām tieši ASV vēstniecības amatpersonām Strīķe ir tikusies šajā laika periodā, kādu informāciju KNAB priekšnieka vietniece ir sniegusi minētajām amatpersonām minētās tikšanās laikā, vai par minēto tikšanos Strīķe ir sniegusi dienesta ziņojumu savai priekšniecībai un vai KNAB vadība bija devusi piekrišanu šādas tikšanās rīkošanai un Strīķes dalībai tajā.

Vilks nesniedza atbildi ne uz vienu no šiem jautājumiem, jo „atbildes uz tiem neizbēgami ietvertu sevī nepieciešamību atklāt ziņas, kuras ir atzīstamas par informāciju iestādes iekšējai lietošanai un tādējādi uzskatāmas par ierobežotas pieejamības informāciju, kuru, ievērojot attiecīgo tiesisko regulējumu un šādas informācijas izsniegšanas kārtību, birojs nav tiesīgs sniegt”.

KNAB varot atklāt tikai to, ka „Strīķe amata pildīšanai nepieciešamās sadarbības ietvaros sadarbojas ar citām tiesībaizsardzības iestādēm, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, ārvalstu institūcijām, starptautiskajām organizācijām un vēstniecībām, t.sk. viņa regulāri tiekas ar Eiropas Savienības dalībvalstu un ASV vēstniecību pārstāvjiem, lai pārrunātu dažādus organizatoriskos jautājumus”.

Pēc šī atteikuma Pietiek KNAB nosūtīja jaunus jautājumus, prasot sniegt ziņas, vai KNAB rīcībā līdz šim ir bijusi informācija par to, ka KNAB darbinieki ir nodevuši ASV vēstniecībai ierobežotas pieejamības informāciju, vai KNAB ir veicis kādas dienesta vai citas pārbaudes šai sakarā, vai pēc šīs informācijas publiskošanas KNAB veiks kādas aktivitātes, lai noskaidrotu šos darbiniekus, un vai biroja vadība uzskata, ka ir pieļaujams, ka KNAB darbinieki sniedz ierobežotas pieejamības informāciju ārvalstu vēstniecībām.

Taču nu Vilks konstatējis, ka arī atbildes uz šiem jautājumiem „neizbēgami ietvertu sevī nepieciešamību atklāt ziņas, kuras ir atzīstamas par informāciju iestādes iekšējai lietošanai un tādējādi atbilstoši Informācijas atklātības likumam uzskatāmas par ierobežotas pieejamības informāciju, kuru, ievērojot attiecīgo tiesisko regulējumu un šādas informācijas izsniegšanas kārtību, birojs nav tiesīgs sniegt”.

Tomēr KNAB varot apgalvot – „biroja rīcībā nav informācija, ka biroja darbinieki ir nodevuši ASV vēstniecībai informāciju, kura būtu uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju”, bet „gadījumā, ja biroja rīcībā nonāk pamatota informācija par biroja amatpersonu vai darbinieku iespējamiem pārkāpumiem, birojs savas kompetences ietvaros izvērtē to un veic nepieciešamās pārbaudes”.

Pagaidām nav zināms, kādus soļus saistībā ar minētajām publiskotajām šifrogrammām par KNAB vadītāju ASV vēstniecībai sniegto informāciju (tostarp, iespējams, izmeklēšanas noslēpumu saturošām ziņām) spērusi LR Ģenerālprokuratūra un Drošības policija.

Novērtē šo rakstu:

0
0