Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska turpina no sabiedrības slēpt savus plānus attiecībā uz Latvijas Universitātes vadību, Pietiek publicē ministres un viņas vadītās ministrijas valdības sadarbības padomei sagatavotos dokumentus, ar kuriem par Latvijas Universitātes „pagaidu rektoru” plānots iecelt Šuplinskai pietuvināto LU mācībspēku Juri Borzovu, kurš pirms četriem gadiem rektora vēlēšanās tika izbalsots - viņu neatbalstīja trīs ceturtdaļas universitātes Satversmes sapulces dalībnieku.

Projekts

2019.gada Rīkojums Nr.

Rīgā (prot. Nr. .§)

Par Latvijas Universitātes rektoru

1. Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520), ievērojot Augstskolu likuma 17. panta piektajā daļā Ministru kabinetam noteikto pienākumu lemt par augstskolas ievēlētā rektora apstiprināšanu amatā, un, ņemot vērā likumdevēja Ministru kabinetam piešķirtās pilnvaras neapstiprināt augstskolas ievēlēto rektoru amatā, ja viņš ievēlēts pārkāpjot Augstskolu likuma un augstskolas satversmes noteikumus, ir izvērtējis 2019. gada 24. maijā un 6. jūnijā notikušo Latvijas Universitātes rektora vēlēšanu atbilstību Augstskolu likumam un likumam “Par Latvijas Universitātes Satversme” (turpmāk – LU Satversme), un konstatējis turpmāko.

1.1. Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – Ministrija) saņēmusi no Latvijas Universitātes (turpmāk – LU) šādus dokumentus:

2019. gada 31. maija vēstuli Nr. LU-7-41/995 „Par rektora vēlēšanām”;

2019. gada 12. jūnija vēstuli Nr. LU-7-41/1058 ”Par I. Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā”;

2019. gada 28. jūnija vēstuli Nr. LU-7-41/1189 ”Par dokumentu nosūtīšanu”;

2019. gada 25. jūlija vēstuli Nr. LU-41/1390 „Latvijas Universitātes viedoklis par 2019. gada 19. jūlija dokumentu Nr. 4-6e.19/2190” (turpmāk – Universitātes vēstule), kuras pielikumā pievienota LU Studentu padomes (turpmāk – Studentu padome) 2019. gada 24. jūlija vēstule Nr. 1.9/IK-41 “Par viedokļa sniegšanu” (turpmāk – Studentu padomes vēstule).

Uz LU rektora vēlēšanu tiesisku norisi ir attiecināmi šādi tiesību akti:

Augstskolu likuma 12. panta pirmā daļa, 13. panta pirmā un otrā daļa, 14. panta pirmās daļas 2. punkts, 17. panta otrā daļa, no tiem izriet, ka augstskolas satversmes sapulce ir viena no augstskolas galvenajām lēmējinstitūcijām, kas ievēlē rektoru;

LU Satversmes 5.3., 5.5. un 5.10. punkts, no kuriem izriet, ka rektoru atklātā konkursā ievēlē LU Satversmes sapulce (turpmāk – Satversmes sapulce), kas ir LU augstākā pārstāvības institūcija, kuras darbību nosaka LU Satversmes sapulces pieņemts nolikums;

LU Satversmes 5.5.punkts un 5.6.punkta 2., 3. un 6. teikums, no kuriem izriet, ka LU Satversmes sapulces un tās darbu nodrošina Senāta sekretariāts, Senāts organizē rektora vēlēšanas un sasauc LU Satversmes sapulces kārtējās un ārkārtas sēdes.

Noteikumi par LU rektora vēlēšanu norisi noteikti arī šādos dokumentos:

“Latvijas Universitātes Satversmes sapulces nolikums” (turpmāk - Satversmes sapulces nolikums);[1]

“Latvijas Universitātes rektora vēlēšanu nolikums”;[2]

“Balsošanas procedūra vēlēšanām LU rektora amatā” (turpmāk – Vēlēšanu balsošanas procedūra).[3]

Atbilstoši LU Satversmes 5.5. punktam Satversmes sapulces darbību nosaka LU Satversmes sapulces nolikums, kuru pieņem pati LU Satversmes sapulce. Ievērojot šo LU Satversmē LU Satversmes sapulcei noteikto pilnvarojumu pieņemt tās nolikumu, secināms, ka nolikumam ir jāatbilst un tas nedrīkst būt jebkādā veidā pretrunā LU Satversmei. Līdz ar to, ja Satversmes sapulce savā darbībā neievēro LU Satversmes sapulces nolikumu, ir pamats uzskatīt, ka tā neievēro ārējo normatīvo aktu – LU Satversmi.

Atbilstoši LU Satversmes 5.4. punktā noteiktajam LU Satversmes sapulce sastāv no 300 dalībniekiem, no kuriem 200 ir akadēmiskā personāla pārstāvji, t.sk. profesori ne mazāk kā 50%, 25 vispārējā personāla pārstāvji un 75 studējošo pārstāvji. Dalībniekus ievēlē, aizklāti balsojot, uz trim gadiem. Studējošos ievēlē Studentu padome.

Atbilstoši LU Satversmes 5.5. punktā un Satversmes sapulces nolikuma 4. punktā noteiktajam pārstāvību jeb mandātu dalībai Satversmes sapulcē izsniedz Mandātu komisija, ja kāds no dalībniekiem izbeidz darba (studiju) attiecības ar LU vai arī pāriet citā personāla kategorijā, tad viņa vietā pirms nākamās LU Satversmes sapulces sēdes Mandātu komisija izsniedz mandātu tai personai, kura saskaņā ar vēlēšanu protokolu attiecīgajā personāla grupā ieguvusi visvairāk balsu aiz ievēlētās personas. Ja iestājas gadījums, ka vēlēšanu protokolā nav citu kandidātu, tad attiecīgajā struktūrvienībā uz brīvajām vietām organizējamas jaunas vēlēšanas.

No minētā izriet, lai nodrošinātu LU rektora vēlēšanu tiesisku norisi, vienveidīgi un paredzami piemērojot minētās Augstskolu likuma un LU Satversmes tiesību normas, LU Satversmes sapulci pārstāv kopīgi ievēlētie gan akadēmiskā personāla, gan studējošo, gan vispārējā augstskolas personāla pārstāvji, kuru ievēlēšanas kārtību, skaitu un pilnvaru laiku nosaka LU Satversme. Ja kāds no LU Satversmes sapulces dalībniekiem kādā no LU Satversmes sapulces nolikuma 4. punktā noteiktajiem gadījumiem ir zaudējis tiesības piedalīties LU Satversmes sapulcē, Mandātu komisija pirms nākamās Satversmes sapulces sēdes izsniedz mandātu tai personai, kura saskaņā ar vēlēšanu protokolu ir ieguvusi visvairāk balsu aiz ievēlētās personas attiecīgajā personāla grupā.

LU Satversmes sapulcei ir pienākums ievērot pašas pieņemto Satversmes sapulces nolikumu un citus pieņemtos iekšējos normatīvos aktus, kas attiecas uz LU Satversmes sapulces iekšējo darbības kārtību. Nepieciešamības gadījumā, pastāvot konkrētajai situācijai un ievērojot pienākumu nodrošināt efektīvu valsts pārvaldi, LU Satversmes sapulcei ir ekskluzīvas tiesības pilnveidot savas darbības regulējuma kārtību, apjomu un detalizāciju.

Izvērtējot 2019. gada 24. maijā un 6. jūnijā notikušo LU rektora vēlēšanu norises tiesiskumu, secināms, ka nevienam no LU Satversmes sapulces 2019. gada 24. maija sēdes protokola Nr. 2-1 (turpmāk – protokols Nr. 2-1) 2. punktā norādītajiem 13 LU Satversmes sapulces dalībniekiem nebija iestājusies kāds no LU Satversmes sapulces nolikuma 4. punktā noteiktajiem diviem gadījumiem (izbeidz darba (studiju) attiecības ar LU vai arī pāriet citā personāla kategorijā). Līdz ar to attiecībā uz šiem 13 LU Satversmes sapulces dalībniekiem nebija iestājies tiesiskais pamats, lai viņiem izsniegtu LU Satversmes sapulces dalībnieka mandātu, jo 13 LU Satversmes sapulces ievēlētie dalībnieki, kuru vietā tika piešķirti jaunie mandāti, bija pamatojuši savu nepiedalīšanos ar citiem apstākļiem: pārcelts eksāmens, atrašanās komandējumā, personīgi iemesli, vispār nenorādīts iemesls, kā rezultātā minētie 13 mandāti dalībai 2019. gada 24. maija un 2019. gada 6. jūnija LU rektora vēlēšanās tika izsniegti neatbilstoši pašas LU Satversmes sapulces nolikuma 4. punktā noteiktajai kārtībai tādām personām, kurām nebija iestājies tiesiskais pamats piešķirt LU Satversmes sapulces dalībnieka mandātu, attiecīgi šīm personām nebija tiesību piedalīties minētajās LU rektora vēlēšanās.

