Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzņēmējs Andris Ramoliņš LTV raidījumā atklāja, ka viņam ir ziņotāji policijas sistēmā. Reakcija no valsts iestādēm vairāku dienu garumā nesekoja, un tas nozīmē, ka privātajiem uzņēmējiem drīkst būt savi ziņotāji tiesībsargājošajās institūcijās.

Tomēr spēkā esošie likumi stingri regulē slepenas informācijas aprites un glabāšanas kārtību. Atbilstoši Kriminālprocesa likumam ziņas par kriminālprocesu pirmstiesas izmeklēšanas stadijā ir slepenas, savukārt pieeja slepenai informācijai tiesībsargājošajās iestādēs, piemēram, atbilstoši Operatīvās darbības likumam var būt valsts drošības iestādēm, arī operatīvās darbības subjektiem. Nedz A. Ramoliņš, nedz viņam piederošā  SIA “Stiga RM” pagaidām nav iekļauti operatīvās darbības subjektu sarakstā. 

Šā gada 8. novembrī LTV raidījumā 1:1 raidījuma vadītājs pieteica tēmu “Cik caurspīdīgs ir kokrūpniecības bizness”. Piesakot šo tēmu, LTV  ar kokrūpniecības uzņēmēja stāsta palīdzību centās atgādināt sabiedrībai par  valdošo korupciju Valsts ieņēmumu dienestā.    

Saruna ar A. Ramoliņu aizsākās par to kā valsts amatpersonas  mēģinājušas no uzņēmēja izspiest kukuli. Proti, no A. Ramoliņa VID darbinieki esot mēģinājuši izspiest 100 000 eiro lielu kukuli par krimināllietas neierosināšanu. Pateicoties KNAB darbinieku profesionālai rīcībai, noziegumu izdevies novērst – aizdomās turētie aizturēti un joprojām atrodoties apcietinājumā.  

Raidījuma septītajā minūtē  uzņēmējs atminējās savus piedzīvojumus: “Tas sākās pagājušā gada oktobrī. Manā rīcībā nonāca informācija, ka tiek gatavots, jāatzīst, kad man pateica, policijā, un, es nebiju pietiekami apķērīgs un nepadomāju, ka finanšu policija arī ir policija un mēs piektajā novembrī izsūtījām visām valsts augstākajām amatpersonām trauksmes cēlāja ziņojumu par to, ka manā rīcībā ir šāda informācija ka tiek gatavots šāds pasūtījums pret mani un manu ģimeni”. 

Raidījuma vadītājs Gundars Rēders: “Bet jums ir arī labi avoti?” 

A.Ramoliņš:  „Nu jā! Avotus es neizpaudīšu, jo tie vēl var nākotnē noderēt”.   

Atbilstoši Operatīvās darbības likumam ziņotāji var būt  tiem subjektiem, kuri veic operatīvās darbības, piemēram, izzināšanu, novērošanu, izsekošanu utt. Ar likumu šādas tiesības ir Satversmes aizsardzības birojam, Militārās izlūkošanas un drošības dienestam, Valsts drošības dienestam, Militārai policijai, Nodokļu un muitas policijai, VID Iekšējās drošības pārvaldei, Valsts robežsardzei, KNAB, Ieslodzījuma vietu pārvaldei, Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojam, Valsts policijas Kriminālpolicijai.

Pēc A. Ramoliņa izteikumiem, tādas varētu būt arī  A. Ramoliņam vai viņa pārstāvētajai SIA “Stiga  RM”. Savukārt operatīvā darbība nozīmē tiesiskas darbības, kuras ir vērstas uz informācijas iegūšanu. Šādai darbībai ir izzinošs raksturs. Parasti informācijas iegūšanu operatīvajā darbībā veic slepeni vai maskēti. 

Likums “Par valsts noslēpumu” nosaka, ka par valsts noslēpumu ir atzīstama, cita starpā, informācija “par Iekšlietu ministrijas struktūrvienību, valsts drošības un aizsardzības iestāžu rīcības un darbības plāniem ...”  

Kriminālprocesa likums nosaka, ka informācija par kriminālprocesu tā pirmstiesas izmeklēšanas stadijā arī ir slepena informācija. Cita starpā Kriminālprocesa 396.pants “Aizliegums izpaust pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas” nosaka, ka “pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas līdz tā pabeigšanai izpaužamas tikai ar izmeklētāja vai prokurora atļauju un viņa noteiktajā apjomā. Izmeklētājs vai prokurors rakstveidā brīdina personu par kriminālatbildību par šādu ziņu izpaušanu”. 

49 minūšu garajā sarunā ar R. Ramoliņu neizskanēja informācija, ka viņš būtu saņēmis atļauju iegūt no kriminālprocesa virzītājiem informāciju par sevi, savu ģimeni vai uzņēmumu.  

Tā vietā uzņēmējs visai detalizēti stāstīja par piedzīvoto operatīvajā spēlē, atklājot un aizturot iespējamos noziedzniekus: “Tas risks bija milzīgs, jo tā spēle bija, kurš kuru pirmais noķers. Mana gadījumā, teiksim, ja Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas pret mani būtu veikušas procesuālas darbības, pirms mums izdodas pierādīt, ka notiek pret mani noziegums, tad finālā es būtu tādā situācijā, ka man nebūtu iespējas. Man, visticamāk, aiztaisītu ciet visus banku kontus, man būtu problēmas ar kredītiem, man būtu problēmas ar visu, visu iespējamo finanšu sistēmā, un tas principā liegtu mums attīstību, un sistēma pati sevi segtu, respektīvi, neviens man neticētu, ka es neesmu šis noziedznieks.

Un paldies Dievam, ka mums šī spēle beidzās veiksmīgi, un jāsaka paldies, ka bija izcili KNAB operatīvie darbinieki un izmeklētāji, kas ļoti saprata situācijas nopietnību un izrādīja iniciatīvu, tai skaitā arī konspirāciju, kad mēs sapratām, ka varbūt mani arī izseko ikdienā, un ka izdevās šo lietu novest līdz izcilam rezultātam. Katru reizi, kad es tikos, es tiku pārmeklēts pilnīgi katru reizi, un nevarēja pielikt kā tagad studijā mikrofonu, jo man bija jānovelk krekls un mani apčamdīja, un varbūt tikai dzimumorgānus neaiztika, un paldies, ka ir augsti attīstītas tehnoloģijas kas ir viņu rīcībā.”   

Raidījumā gaitā iezīmējās vēl viens fragments, kurš liecināja par to, ka A. Ramoliņam patiesi varētu būt labi avoti tiesībsargājošajās iestādēs. Raidījumā vadītājs klaušināja uzņēmēju, vai patiesi VID darbojās pasūtījuma galds, kur var pasūtīt krimināllietas pret konkurentiem. A. Ramoliņš, atsaucoties uz avotiem tiesībsargājošajās institūcijās, teica: “Amatpersona man šajās sarunās atklāja to, ka šis pasūtījuma galds strādā uz abām pusēm, kā manā gadījumā safabricēt  procesu un, teiksim, izspiest naudu vai arī radīt problēmas, feikot procesu vai viltot procesu”.

Novērtē šo rakstu:

73
12