Iesaki rakstu:

 

24. augustā portālā Pietiek tika ievietots Andra Kamena raksts „Augstprātīgā bezdarbība”, kurā tika pastāstīts par, viņaprāt, nekustamā īpašuma daļu īpašnieku diskrimināciju un attiecīgo institūciju nevēlēšanos reaģēt, mazākais, atbilžu veidā uz A.Kamena vēstulēm. Beigās tika izteikts secinājums, ka „vara ir vara”, „kā gribēs, tā darīs”, un retoriski jautāts „ko darīt?”.

Jāatzīstas, ka arī es piederu pie izteiktās Andra cerības par ar paaugstinātām maksām atmodinātajiem, jo mēneša zemes nomas maksa par trīsistabu dzīvokli sasniegusi 41.66 Ls. Jāatzīmē, ka atmošanās motivāciju vēl pastiprina arī tieši pretējs process – maksu pazemināšanās algu sektorā, kā arī nespēja „turēt līdzi” tādiem grandiem, kā SC pēdējā laika Rīgas domes darbaholisma „superstāram” Maksimam Tolstojam, jo ne mana veselība spētu izturēt tādu slodzi, ne arī man piemīt tik apskaužami plaša Tolstoja prasmju amplitūda – no ar zaudējumiem strādājošas SIA Best Tour direktora, deputāta, dažādu neskaitāmu komiteju, komisiju, biroju un valžu locekļa līdz bērnudārza sargam.

Tāpēc, lai kaut nedaudz vismaz mēģinātu prognozēt, tā teikt, notikumu iespējamo attīstību, vērsos ar informācijas pieprasījumu pie Rīgas domes SIA Rīgas namu pārvaldnieks par zemes nomas līguma kopijas izsniegšanu.

Jāatzīmē, ka nesagaidīju Informācijas atklātības likumā noteikto procedūru, kas nosaka, ka atbilde jāsniedz 15 dienu laikā, bet, ja informācijai nepieciešama papildus apstrāde, tad pieļaujama atbilde 30 dienu laikā, gan ne vēlāk kā 15 dienu laikā paziņojot par to iesniedzējam.

Tāpēc, nesaņemot ne atbildi, ne paziņojumu par tās kavēšanos, izmantoju Rīgas pašvaldības nolikumā privātpersonai piešķirto iespēju apstrīdēt pie Domes priekšsēdētāja SIA Rīgas namu pārvaldnieks faktisko rīcību.

Nācās konstatēt, ka no Saskaņas centra listes uz nākamā premjera amatu kandidējošais un tādejādi uz ministru „izregulēšanu” pretendējošais, Nils Ušakovs pēc savas dabas ir diezgan pagļēvs, jo mana iesnieguma izvērtēšanas, tā teikt, gala stacija bija tas pats Rīgas namu pārvaldnieks, kura atbilde man arī tika atsūtīta - gan novēlota un valdes priekšsēdētāja E.Straupes parakstīta.

Tajā ar sākuma norādījumu „par iesnieguma izskatīšanas termiņu” (kaut jautājums bija cits - par informācijas pieprasījuma izskatīšanas termiņiem), bet beigās ar man izteiktu cieņu, tika apgalvots, ka Rīgas namu pārvaldnieks ir Sabiedrība, nevis iestāde vai privātpersona, līdz ar to tai nav saistošas Iesniegumu likuma normas, gan „piemirstot” apgalvot, ka tādas nav arī Informācijas atklātības likuma normas – jo citādi nav skaidrs kā var realizēties Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 5.1.6. punktā teiktais, ka „apsaimniekotājs apņemas pēc dzīvokļa īpašnieka pieprasījuma sniegt informāciju, kas saistīta ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu”.

Tāpat arī acīmredzot tikai man, vidusmēra rīdziniekam, izraisīja pārdomas Informācijas atklātības likuma 1.4. punktā sniegtā termina „iestāde” skaidrojums, kur teikts, ka „iestāde ir ikviena iestāde, kā arī persona, kas īsteno pārvaldes funkcijas un uzdevumus, ja šī persona informācijas apritē ir saistīta ar attiecīgo funkciju un uzdevumu izpildi” - jo vairāk, ka jau pašā Sabiedrības nosaukumā ietverts, kā smejies, apzīmējums „pārvaldnieks”.

Lai domes teiktajam piešķirtu lielāku svaru un ticamības momentu, atbildē tika pieminēti man nezināmi tiesas spriedumi man nezināmos jautājumos.

Atgriežoties pie sākuma retoriskā jautājuma „KO DARĪT?!”, jāsaka, ka mana cilvēkam jau ģenētiski ieprogrammētā dziņa iet vieglākās pretestības ceļu liek, pirmkārt, uzrakstīt portālam Pietiek. Vienlaikus man jāatdzīst, ka tieši Pietiek nav gājuši vieglākās pretestības ceļu, jo, sagādājot citiem šādu iespēju, paši dabūjuši sev uz galvas ne mazumu samazgu un komentātoru tik iemīļoto matēriju – žulti.

Apdomājot par tālāko „ko darīt ?”,varianti man ir vairāki .Viens no tiem būtu ieteikums veikt izmaiņas ar izglītību saistītos likumos, kas uzliktu par pienākumu katram Latvijas pilsonim vienlaikus jau ar pamatizglītību saņemt arī, tā teikt, jurista bakalauru, jo turpmākajā dzīvē būs jāpaļaujas tikai pašam uz sevi.

Tomēr galvenais ir NELIKTIES MIERĀ.