Piešķirot mandātu personām, kurām tie nepienākas, šo 13 Satversmes sapulces dalībnieku piedalīšanās vēlēšanās ir neleģitīma. Tādejādi LU Satversmes sapulce ir pārkāpusi LU Satversmes 5.4. un 5.5. punktā un Augstskolu likuma 13. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto. Minēto ārējo normatīvo aktu pārkāpums ir vērtējams kā būtisks procesuāls pārkāpums, jo šo 13 LU Satversmes sapulces dalībnieku dalība 2019. gada 24. maijā notikušajās LU rektora vēlēšanās varēja būtiski mainīt vēlēšanu rezultātus - līdz pat vienādam balsu sadalījumam abiem kandidātiem, ievērojot nelielo balsu pārsvaru. Tas ir, no izdalītajiem 286 biļeteniem par nederīgiem atzīti – 2, par I. Muižnieku ir nodota “par” 141 balss un “pret” – 143 balss; par G. Bērziņu ir nodota “par” - 128 balsis un “pret”- 156 balss. Tātad starpība starp I.Muižnieku un G.Bērziņu nodoto “par” balsu skaitā ir tieši 13 balsis.

Ministrija 2019. gada 19. jūlijā nosūtīja LU vēstuli Nr. 4-6e/19/2190 „Par viedokļa sniegšanu”, kurā norādīja uz konstatētajiem pārkāpumiem vēlēšanās, vienlaikus lūdzot LU atbilstoši Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmajai daļai sniegt viedokli un argumentus par minētajā vēstulē norādīto.

Ministrija 2019. gada 26. jūlijā saņēma LU vēstuli, ar kuru LU noraidīja Ministrijas 2019. gada 19. jūlija vēstulē Nr. 4-6e/19/2190 konstatētos pārkāpumus.

Ministru kabinets nepiekrīt LU vēstulē minētajam, ka nebija pamata apstiprināt atsevišķiem dalībniekiem mandātu. LU sapulces nolikuma 4. punkts tik tiešām noteic divus gadījumus, kad mandātu izsniedz personai, kura saskaņā ar vēlēšanu protokolu attiecīgajā personāla grupā ieguvusi visvairāk balsu aiz ievēlētās personas: ja ievēlētais Satversmes sapulces dalībnieks izbeidz darba (studiju) attiecības ar Universitāti vai arī pāriet citā personāla kategorijā. Atbilstoši brīvības un personas autonomijas principam, nevienu personu nevar piespiest turpināt pildīt darba vai citus pienākumus, ja viņa to vairs nevēlas. Līdz ar to ir pašsaprotami, ka mandāts izbeidzas arī tad, ja persona pati no tā atsakās, tad loģiski, ka mandātu iegūst nākamā persona, kura ieguvusi lielāko skaitu vēlēšanās. Šo apstākli vēl pirms Satversmes sapulces izvērtēja arī Satversmes sapulces organizācijas un rektora vēlēšanu komisija, vienprātīgi atzīstot, ka nav tiesiska pamata liegt personai nolikt mandātu, ja viņa to vēlas, otrkārt, saglabājas pienākums nodrošināt attiecīgās struktūrvienības pienācīgu pārstāvību, ja kāds no struktūrvienības delegātiem nolicis mandātu un līdz ar to Satversmes sapulces darbā nepiedalās. Vienlaicīgi norādām, ka nav saņemta neviena sūdzība vai iebildumi, ka kādam būtu liegtas balsošanas tiesības vai kādam balsošanas tiesības būtu piešķirtas bez leģitīma pamata, kas pilnībā apstiprina to, ka mandātu izsniegšanas process ir bijis demokrātisks un likumīgs.

Ministru kabinets uzskata, ka nevar uzskatīt par pašsaprotamu faktu, ka neatkarīgi no iemesliem, kāpēc LU Satversmes sapulces dalībnieks vēlas nolikt savu mandātu, viņa vietā mandātu uzreiz iegūst nākamā persona, kura ieguvusi lielāko balsu skaitu vēlēšanās, jo LU Satversmes sapulce ir noteikusi, ka mandātu pārbauda un iesniedz Mandātu komisija atbilstoši LU Satversmes sapulces nolikuma 4. punktam. LU savas autonomijas ietvaros bija tiesības LU Satversmes sapulces nolikumā noteikt arī citus mandātu nolikšanas un to vietā jaunu mandātu izsniegšanas gadījumus, veicot attiecīgus grozījumus savā nolikumā. Savukārt, ja LU Satversmes sapulce neievēro pašas noteikto mandātu izsniegšanas kārtību, tas liecina par vispārējā tiesību principa - tiesiskuma principa, atbilstoši kuram iestādes un tiesas rīcībai ir jāatbilst tiesību normām un tām jādarbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros, neievērošanu, jau sākotnēji nepamatoti izsniedzot 13 mandātus personām dalībai abās LU Satversmes sapulces sēdēs un ieskaitot tos kvorumā. Šī apsvēruma aspektā Ministru kabinets ņem vērā arī to, ka LU Administrācijas vadītāja Anša Grantiņa 2019. gada 21. maijā LU struktūrvienību vadītājiem un LU Satversmes sapulces dalībniekiem izsūtītais e-pasts “Par dalību Satversmes sapulcē” un tajā norādītais aicinājums LU Satversmes sapulces dalībniekiem, kuri vēlas atteikties no Satversmes sapulces mandāta, iesniegt Senāta sekretariātā brīvā formā sagatavotu iesniegumu, nesaturēja norādi par LU Satversmes sapulces nolikuma 4. punktā noteiktajiem diviem gadījumiem, kad tiesiskā kārtībā ir pieļaujama atkāpšanās no LU Satversmes sapulces dalībnieka mandāta. Turklāt minētais e-pasta teksts kopumā vērtējams pēc būtības kā aicinājums nolikt mandātus visiem tiem, kuri uz sēdi jebkādu iemeslu dēļ nevarēs ierasties, tā vietā, lai norādītu uz LU Satversmes sapulces dalībnieka atbildību sava ievēlētā amata pienākumu pildīšanā.

Turklāt nav tiesiski pamatota mandātu piešķiršana diviem LU Satversmes sapulces akadēmiskā personāla grupas dalībnieku rezervistiem no LU Medicīnas fakultātes un Ķīmijas fakultātes. Atbilstoši LU Medicīnas fakultātes Satversmes sapulces dalībnieku vēlēšanu 2018. gada 22. marta protokolā un LU Ķīmijas fakultātes LU Satversmes sapulces dalībnieku vēlēšanu 2018. gada 21. marta protokolā norādītajam vairākām personām ir iegūts vienāds balsu skaits aiz ievēlētajām personām, nenorādot pēc kādiem principiem jeb kritērijiem vienam rezervistam ir dota priekšroka attiecībā pret otru.

Ievērojot, ka LU Satversmes sapulces leģitimitāti pamatā nosaka LU Satversmes sapulces pārstāvju ievēlēšana, tad, papildinot minēto, Studentu padomes 2019. gada 27. marta protokola Nr.1.3/KS-7 (turpmāk – Studentu padomes protokols) 5. punktā ietvertais LU Satversmes sapulces delegātu aprēķināšanas modelis nav uzskatāms par studējošo LU Satversmes 7.2. punktā noteikto ievēlēšanas kārtību, kas nosaka LU studējošo pašpārvaldes pienākumu noteikt studējošo ievēlēšanās kārtību LU Satversmes sapulcē, tostarp par tiesisku pamatojumu fakultāšu studējošo pašpārvalžu pārstāvju un rezervistu deleģēšanai LU Satversmes sapulcē.

Atbilstoši LU Satversmes 5.4. punktā noteiktajam 75 studējošo pārstāvjus ievēlē Studentu padome, nevis fakultāšu studentu pašpārvaldes. Turklāt Studentu padome nav balsojusi par Studentu padomes 2019. gada 22. maija vēstulē Nr. 1.9/IK-26 “Par delegātiem LU Satversmes sapulcē” ietvertajiem astoņiem studentu pārstāvju delegātu rezervistiem, bet gan atbilstoši Studentu padomes vēstulē norādītajam viņus pieņēma par zināmiem un reāli pastāvošiem. Vienlaikus, aizvietojot studentu pārstāvju delegātus ar rezervistiem, divos gadījumos nav ievērots Studentu padomes protokolā apstiprinātais Satversmes sapulces delegātu modelis, jo vienā gadījumā LU Medicīnas fakultātes studējošo pašpārvaldes deleģēto pārstāvi ir aizvietojis LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes studējošo pašpārvaldes deleģētais pārstāvis un vienā gadījumā LU Sociālo zinātņu fakultātes studējošo pašpārvaldes deleģēto pārstāvi ir aizvietojis LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes studējošo pašpārvaldes deleģētais pārstāvis.

Neievērojot Augstskolu likuma 15. panta sestajā daļā noteikto pienākumu, LU Senāta apstiprinātais nolikums pienācīgi nenosaka LU Senāta izveidotās LU Satversmes sapulces organizācijas un LU rektora vēlēšanu komisijas darbību. Ņemot vērā minēto, secināms, ka LU nav atbilstīgi reglamentējusi tiesiskās procedūras, tostarp Mandātu komisijas tiesības izskatīt ar mandātu piešķiršanu saistītos jautājumus, kā arī pašreizējā regulējuma ietvaros nav tiesiski atbrīvojusi no mandātiem 13 LU Satversmes sapulces dalībniekus, kas norādīti protokola Nr. 2-1) 2. punktā, kā rezultātā nav tiesiski piešķīrusi mandātus 13 LU Satversmes sapulces dalībniekiem. Tādējādi 2019. gada 24. maijā un 6. jūnijā notikušajās LU rektora vēlēšanās pieļauts tāds būtisks procesuāls pārkāpums, kas ietekmēja vēlēšanu rezultātus.

