Iesaki rakstu:

Kaut gan oficiāli konkurss uz Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka enerģētikas jautājumos posteni noslēgsies tikai nākamnedēļ, Pietiek informācijas avoti ziņo, ka lēmums, visticamākais, ir pieņemts jau pirms tā beigām, - nozīmīgais amats, kas varētu nodrošināt arī oficiālo kontroli pār VAS Latvenergo, varētu tikt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena padomniekam un partijas biedram Jānim Patmalniekam. Kā jau tas gadās ar Vienotības virzītiem kandidātiem, Patmalnieka vienīgais sakars ar enerģētiku ir padomes locekļa amats AS Rīgas siltums pirms desmit gadiem.

Šķietami ne visai nozīmīgais Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka postenis enerģētikas jautājumos ir ļoti nozīmīgs ar to, ka šī amata ieņēmējs būs oficiālais VAS Latvenergo kapitāldaļu turētājs un arī nozīmīgs lēmējs energokompānijas padomes izveidē, kas ir ļoti svarīgi būtisku ietekmes daļu (un daudzus „siles” amatus) zaudējušajiem Vienotības pārstāvjiem.

Kaut gan Patmalnieka amatpersonas deklarācijas un publiski pieejamā informācija neliecina par viņa praktisku pieredzi enerģētikas nozarē, viņam ir citas nozīmīgas īpašības – viņš ir bijis Vienotības eiroparlamentārieša Krišjāņa Kariņa biroja vadītājs, viņš kopš šī gada sākuma ir sava partijas biedra Ašeradena padomnieks, un, kas vēl būtiskāk, viņam ir Vienotības ģenerālsekretāra Arta Kampara protekcija.

„Ar to pietiks, lai konkursa komisija saskaitītu punktus par labu viņam,” norāda Pietiek informācijas avoti. Kopā gan uz vakanto amatu ir pieteikušies septiņi pretendenti.

Valsts sekretāra vietnieka enerģētikas jautājumos padotībā ir divi departamenti – Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departaments un Enerģijas tirgus un infrastruktūras departaments.

Ekonomikas ministrija norāda - tas, ka tieši šī amata ieņēmējs kontrolēs Latvenergo, gan nav simtprocentīgi noteikts. Oficiālā versija ir - "visas AS Latvenergo akcijas pieder valstij, un to turētāja ir Ekonomikas ministrija, kuras intereses akcionāru sapulcē pārstāv Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs vai viņa pilnvarota persona".

Pretendentiem Ekonomikas ministrijā bija jāiesniedz motivēts pieteikums, dzīvesgaitas apraksts, augstāko izglītību apliecinošu dokumentu kopijas un svešvalodu zināšanas apliecinošu dokumentu kopijas (ja tādi ir).

Kopā ar pieteikuma dokumentiem pretendentiem bija jāiesniedz arī eseja par nacionālajā enerģētikas un klimata plānā iekļaujamajiem galvenajiem virzieniem un sasniedzamajiem mērķiem laika posmam līdz 2030. gadam ar vīziju līdz 2050. gadam.

Konkursā oficiāli noteiktas šādas prasības pretendentiem:

- maģistra grāds (vēlams, ekonomikā, tiesību zinātnēs, vadības zinībās vai inženierzinātnēs);

- izpratne par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, administratīvo procesu iestādē, Eiropas Savienības institucionālo ietvaru, likumdošanas sistēmu un lēmumu pieņemšanas procesu;

- zināšanas, izpratne un spēja orientēties Eiropas Savienības un nacionālo enerģētikas nozares normatīvo aktu jomā (vēlama iepriekšējā pieredze Eiropas Savienības un nacionālo normatīvo aktu izstrādāšanā enerģētikas jomā);

- teicamas latviešu un ļoti labas angļu valodas zināšanas (augstākais līmenis atbilstoši Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei – vismaz C1) gan rakstiski, gan mutiski (vēlamas krievu valodas un citu Eiropas Savienības valstu valodu zināšanas);

- vadības, organizēšanas un stratēģiskās plānošanas prasmes (vēlama pieredze vadošā amatā un darba pieredze valsts pārvaldē);

- prasme teorētiskās zināšanas pielietot praksē, prezentēt, argumentēt  un aizstāvēt viedokli par kompetencē esošajiem jautājumiem;

- teicamas sadarbības, komunikācijas un prezentācijas prasmes, atbilstība Valsts civildienesta likuma 7. panta prasībām un atbilstība likumam "Par valsts noslēpumu" amata pienākumu pildīšanai.

Ekonomikas ministrijas oficiālais skaidrojums ir: „Ministrija aicināja konkursā pieteikties pretendentiem, kuri jūtas gatavi jauniem profesionāliem izaicinājumiem, izstrādājot un īstenojot valstiskas reformas enerģētikas jomā.”