1.2. LU Satversmes sapulce ir pārkāpusi LU Satversmes 5.4. punktu, nenodrošinot visu LU studējošo (tostarp arī koledžā pilna laika studējošo, kā to nosaka LU Satversmes 4.1. punkts) dalību vēlēšanās. LU Satversmes sapulces 75 studējošo pārstāvju vidū nav pārstāvēti studējošo pārstāvji no LU aģentūrām – „Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža” un „Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža” (turpmāk – koledžas), lai gan koledžas ir LU iestādes un LU Satversmes sapulcē pieņemtie lēmumi ir attiecināmi arī uz koledžās studējošajiem. Tādējādi ir pārkāpts arī Augstskolu likuma 50. panta pirmās daļas 7. punktā un LU Satversmes 4.28. punktā noteiktās studējošo tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties augstskolas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās, nenodrošinot koledžas studējošajiem tiesības līdzdarboties LU visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās. Vienlaikus ir pārkāpts arī Augstskolu likuma 13. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktais, no kura izriet, ka augstskolas Satversmes sapulci ievēlē arī no studējošajiem, kā arī Augstskolu likuma 26. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktais par to, ka augstskolas personālu veido arī studējošie.

LU, nenodrošinot LU Satversmes 4.1. punktā noteikto LU aģentūru tiesības, nav nodrošinājusi visu studējošo pārstāvības tiesības LU Satversmes sapulcē, kas tādējādi ar savu balsojumu būtu ietekmējuši 2019. gada 24. maijā un 6. jūnijā notikušo LU rektora vēlēšanu rezultātus.

LU Satversmes sapulces nolikuma 11. punkts nosaka, ka Satversmes sapulces lēmumus parasti pieņem ar klātesošo sēdes dalībnieku balsu vairākumu (pat ja nav kvoruma). Atbilstoši Vēlēšanu balsošanas procedūras 6. un 8. punktā noteiktajam par ievēlētu rektora amatā atzīstams pretendents, kurš saņēmis vairāk par pusi balsu no LU Satversmes sapulces dalībnieku skaita, kas piedalījušies vēlēšanās. LU Satversmes sapulces Balsu skaitīšanas komisijas (turpmāk - Balsu skaitīšanas komisija) 2019. gada 24. maija protokolā Nr. 2/2019 (turpmāk – protokols Nr. 2/2019) norādīts: par Universitātes rektoru nav ievēlēts neviens no pretendentiem. Tiek noteikta vēlēšanu II kārta.

Saskaņā ar Vēlēšanu balsošanas procedūras 13. un 14. punktā noteikto Balsu skaitīšanas komisija apkopo vēlēšanu datus, ieraksta tos protokolā atsevišķi par katru rektora amata pretendentu, konstatē vēlēšanu rezultātus, paraksta protokolu un ziņo LU Satversmes sapulcei. Balsu skaitīšanas komisijas protokolu par vēlēšanu rezultātiem LU Satversmes sapulce apstiprina, atklāti balsojot, ar vienkāršu klātesošo LU Satversmes sapulces dalībnieku balsu vairākumu.

 Ievērojot LU Satversmes sapulces kā augstākās lēmējinstitūcijas autonomi noteikto lēmumu pieņemšanas kārtību, LU Satversmes sapulcei ar klātesošo LU Satversmes sapulces dalībnieku balsu vairākumu balsojot bija jāapstiprina protokols Nr.2/2019 par 2019. gada 24. maijā notikušo LU rektora vēlēšanu rezultātiem. Taču no LU Satversmes Sapulces 2019. gada 24. maija sēdes protokolā Nr.4 norādītā konstatējams, ka LU Satversmes sapulces dalībnieki LU Satversmes sapulces nolikuma 11. punktā un Vēlēšanu balsošanas procedūras 14. punktā noteiktajā balsošanas kārtībā nav izteikuši lēmumu, balsojot, par protokolu Nr.2/2019. Tātad LU Satversmes sapulces dalībnieki neapstiprināja 2019. gada 24. maijā notikušo LU rektora vēlēšanu rezultātus.

 Pretēji LU Satversmes sapulces 2019. gada 24. maija sēdē paziņotajam balsošanas rezultātam, ka nav ievēlēts neviens no kandidātiem, Satversmes sapulces priekšsēdētājs M. Kļaviņš vienpersoniski paziņoja, ka ir ievēlēts I.Muižnieks. M.Kļaviņam šādu paziņojumu nebija nekāda tiesiska pamata izdarīt, jo LU rektora amata kandidāts I.Muižnieks par viņa ievēlēšanu LU rektora amatā nebija saņēmis klātesošo LU Satversmes sapulces dalībnieku balsu vairākumu, turklāt “pret” viņa ievēlēšanu LU rektora amatā bija balsojuši vairāk dalībnieku nekā “par”.

 Līdz ar to prettiesisks bija LU Satversmes sapulces 2019. gada 24. maija sēdes vadītāja M.Kļaviņa paziņojums pēc Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētāja veiktās LU rektora vēlēšanu balsošanas rezultātu paziņošanas, ka par Latvijas Universitātes rektoru tiek ievēlēts profesors Indriķis Muižnieks (Apstiprināt profesora Indriķa Muižnieka ievēlēšanu Latvijas Universitātes rektora amatā (balsojums no 286: par – 141, pret – 143, nederīgi biļeteni – 2).

LU Satversmes sapulcei, neapstiprinot šos vēlēšanu rezultātus, nebija tiesiska pamata organizēt LU rektora vēlēšanu II kārtu un virzīt ievēlēšanai LU rektora amatā tikai vienu rektora amata pretendentu – profesoru Indriķi Muižnieku. Tādējādi visas turpmākās darbības LU rektora vēlēšanu procesā, tostarp 2019. gada 6. jūnijā notikusī LU rektora vēlēšanu II kārta, bija prettiesiskas, jo to veikšanai bez apstiprināta protokola Nr.2/2019 nebija tiesiska pamata. LU vēstulē par 2019. gada 24. maijā notikušajām LU rektora vēlēšanām norādītais, ka “LU Satversmes sapulces izsludinātais reglaments neparedzēja balsošanas rezultātu apstiprināšanu” neatbilst LU Satversmes sapulces nolikuma 11. punktā noteiktajam, ka Satversmes sapulces lēmumus parasti pieņem ar klātesošo sēdes dalībnieku balsu vairākumu (pat ja nav kvoruma), kā arī neatbilst Vēlēšanu balsošanas procedūras 6. un 8. punktā noteiktajam, ka par ievēlētu rektora amatā atzīstams pretendents, kurš saņēmis vairāk par pusi balsu no Satversmes sapulces dalībnieku skaita, kas piedalījušies vēlēšanās.

Ievērojot, ka LU Satversmes sapulces dalībnieki ar atsevišķu balsojumu nav apstiprinājuši protokolu Nr.2/2019, secināms, ka nekāds lēmums saistībā ar LU rektora vēlēšanām vispār nav ticis pieņemts. Līdz ar to LU Satversmes sapulces 2019. gada 24. maija protokola Nr. 2-1 8. punkta lēmums par LU rektora vēlēšanām nav tiesisks, jo balstīts tikai uz LU Satversmes sapulces priekšsēdētāja M. Kļaviņa vienpersonisko un prettiesisko apgalvojumu, kas pārkāpj Augstskolu likuma 14. panta otro daļu un LU Satversmes 5.5. punktu, kas nosaka: Satversmes sapulces darbību nosaka LU Satversmes sapulces nolikums.

Tā kā saskaņā ar protokolā Nr.2/2019 atspoguļoto LU Satversmes sapulce 2019. gada 24. maija sēdē nav pieņēmusi tiesisku lēmumu par LU rektora vēlēšanām, LU Satversmes sapulcei nebija tiesiska pamata 2019. gada 6. jūnija ārkārtas sēdē iekļaut darba kārtībā jautājumu par I.Muižnieka kā vienīgā rektora amata kandidāta ievēlēšanu rektora amatā, nedz arī balsot un uz balsojuma pamata pieņemt lēmumu par I.Muižnieka ievēlēšanu LU rektora amatā.

Līdz ar to ir atzīstams par nepamatotu LU vēstulē norādītais, ka 2019. gada 6.jūnija Satversmes sapulces laikā sapulce pati sev noteica darba kārtību un reglamentu, balsojot par vairākiem variantiem, no kuriem neviens nebija rektora piedāvātais. Sapulcē Indriķis Muižnieks ievēlēja par LU rektoru, vēlēšanu rezultātu = apstiprināts ar Satversmes sapulces dalībnieku pārliecinošu balsojumu, nekādas sūdzības netika saņemtas un līdz ar tiem nekādiem izskanējušiem publiskiem apgalvojumiem par 2019.gada 24.maija Satversmes sapulces vēlēšanu rezultātiem vairs nav juridiskas nozīmes. LU Satversmes sapulces 2019. gada 24. maija sēdes vēlēšanu rezultāti ir skatāmi kopsakarā ar šī rīkojuma 1.1. apakšpunktā ietverto par mandātu piešķiršanu un šī rīkojuma 1.3. apakšpunktā ietverto par LU Satversmes sapulces lēmumu pieņemšanu.

LU Satversmes sapulces ārkārtas sēdi 2019. gada 6. jūnijā sasauca tā brīža LU rektors Indriķis Muižnieks, izdodot 2019. gada 29. maija rīkojumu Nr. 1/212 „Par Satversmes sapulces ārkārtas sēdes sasaukšanu” (turpmāk – rektora rīkojums), kura 1. pielikumā pievienoja Latvijas Universitātes Satversmes sapulces reglamentu, kurā bija iekļauta ārkārtas sēdes darba kārtība. Ne rektora rīkojumā, ne tā 1. pielikumā (2019. gada 6. jūnija sēdes reglaments) nebija neviena norāde par to, ka 2019. gada 6. jūnijā notiekošajā LU Satversmes sapulces ārkārtas sēdē būs LU rektora vēlēšanas, bet gan norādīts reglamenta 3.3.punkta, ka Satversmes sapulces priekšsēdētaja ziņojums par 2019.gada 24.maija Satversmes sapulces rektora vēlēšanām. To, ka šis jautājums ir iekļauts darba kārtībā (7. punktā), LU Satversmes sapulces dalībnieki uzzināja tikai 2019. gada 6. jūnijā notikušās sēdes sākumā, kad tika paziņota sēdes darba kārtība.

Ņemot vērā minēto, Ministru kabinets secina, ka LU Satversmes sapulces dalībnieku skaitu un balsu sadalījumu saistībā ar balsojumu tikai par profesora Indriķa Muižnieka ievēlēšanu LU rektora amatā 2019. gada 6. jūnijā notikušajā LU Satversmes sapulces ārkārtas sēdē varēja ietekmēt fakts, ka 2019. gada 30. maijā LU Satversmes sapulces dalībniekiem nosūtītajā rektora rīkojumā un tā pielikumā ietvertajā darba kārtībā nebija norādīts jautājums par LU rektora vēlēšanām. Proti, Ministru kabinets uzskata, ka uz LU Satversmes sapulces ārkārtas sēdi būtu ieradies lielāks dalībniekus skaits, ja viņi būtu zinājuši, ka ārkārtas sēdē būs LU rektora vēlēšanas. No minētā secināms, ka LU Satversmes sapulces dalībnieki, netika pienācīgi informēti, iespējams apzināti maldināti, par LU Satversmes sapulces ārkārtas sēdes darba kārtību un to jautājumu izskatīšanas gaitu. Ievērojot minēto tas objektīvi varēja ietekmēt LU rektora vēlēšanu rezultātus.

 Ievērojot minēto, secināms, ka LU Satversmes sapulces 2019. gada 6. jūnija (prot. Nr.2-2 darba kārtības 8. punkts) lēmums par profesora Indriķa Muižnieka ievēlēšanu LU rektora amatā nav tiesisks, kas tādējādi ir pamats neapstiprināt tiesību aktos noteiktajā kārtībā neatbilstoši ievēlēto rektoru Indriķi Muižnieku neapstiprināt LU rektora amatā.

1.4. Papildus iepriekš norādītajiem pārkāpumiem LU rektora ievēlēšanas procedūrā ir konstatējami arī citi turpmāk norādītie ar LU rektora vēlēšanu tiesiskumu saistīti pārkāpumi.

 1.4.1. Atbilstoši rektora rīkojuma 1. punktā noteiktajam rektors sasaucis LU Satversmes sapulces ārkārtas sēdi 2019. gada 6. jūnijā plkst. 15:00.

 LU Satversmes 5.5. punkts noteic, ka Satversmes sapulci sasauc Senāts ne retāk kā divas reizes gadā. Satversmes sapulces ārkārtas sēdes sasauc, ja to pieprasa Senāts, rektors, LU Studentu padome, viena trešdaļa Satversmes sapulces dalībnieku vai Padomnieku konvents. Priekšlikumus par jautājumiem, kas izskatāmi Satversmes sapulces sēdē, tiesīgs iesniegt Senāts, citas institūcijas un personas, kurām ir tiesības sasaukt ārkārtas sēdes, kā arī 1/10 daļa no Satversmes sapulces dalībnieku kopskaita.

 Attiecīgi LU Satversmes sapulces nolikuma 5. punkts noteic, ka Satversmes sapulci sasauc LU Senāts ne retāk ka reizi divos gados. Ārkārtas sēde sasaucama, ja to pieprasa Senāts, rektors, LU Studentu padome, vismaz 1/3 Satversmes sapulces dalībnieku vai LU Padomnieku konvents. Kārtējās sēdes laiku izziņo ne vēlāk kā mēnesi pirms tās sasaukšanas.

 LU Satversmes sapulces nolikuma 6.punkts noteic, ka Priekšlikumus par jautājumiem, kas izskatāmi Satversmes sapulcē, tiesīgs iesniegt Senāts un citas personas un institūcijas, kurām ir tiesības sasaukt ārkārtas sēdes, kā arī 1/10 daļa no Satversmes sapulces dalībnieku kopskaita. Priekšlikumi iesniedzami Senāta sekretariātā ne vēlāk kā divas nedēļas pirms Satversmes sapulces sēdes.

 LU Satversmes sapulces nolikuma 14.punkts noteic, ka Satversmes sapulces sēdes vada Satversmes sapulces priekšsēdētājs un tā vietnieks. Savukārt nolikuma 15. punkts noteic, ka Satversmes sapulces priekšsēdētājs ir atbildīgs par Satversmes sapulces vadīšanu LU Satversmē noteiktajā kārtībā.

 No minētā regulējuma izriet, ka ārkārtas LU Satversmes sapulces sēdi jāsasauc LU Satversmes sapulces priekšsēdētājam, kurš ir atbildīgs par LU Satversmes sapulces vadīšanu LU Satversmē noteiktajā kārtībā.

 LU vēstulē norādīts, ka [..] apgalvojums, ka LU rektoram nav tiesību sasaukt ārkārtas sēdi ir acīmredzamā pretrunā ar Augstskolu likuma 13. panta sesto daļu, kā arī, ka Nolikuma 6. un 7. punkts [..] ir tulkojami sistēmiski kopsakarā ar 5. punkta pēdējo teikumu, kas regulē kārtējās sēdes laika izziņošanu. LU Satversmes sapulces 6. un 7. punkts arī pēc to jēgas nav attiecināmi uz ārkārtas sēdēm – no ārkārtas sēdes jēgas var izrietēt nepieciešamība tās sasaukt steidzami. Ārkārtas sēdes laiku un tajā izskatāmo jautājumu iesniegšanas termiņus LU Satversmes sapulces nolikums nenoteic. Papildus minētajam LU norāda, ka nav pamatots Ministrijas vēstules 4.2. apakšpunktā norādītais, ka “universitātes Senāts nav pilnvarojis universitātes rektoru sapulces organizatoriskus jautājumus noteikt ar universitātes rīkojumu. LU Senāta 2019. gada 25. februāra lēmuma Nr.266 “Par LU Satversmes sapulces sasaukšanu” 4. punkts noteic: “Pilnvarot rektoru LU Satversmes sapulces organizatoriskos jautājumus noteikt ar LU rīkojumu.” Šāda Satversmes sapulces norises kārtība ir pastāvējusi daudzus gadus, jo LU Senāts nosaka vien konceptuālos ar Satversmes sapulces organizēšanu saistītos jautājumus, tehniskos jautājumus pilnvarojot noteikt LU rektoram ar rīkojumu.

 Administratīvā procesa likuma 15. panta septītā daļa noteic: “Ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiskā spēka vispārējo un speciālo tiesību normu, vispārējo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma.” Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9 panta sestajā daļā noteikts: “Ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiska spēka vispārējo un speciālo tiesību normu, vispārējo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma (2. punkts); vienāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro jaunāko tiesību normu (noteicošais ir tiesību normas pieņemšanas datums) (3. punkts).

 Augstskolu likuma 13. panta sestā daļa redakcijā, kas noteic, ka “Sasaukt satversmes sapulci var rektors vai senāts. Jaundibinātā augstskolā satversmes sapulci sasauc rektora vietas izpildītājs”, ir spēkā kopš 1997. gada 24. janvāra. Savukārt likums “Par Latvijas Universitātes Satversmi”, ar kuru Latvijas Republikas Saeima pieņēma un apstiprināja LU Satversmi, pieņemts 1998. gada 5. februārī.

 Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka LU Satversmes 5.5. punkts ir speciālā un jaunāka tiesību norma attiecībā pret Augstskolu likuma 13. panta sesto daļu, kas ir vispārējā un vecāka tiesību norma. Līdz ar to šajā gadījumā, konstatējot pretrunu starp Augstskolu likuma 13. panta sestajā daļā un LU Satversmes 5.5. punktā noteikto, secināms, ka Augstskolu likuma 13. panta sestā daļa ir piemērojama tikai tiktāl, ciktāl to neierobežo un tā nav pretrunā LU Satversmes 5.5. punktam. Tātad tas nozīmē, ka LU rektoram nebija tiesību sasaukt LU Satversmes sapulces ārkārtas sēdi 2019. gada 6. jūnijā, bet rektoram bija tikai tiesības pieprasīt LU Senātam sasaukt šādu sēdi.

Līdz ar to LU rektoram I.Muižniekam nebija tiesību ar rektora rīkojumu sasaukt LU Satversmes sapulces ārkārtas sēdi 2019. gada 6. jūnijā, kā arī rezultātā secināms, ka, neievērojot LU Satversmē noteikto LU Satversmes sapulces sēdes sasaukšanas kārtību, uzskatāms, ka 2019. gada 6. jūnija LU Satversmes sapulces ārkārtas sēde nevar tikt uzskatīta par notikušu. Attiecīgi arī tajā pieņemtie lēmumi nevar tikt uzskatīti par tiesiski pieņemtiem. Līdz ar to arī lēmums par I.Muižnieka ievēlēšanu LU rektora amatā nevar tikt uzskatīts par pieņemtu. Ņemot vērā minēto, Ministru kabinets nevar I.Muižnieku apstiprināt LU rektora amatā.

LU Senāta 2019. gada 25. februāra lēmuma Nr. 226 “Par LU Satversmes sapulces sasaukšanu” 4. punkts noteic: “Pilnvarot rektoru LU Satversmes sapulces organizatoriskus jautājumus noteikt ar LU rīkojumu”. Ņemot vērā minētajā punktā noteikto, Ministru kabinets secina, ka pretēji LU vēstulē norādītajam, secināms, ka šajā punktā noteiktais ir attiecināms tikai uz LU Satversmes sapulces 2019.gada 24.maija sēdes organizēšanu, nevis uz LU Satversmes sapulces ārkārtas sēdes organizēšanu 6.jūnijā. Turklāt rektora rīkojumā pamatojošo tiesību aktā sadaļā LU rektors nav atsaucies uz LU Senāta 2019. gada 25. februāra lēmuma Nr. 226 “Par LU Satversmes sapulces sasaukšanu” 4. punktu kā vienu no tiesiskajiem pamatiem rektora rīkojuma izdošanai. Tieši pretēji – rektora rīkojumā ir atsauce uz Augstskolu likuma 13. panta sesto daļu un LU Satversmes 5.5. punktu, no kā Ministru kabinets kopsakarā ar pārējo LU skaidrojumu par minēto tiesību piemērošanu un LU rektora tiesību apjomu secina, ka LU rektors nepareizi uzskatīja, ka viņam ir tiesības vienpersoniski sasaukt LU Satversmes sapulces ārkārtas sēdi. Turklāt apstāklis, ka minētajās tiesību normās nav tieši regulēta LU Satversmes sapulces ārkārtas sēdes sasaukšanas kārtība, nenozīmē, ka LU Satversmes sapulces ārkārtas sēde būtu sasaucama atšķirīgā kārtībā no kārtējās sēdes.

Papildus iepriekš minētajam konstatējams, ka atbilstoši LU Satversmes sapulces 2019. gada 6. jūnija sēdes protokolā un atbilstīgajā videoierakstā fiksētajam 6. jūnijā notika jauna LU Satversmes sapulces sēde, nevis tika turpināta 2019. gada 24. maijā notikusī sēde.

Saistībā ar rektora rīkojuma izdošanas termiņu Ministru kabinets konstatē, ka nav ievērots starp LU Satversmes sapulces sasaukšanu un norisi (sēdes dienu) noteiktais vismaz divu nedēļu termiņš. Atbilstoši LU Satversmes sapulces nolikuma 6. un 7. punktā noteiktajam priekšlikumi par jautājumiem, kas izskatāmi LU Satversmes sapulcē, jāiesniedz LU Senāta sekretariātā ne vēlāk kā divas nedēļas pirms LU Satversmes sapulces sēdes, apspriešanai paredzētie jautājumi jāizziņo un lēmumu projekti LU Satversmes sapulces dalībniekiem jāizsniedz ne vēlāk kā nedēļu pirms LU Satversmes sapulces sēdes. Šī prasība arī nav tikusi ievērota attiecībā uz LU Satversmes sapulces 2019. gada 6. jūnija sēdes sasaukšanu.

1.4.2. LU Satversmes sapulces nolikumā nav skaidri atrunāta procedūra (kārtība), kā attiecīgi ievēlētas personas iegūst LU Satversmes sapulces dalībnieka statusu. Saskaņā ar LU Satversmes sapulces nolikuma 4. punktā noteikto, ja ievēlētais LU Satversmes sapulces dalībnieks izbeidz darba (studiju) attiecības ar LU vai arī pāriet citā personāla kategorijā, tad viņa vietā pirms nākamās LU Satversmes sapulces sēdes Mandātu komisija izsniedz mandātu tai personai, kura saskaņā ar vēlēšanu protokolu attiecīgajā personāla grupā ieguvusi visvairāk balsu aiz ievēlētās personas. LU Satversmes sapulcei nav institūcijas, kura kontrolē un pārbauda aktuālo, spēkā esošo LU Satversmes sapulces dalībnieku sastāvu un leģitimitāti dalībai LU Satversmes sapulces sēdē.

LU ar iekšējo normatīvo aktu netiek reglamentēta LU Satversmes sapulces Mandātu, Redakcijas un Balsu skaitīšanas komisiju darbība. Pretēji Augstskolu likuma 15. panta sestajā daļā noteiktajam LU Senāta izveidotās LU Satversmes sapulces organizācijas un LU rektora vēlēšanu komisijas darbību nenosaka LU Senāta apstiprināti nolikumi. Līdz ar to nav reglamentētas atbilstīgas procedūras un trūkst kritēriju komisiju personālsastāva izvirzīšanai un apstiprināšanai.

2. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2012. gada 5. novembra sprieduma 9.punktā (lieta Nr.A420513410 SKA – 558/2012) norādīts: [..]lietderības apsvērumi ir materiāli apsvērumi, kuru mērķis ir panākt, lai iestāde, izmantojot savu rīcības brīvību, no vairākām iespējamām tiesiskajām sekām izvēlētos tieši konkrētajā gadījumā piemērotākās sekas. Lietderības apsvērumi aptver konkrētajam gadījumam visus nozīmīgos apsvērumus, tostarp arī samērīguma apsvērumus. Taču izsverot lietderību, iestādei jāņem vērā ne vien samērīguma princips, bet arī citi vispārējie tiesību principi un apstākļi, piemēram, vienlīdzības princips, tiesiskās paļāvības princips, efektivitātes princips u.c. (sk. E.Levits. Ģenerālklauzulas un iestādes (tiesas) rīcības brīvība. Likums un tiesības, 2003, Nr.7)”.

Izvērtējot šāda satura administratīvā akta izdošanas lietderību, izsverot sabiedrības un privātpersonas intereses, jāsecina, ka konkrēta satura administratīvais akts ir nepieciešams leģitīma mērķa sasniegšanai, proti, izskatāmajā gadījumā sabiedrības interesēs svarīgāk ir neapstiprināt LU rektora amatā rektoru, kurš ievēlēts, pieļaujot būtiskus ārēju tiesību aktu pārkāpumus, kā arī sabiedrības interesēs ir svarīgāk, lai LU rektora vēlēšanu procedūras organizēšanā tiktu ievērots tiesiskuma princips un vēlēšanu procedūra atbilstu ārējiem un iekšējiem normatīvajiem aktiem. Augstākās izglītības iestādei jādarbojas sabiedrības interesēs, nodrošinot, ka tās augstākā amatpersona – rektors, ir ievēlēts leģitīmi. Sabiedrībai ir tiesības paļauties, ka augstākās izglītības iestāde (šajā gadījumā LU) ir pilnībā ievērojusi tai normatīvajos aktos noteikto darbības kārtību, tajā skaitā attiecībā uz vēlēšanām un augstskolas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās.

LU uzliktais ierobežojums (I. Muižnieka neapstiprināšana rektora amatā) ir mazāks nekā sabiedrības ieguvums, jo netiek apdraudēta LU autonomija, pastāvēšana un funkcionēšana, izglītības pieejamība un kvalitāte, kā arī tiek ievērots demokrātijas un tiesiskuma princips valstī.  

Izvērtējot I. Muižniekam ar šo rīkojumu uzliktos ierobežojumus (neapstiprināšana rektora amatā, kas, atbilstoši Augstskolu likuma 17. panta piektajai daļai liedz I. Muižniekam tiesības piedalīties atkārtotajās LU rektora vēlēšanās), konstatējams sekojošais. Iepretim I.Muižnieka interesei, lai viņu apstiprina LU rektora amatā, ir sabiedrības interese par to, lai augstākās izglītības iestāde, kas izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus, darbotos sabiedrības interesēs, nodrošinot, ka tās augstākā amatpersona – rektors, kas saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta pirmās daļas 16. punktu ir valsts amatpersona, tiek ievēlēts leģitīmi. Sabiedrībai ir tiesības paļauties, ka augstākās izglītības iestāde (šajā gadījumā LU) ir pilnībā ievērojusi tai normatīvajos aktos noteikto darbības kārtību, tajā skaitā attiecībā uz vēlēšanām un augstskolas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās. Nav pamata I. Muižniekam uzliktā ierobežojuma samērīgumu vērtēt atrauti no LU rektora vēlēšanu procesā konstatēto pārkāpumu būtiskuma. Ministru kabinetam, konstatējot būtiskus pārkāpumus Universitātes rektora vēlēšanu procesā, kas ir ietekmējuši vēlēšanu gaitu un varēja ietekmēt vēlēšanu rezultātus, personai, kas šā procesa rezultātā tiek virzīta apstiprināšanai, nav tiesiska pamata paļauties, ka šādā tiesiskā situācijā tiks aizsargātas tās intereses ieņemt attiecīgo amatu, lai arī pati persona nebūtu vainojama konstatētajos pārkāpumos. Ņemot vērā šī rīkojuma 1.1., 1.2. un 1.3.apakšpunktā konstatētos pārkāpumus, kas ir atzīstami par būtiskiem, nevar tikt pieņemts cits lēmums, kas mazāk ierobežotu I. Muižnieka tiesības.

Augstskolu likuma 17. panta piektā daļa nosaka turpmāku rīcību gadījumā, ja Ministru kabinets neapstiprina ievēlēto augstskolas rektoru, tas ir, augstskola divu mēnešu laikā atkārtoti organizē rektora vēlēšanas. Līdz atkārtotajās vēlēšanās ievēlēta rektora apstiprināšanai Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju. Ministru kabinetā neapstiprinātais rektora amata kandidāts atkārtotajās rektora vēlēšanās nepiedalās.

Minētais ierobežojums kalpo sabiedrības interesēs, kas saistīts ar tiesisko procesu nodrošināšanu Universitātes rektora vēlēšanās. Satversmes tiesas 2010. gada 19. jūnija spriedumā lietā Nr. 2010-02-01 norādīts: Tiesiskās drošības princips ietver normu skaidrību, tiesisko noteiktību un sabiedrības informētību par normu prasībām [4]. No Satversmes 1. pantā ietvertā demokrātiskās republikas jēdziena izriet valsts pienākums savā darbībā ievērot tiesiskas valsts pamatprincipus, tostarp tiesiskās paļāvības principu un tiesiskās noteiktības principu. Tiesību zinātnē norādīts gan uz katra minētā principa saturu atsevišķi, gan arī uz to, ka šie principi pēc satura ir tuvi, gan arī uz abiem šiem principiem kā vienu – tiesiskās drošības un paļāvības – principu. Rīkojums ir nepieciešams, lai nodrošinātu LU rektora vēlēšanu tiesiskumu atbilstoši Augstskolu likuma 17. panta piektajai daļai un LU Satversmei.

3. Augstskolu likuma 17. panta piektā daļa noteic, ka Ministru kabinets var neapstiprināt rektoru amatā, ja viņš ievēlēts, pārkāpjot Augstskolu likuma un augstskolas satversmes noteikumus.

4. Ievērojot šajā rīkojumā minētos apsvērumus un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmās daļas, 63. panta pirmās daļas 1. punktu, Augstskolu likuma 13. panta pirmās daļas 2. punktu, 14. panta otro daļu, 15. panta sesto daļu,17. panta piekto daļu, 26. panta pirmās daļas 3. punktu un 50. panta pirmās daļas 7. punktu, LU Satversmes 4.1., 5.4. un 5.5. punktu, Ministru kabinets nolemj neapstiprināt Latvijas Universitātes rektora amatā profesoru Indriķi Muižnieku.

5. Lēmumu par profesora Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu Latvijas Universitātes rektora amatā saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu, 188. panta pirmo un otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

6. Saskaņā ar Augstskolu likuma 17. panta piekto daļu iecelt habilitēto datorzinātņu doktoru profesoru Juri Borzovu par Latvijas Universitātes rektora vietas izpildītāju.

Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska

Iesniedzējs:

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska

Vizē:

Valsts sekretāre Līga Lejiņa

Depkovska, 67047772

[email protected]

Akmentiņa, 67047 816

[email protected]

Platonovs 67507837

[email protected]

 

Ministru kabineta rīkojuma projekta “Par Latvijas Universitātes rektoru” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums

Mērķis, risinājums un projekta spēkā stāšanās laiks (500 zīmes bez atstarpēm)

Mērķis – 2019. gada 24. maijā un 6. jūnijā notikušo Latvijas Universitātes rektora vēlēšanu rezultātā Latvijas Universitātes Satversmes sapulces ievēlētā rektora Indriķa Muižnieka neapstiprināšana, jo ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā “Par Latvijas Universitātes Satversme” (turpmāk – LU Satversme) noteiktā Latvijas Universitātes (turpmāk – LU) rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi. Tā kā līdzšinējā LU rektora Indriķa Muižnieka pilnvaru termiņš ir beidzies, pamatojoties uz Augstskolu likuma 17. panta piekto daļu, līdz jauna LU rektora ievēlēšanai atkārtotajās vēlēšanās normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apstiprināšanai Ministru kabinetā Ministru kabinetam ir jāieceļ augstskolas dibinātāja izvirzīts LU rektora vietas izpildītājs, kurš nodrošinātu augstskolas kontinuitāti, tai skaitā parakstītu augstāko izglītību apliecinošos augstākās izglītības dokumentus.

Ievērojot minēto, iecelšanai LU rektora pienākumu izpildītāja amatā virzīt habilitēto datorzinātņu doktoru profesoru Juri Borzovu.

Paredzēts, ka Ministru kabineta rīkojuma projekts stāsies spēkā oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā noteiktajā kārtībā.

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk - Ministrija) ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par Latvijas Universitātes rektoru” (turpmāk – projekts). Projekts izstrādāts, pamatojoties uz Augstskolu likuma 17.panta piektajā daļā noteikto: Augstskolas ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma. Rektors amata pienākumus sāk pildīt pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā. Ministru kabinets var neapstiprināt rektoru amatā, ja viņš ievēlēts, pārkāpjot šā likuma un augstskolas satversmes noteikumus. Ja rektors netiek apstiprināts, augstskola divu mēnešu laikā atkārtoti organizē rektora vēlēšanas. Līdz atkārtotajās vēlēšanās ievēlēta rektora apstiprināšanai Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju. Ministru kabinetā neapstiprinātais rektora amata kandidāts atkārtotajās rektora vēlēšanās nepiedalās.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

2019.gada 24.maijā un 6.jūnijā notikušo LU Satversmes sapulču sēžu laikā notika jaunā LU rektora vēlēšanas, kurās atkārtoti LU rektora amatā tika ievēlēts profesors Indriķis Muižnieks. Tā kā no Augstskolu likuma 17.panta piektajā daļā un LU Satversmes 5.10.punktā noteiktā izriet, ka LU Satversmes sapulces ievēlēto rektoru pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ir jāapstiprina Ministru kabinetam, Ministru kabinetam pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ir jālemj par to, vai apstiprināt atkārtoti ievēlēto rektoru Indriķi Muižnieku LU rektora amatā uz otro pilnvaru termiņu. Saskaņā ar Augstskolu likuma 2.panta trešajā daļā noteikto Izglītības un zinātnes ministrija pārrauga Augstskolu likuma izpildi augstskolās un koledžās, kā arī atbild par valsts politiku augstākās izglītības jomā. Augstskolu un koledžu intereses Saeimā un Ministru kabinetā pārstāv izglītības un zinātnes ministrs.

Līdz ar to pirms virzīšanas apstiprināšanai Ministru kabineta sēdē ievēlēto LU rektoru izglītības un zinātnes ministram ir jāpārbauda rektora vēlēšanu atbilstība normatīvo aktu prasībām, tostarp Augstskolu likumam un LU Satversmei.

Ievērojot minēto, Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – Ministrija), izvērtējot un pārbaudot tai pieejamo informāciju par LU rektora vēlēšanām 2019. gada 24. maijā un 6. jūnijā notikušajās LU Satversmes sapulces sēdēs, konstatēja virkni būtiskus tādus Augstskolu likuma un LU Satversmes pārkāpumus, kuru rezultātā ir apšaubāma profesora I.Muižnieka atkārtotas ievēlēšanas LU rektora amatā tiesiskums.

Līdz ar to, pamatojoties uz Augstskolu likuma 17. panta piektajā daļā noteikto, ir sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts par profesora Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā.

Projekta mērķis ir novērst situāciju, ka LU rektora amatā tiktu apstiprināts rektors, kurš ievēlēts amatā, neievērojot Augstskolu likumā, LU Satversmē un uz tās pamata izdotajos tiesību aktos noteikto kārtību un nosacījumus

Projekts ir sagatavots, pamatojoties uz LU iesniegtajiem dokumentiem, kas norādīti turpmāk.

2019. gada 3. jūnijā Ministrija saņēma LU 2019. gada 31. maija vēstuli Nr. LU-7-41/995 “Par rektora vēlēšanām” (datne: IZManotp1_060819__LU-7-41/995) (turpmāk - 1.pielikums) par 2019. gada 24. maijā notikušajām rektora vēlēšanām, kurās par kandidātu I. Muižnieku ir nodota 141 balss, par kandidātu G. Bērziņu - 128 balsis. LU savā vēstulē norāda: „Saistībā ar to 2019. gada 6. jūnijā sasaukta Satversmes sapulces ārkārtas sēde”.

Ministrija 2019. gada 13. jūnijā saņēma LU 2019. gada 12. jūnija vēstuli Nr. LU-7-41/1058 ”Par I. Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā” ar pielikumā pievienoto LU 2019. gada 6. jūnija Satversmes sapulces lēmuma Nr. 3 kopiju (datne: IZManotp2_060819__ LU-7-41/1058.) (turpmāk – 2.pielikums), informējot, ka par LU rektoru ievēlēts I. Muižnieks un vienlaikus lūdzot virzīt viņu apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Ministrija lūdza LU iesniegt tās rīcībā esošo ar rektora vēlēšanām saistīto dokumentāciju.

Ministrija 2019. gada 28. jūnijā saņēma LU 2019. gada 28. jūnija vēstuli Nr. LU-7-41/1189 ”Par dokumentu nosūtīšanu” (datne: IZManotp3_060819_LU-7-41/1189.) (turpmāk- 3.pielikums), ar kuru ir nosūtīti LU Satversmes sapulces dokumenti attiecībā uz LU rektora ievēlēšanu.

Ministrija 2019. gada 2. jūlijā nosūtīja Izglītības kvalitātes valsts dienestam (turpmāk - Dienests) vēstuli Nr. 4-29e/19/1905 „Par pārbaudes veikšanu” (datne: IZManotp4_060819_1-18.2/675) (turpmāk – 4.pielikums), (4.pielikuma 2.-3. lpp.), uzdodot veikt pārbaudi LU, izvērtējot notikušo rektora vēlēšanu atbilstību Augstskolu likumam un LU Satversmei atbilstoši Augstskolu likuma 17.panta piektajai daļai (turpmāk – pārbaude). Ministrija savu vēstuli pamatoja ar sākotnējā dokumentu pārbaudē konstatētajiem pārkāpumiem, no kuriem būtiskākie norādīti turpmāk.

Saskaņā ar LU Satversmes sapulces 2019. gada 24. maija lēmumu Nr. 4 ir apstiprināta profesora Indriķa Muižnieka ievēlēšana LU rektora amatā. Taču tas neatbilst patiesai situācijai sapulces norises gaitā, kas ir redzams arī no sapulces protokola. 2019. gada 24. maija LU Satversmes sapulces Balsu skaitīšanas komisijas protokolā Nr.2/2019 ir fiksēta šāda balsošanas rezultāta paziņošana: profesors Gundars Bērziņš - par 128, pret 156; profesors Indriķis Muižnieks - par 141, pret 143. Minētā Balsošanas skaitīšanas komisijas protokola secinājumu daļa tika pamatota ar LU iekšējo normatīvo regulējumu, protokola nolēmuma daļā norādot: Balsu skaitīšanas komisija paziņo, ka par Latvijas Universitātes rektoru nav ievēlēts neviens no pretendentiem. Tiek noteikta vēlēšanu II kārta. Sapulces vadītājs, neņemot vērā LU Satversmes sapulces Balsu skaitīšanas komisijas ziņojumu un neaicinot LU Satversmes sapulcei balsot par tās ierosinājumu, vienpersoniski paziņoja, ka par profesora Indriķa Muižnieka ievēlēšanu LU rektora amatā. 

Saskaņā ar LU Satversmes sapulces 2019. gada 6. jūnija lēmumu Nr. 3 tika nolemts apstiprināt profesora Indriķa Muižnieka ievēlēšanu LU rektora amatā. Minētais lēmums tika paziņots pēc 2019. gada 6. jūnija LU Satversmes sapulces Balsu skaitīšanas komisijas protokolā Nr.7 fiksēto sekojošo balsošanas rezultātu paziņošanas: profesors Indriķis Muižnieks – ievēlēt 132, neievēlēt 112. Balsu skaitīšanas protokola nolēmuma daļā ir uzskaitīti LU iekšējie normatīvie akti, taču ievēlēšanas pamatojums atšķiras no pirmā balsu skaitīšanas protokola.

Ministrija 2019. gada 16. jūlijā saņēma Dienesta 2019. gada 15. jūlija vēstuli Nr. 1-18.2/664 „Par Latvijas Universitātes rektora vēlēšanu norisi” (4.pielikuma 245-247. lpp.) un 2019. gada 18. jūlijā Dienesta 2019. gada 17. jūlija vēstuli Nr. 1-18.2/669 „Par papildu informācijas sniegšanu” ( 4.pielikuma 248. lpp.).

Ministrija 2019. gada 19. jūlijā nosūtīja LU vēstuli Nr. 4-6e/19/2190 „Par viedokļa sniegšanu” (datne: IZManotp5_060819_4-6e/19/2190) (turpmāk – 5.pielikums) un vienlaikus saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu lūdza LU sniegt rakstveida viedokli un argumentus par to.

Ministrija 2019. gada 19. jūlijā saņēma LU 2019. gada 19. jūlija vēstuli Nr. LU-7-41/1350 ”Par Izglītības un zinātnes ministrijas faktisko rīcību”. Kā vienu no lūgumiem LU savā vēstulē izteica lūgumu izsniegt Dienesta dokumentus saistībā ar LU rektora vēlēšanu norises pārbaudi.

Ministrija 2019. gada 22. jūlijā nosūtīja LU un informācijai Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam vēstuli Nr. 4-6e/19/2245 „Par dokumentu nosūtīšanu”, kuras pielikumā pievienoja Dienesta 2019. gada 15. jūlija Nr. 1-18.2/664 un 2019. gada 17. jūlija Nr. 1-18.2/669 vēstules.

Ministrija 2019. gada 26. jūlijā saņēma LU 2019. gada 25. jūlija vēstuli Nr. LU-41/1390 „Latvijas Universitātes viedoklis par 2019. gada 19. jūlija dokumentu Nr. 4-6e.19/2190” (datne:IZManotp6_060819_LU-7-41/1390) (turpmāk – 6. pielikums), kuras pielikumā pievienota LU Studentu padomes 2019.gada 24.jūlija vēstule Nr.1.9/IK-41 “Par viedokļa sniegšanu”. Savā atbildes vēstulē LU noraidīja visus Ministrijas 2019. gada 19. jūlija vēstulē Nr. 4-6e/19/2190 minētos konstatējumus.

Vērtējot LU iepriekš minēto atbildi, Ministrija secināja, ka LU nepareizi piemēro ārējos normatīvos aktos pēc to juridiskā spēkā hierarhijas, neizprotot, kā pareizi piemērojamas vienāda juridiskā spēka vispārējās un speciālās tiesību normas.

LU rektora vēlēšanu procesu nosaka Augstskolu likums, LU Satversme un trīs iekšējie normatīvie akti – „LU Satversmes sapulces nolikums” (turpmāk – Satversmes sapulces nolikums)[4], „Latvijas Universitātes rektora vēlēšanu nolikums”[5] un „Balsošanas procedūra vēlēšanām LU rektora amatā” (turpmāk – balsošanas procedūra)[6] (4.pielikuma 24. - 25. lpp., 93., 94. - 95.lpp).

Izvērtējot LU iesniegto dokumentāciju par LU rektora vēlēšanu norisi kopsakarā ar Augstskolu likuma 17. panta piektajā daļā noteikto prasību nodrošināt rektora vēlēšanu norises atbilstību Augstskolu likumam un LU Satversmei, ir konstatējami vairāki dažāda veida un nozīmīguma pārkāpumi. Vērtējot pieļauto pārkāpumu saturu un nozīmīgumu, būtiskākie no tiem, kas ietekmēja LU rektora vēlēšanu rezultātus, ir iekļauti projektā.

Projekta 1. punktā ir uzskaitīta ar LU rektora vēlēšanu norisi saistītā dokumentācija, ieskaitot iekšējo un ārējo saraksti, normatīvos aktus, Satversmes sapulces protokolus un lēmumus, citu LU institūciju protokolus, lēmumus, pielikumus, fizisko personu iesniegumus u.c., uz kuru pamata projekts ir ticis izstrādāts.

Papildus dokumentācijas uzskaitījumam projekta 1. punktā ir uzskaitīti ārējie un iekšējie normatīvie akti, kas nosaka rektora ievēlēšanas pamatotību un kārtību (procedūru), LU Satversmes sapulces dalībnieku pārstāvību LU Satversmes sapulcē, LU Satversmes dalībnieku mandātu iegūšanas un zaudēšanas iemeslus, pamatojumu un procedūru. Tāpat projekta 1. punktā ir ietverta cita saturiskā ziņā attiecināmā informācija.

Projekta 1. punktā ir vērtēts arī Augstskolu likuma 50. panta pirmās daļas 7. punktā un LU Satversmes 4.1. pantā noteiktais studējošo tiesību pārkāpums – LU Satversmes sapulces 75 studējošo pārstāvju vidū nav pārstāvēti studējošo pārstāvji no LU aģentūrām – „Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža” un „Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža”, un tādējādi pārkāptas viņu Augstskolu likuma 13. panta pirmās daļas 2. punktā, 26. panta pirmās daļas 3. punktā un LU Satversmes 4.1. punktā noteiktās studējošo pārstāvības tiesības.

Projekta 1. punktā ir vērtēti arī pārkāpumi saistībā ar studentu pārstāvju delegātu aizvietojamību ar rezervistiem dalībai Satversmes sapulcē, kā arī fakultāšu studentu savstarpējās aizvietojamības tiesiskums un pamatotība.

Projekta 1. punktā ir atspoguļota rektora vēlēšanu norise 2019. gada 24. maijā un 6. jūnijā, izvērtējot abos datumos notikušo rektora vēlēšanu tiesiskumu un pamatotību.

Projekta 1. punktā ir izvērtēta LU rektora 2019. gada 29. maijā izdotā rīkojuma Nr. 1/212 „Par Satversmes sapulces ārkārtas sēdes sasaukšanu”, ar kuru tika sasaukta 2019. gada 6. jūnija LU Satversmes sapulces ārkārtas sēde, pamatotība un tiesiskums, it īpaši atbilstība LU Satversmei un LU Satversmes sapulces nolikumam.

Papildus rīkojuma projektā atspoguļotajiem un izvērtētajiem faktiem ir fiksēti vēl šādi papildus fakti:

LU Satversmes Sapulces Mandātu komisijas ziņojums ir datēts ar 2019. gada 24. aprīli, nevis 24. maiju, kad notikusi sapulces sēde. Turklāt nedz minētajā, nedz sapulces 2019. gada 6. jūnija LU sēdes Mandātu komisijas ziņojumā nav veikta atzīme par sapulces dalībnieku ierašanos „vairāk/mazāk” nekā pusei no kopējā dalībnieku skaita un par sapulces „ir/nav” lemttiesību.

LU Satversmes Sapulces 2019. gada 6. jūnija sēdē ir bijis mainīgs klātesošo sapulces dalībnieku skaits, jo atbilstoši sapulces 2019. gada 6. jūnija Mandātu komisijas ziņojumā norādītajam ir reģistrējies 221 sapulces dalībnieks (atbilstoši protokolā Nr. 7 norādītajam – 248 sapulces dalībnieki, savukārt dalību ar parakstu apliecinājuši – 244). Tomēr, balsojot, piemēram, par sapulces dalībnieka S. Lāča priekšlikumu, fiksētas 236 balsis, savukārt par sapulces reglamenta apstiprināšanu – 232 balsis. Turklāt nav īstenota vienota pieeja sapulces 2019. gada 6. jūnija sēdes dalībnieku paustās gribas fiksēšanā, norādot precīzu “par” un “pret” balsu skaitu, proti, atkarībā no sapulcē pieņemamā lēmuma sapulces dalībnieku balsis tiek gan skaitītas, gan norādīts, ka „LU SS atbalsta ar pārliecinošu vairākumu”, „Lēmums pieņemts ar LU SS vairākuma atbalstu” u.tml.

Nav iespējams pārliecināties par sapulces 2019. gada 24. maija sēdes Mandātu komisijas ziņojumā norādīto reģistrējušos 283 sapulces dalībnieku klātesamību un piedalīšanos balsošanā, jo protokolā Nr. 2-1 pie pieņemtajiem sapulces dalībnieku lēmumiem norādīts, ka „Lēmums pieņemts 3 dalībniekiem balsojot „pret” un pārējiem balsojot „par”, „Lēmums pieņemts vienbalsīgi”, „LU SS vienbalsīgi atbalsta” u.tml.

LU Satversmes Sapulces nolikuma 11. punktā vārdi “lēmumus parasti pieņem” attiecas uz tiem gadījumiem, kad lēmuma pieņemšanai nav vajadzīgs kvalificēts balsu vairākums, piemēram, LU Satversmes 5.5. punkta sestajā daļa norādītajā gadījumā. Noteikums par divu trešdaļu klātesošo sēdes dalībnieku balsu nepieciešamību noteiktu lēmumu pieņemšanai, tostarp LU rektora atcelšanai, bet ne ievēlēšanai, ir aktualizējams, jo rektors atbilstoši Augstskolu likuma 17. panta pirmajā daļā un universitātes Satversmes 5.10. punktā noteiktajam ir universitātes augstākā amatpersona.

Projekta 2. punktā ir vērtēta judikatūra, projekta atbilstība Administratīvā procesa likuma 67. panta otrās daļas 6. punktā noteiktajām prasībām, īpaši vērtējot administratīvā akta izdošanas lietderības apsvērumus.

Projekta 3. punktā ir norādīts, kādā gadījumā Ministru kabinets var neapstiprināt augstskolas rektoru amatā.

Projekta 4.punktā, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 67. panta otrās daļas 6. punktu, norādīts piemēroto tiesību normu uzskaitījums, uz kuru pamata Ministru kabinetam ir paredzēts izdot administratīvo aktu (rīkojumu) „Par Latvijas Universitātes rektoru”. Tāpat projekta minētais punkts paredz neapstiprināt Latvijas Universitātes rektora amatā profesoru Indriķi Muižnieku.

Projekta 5. punktā ir noteikta kārtība un uzskaitītas Administratīvā procesa normas, kādā Ministru kabineta rīkojumu var pārsūdzēt.

Projekta 6. punkts noteic, ka par LU rektora vietas izpildītāju ieceļ habilitēto datorzinātņu doktoru profesoru Juri Borzovu.

Rektora ievēlēšanas gaitā Augstskolu likums paredz šādus tiesiskus risinājumus:

Saskaņā ar Augstskolu likuma 17. panta ceturto daļā noteikto kārtējās rektora vēlēšanas augstskola rīko vismaz vienu mēnesi pirms rektora pilnvaru izbeigšanās. Līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai Ministru kabinetā rektora pienākumus pilda iepriekšējais rektors.

Ņemot vērā minēto, ja Ministru kabinets nolemj apstiprināt augstskolas rektora vēlēšanu rezultātus, tad ar apstiprināšanas brīdi rektora amata pienākumus pilda jaunais rektors.

Ja Ministru kabinets nolemj neapstiprināt LU rektora amatā Indriķi Muižnieku, saskaņā ar Augstskolu likuma 17. panta piektajā daļā noteikto LU divu mēnešu laikā atkārtoti ir jāorganizē rektora vēlēšanas. Savukārt līdz atkārtotajās vēlēšanās ievēlēta rektora apstiprināšanai Ministru kabinetam ir jāieceļ augstskolas dibinātāja izvirzīts rektora vietas izpildītājs..

Vērtējot LU rektora vēlēšanu atbilstību Augstskolu likuma 17. panta piektajai daļai, kas noteic, ka rektoru vēlēšanām jāatbilst Augstskolu likuma un augstskolas satversmes noteikumiem, ir konstatēti šādu normatīvo aktu pārkāpumi: ir pārkāpts Augstskolu likuma https://likumi.lv/ta/id/37967-augstskolu-likums 13. panta pirmās daļas 2. punkts, 14. panta otrā daļa, 15. panta sestā daļa, un 50. panta pirmās daļas 7.punkts, kā arī Latvijas Universitātes Satversmes 4.1, 5.3. un 5.5.punkts.

Ņemot vērā iepriekš minēto kopsakarā ar Ministrijas konstatētajiem pārkāpumiem, Ministru kabinetam ir ierosināms profesoru Indriķi Muižnieku neapstiprināt Latvijas Universitātes rektora amatā.

Profesoram Indriķa Muižnieka rektora amata pirmais pilnvaru termiņš beidzās 2019.gada 3. augustā.[7]

Ņemot vērā to, ka LU ir nepieciešams rektora vietas izpildītājs, kurš uz laiku pildītu rektora pienākumus, nodrošinātu augstskolas kontinuitāti, tai skaitā parakstītu augstāko izglītību apliecinošos augstākās izglītības dokumentus, līdz jauna rektora ievēlēšanai, pamatojoties uz Augstskolu likuma 17. panta piekto daļu datorzinātņu doktors, profesors Juris Borzovs virzāms iecelšanai Latvijas Universitātes rektora vietas izpildītāja amatā.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un publiskas personas kapitālsabiedrības

Izglītības un zinātnes ministrija.

4.

Cita informācija

Nav.

 II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

Projekts šo jomu neskar.

 III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar.

 IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Projekts šo jomu neskar.

 V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar.

 VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

Projekts šo jomu neskar.

 VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Universitāte.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Projekts šo jomu neskar.

3.

Cita informācija

Nav


 

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska

Valsts sekretāre Līga Lejiņa

Akmentiņa, 67047 816

[email protected]

Depkovska, 67047772

[email protected]

Platonovs 67507837

[email protected]

[1] Apstiprināts ar  Universitātes  Satversmes sapulces 2001.gada 10.maija lēmumu Nr.10.

[2] Apstiprināts ar Universitātes Senāta 2007.gada 26.februāra lēmumu Nr.289.

[3] Apstiprināts ar Universitātes Senāta 2000.gada 27.marta lēmumu Nr.187.

[4] Apstiprināts ar universitātes Satversmes sapulces 2001.gada 10.maija lēmumu Nr.10.

[5] Apstiprināts universitātes Senāta 2007.gada 26.februāra sēdē, lēmums Nr.289.

[6] Apstiprināts ar 2000.gada 27.marta universitātes Senāta lēmumu Nr.187.

[7] Ministru kabineta 2015.gada 28. jūlija rīkojumu Nr. 414 “Par Indriķi Muižnieku”

Novērtē šo rakstu:

14
17