Iesaki rakstu:

Reizē ar Valda Dombrovska valdību par paklusām akceptētajām normatīvo aktu izmaiņām, kas privātpersonām par mēģinājumiem nepieļaut savu klātienes sarunu un telefonsarunu noklausīšanos pat viņu privātīpašuma - mājas vai dzīvokļa ietvaros - nosaka kriminālatbildību un līdz pat divu gadu cietumsodu, piestrādājis arī Ivara Godmaņa valdības tieslietu ministrs Mareks Segliņš (attēlā). Kā izrādās, tautpartijietes Vinetas Muižnieces vadītajai Saeimas Juridiskajai komisijai šo Krimināllikuma grozījumu akceptēšanai pirms nepilniem četriem gadiem pieticis ar Segliņa nosūtītu faksu.

Pietiek jau informējis, ka, pēc neoficiālām ziņām, Drošības policijā pēdējā laikā sākti vairāki kriminālprocesi pret personām, kas, uzstādot savās mājās vienkāršākas vai sarežģītākas ierīces, kas traucē tur slepeni uzstādītu mikrofonu un citu noklausīšanās ierīču darbību, šādā veidā mēģinājušas cīnīties ar aizvien biežāko pretlikumīgo un oficiāli nesankcionēto sarunu noklausīšanos.

Oficiālus skaidrojumus no Drošības policijas Pietiek joprojām nav izdevies saņemt, taču neoficiāli zināms, ka kriminālprocesu sākšanai ir "radoši" izmantots Krimināllikuma 237.¹ pants, kas stājies spēkā 2009. gada rudenī, - "Stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšana".

Pants paredz kriminālatbildību "par stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums, vai par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu aprites aizlieguma pārkāpšanu". Par šādiem pārkāpumiem paredzēts sodīt pat ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.

Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums gan ir ļoti vispārīgs, un tā 5.1 pants. "Sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu aprite" nosaka tikai, ka "fiziskajām personām aizliegts iegādāties, glabāt un lietot Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā minētas, sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītas vai pielāgotas iekārtas, ierīces vai instrumentus un to komponentus (turpmāk — speciālās ierīces)."

Taču šis likums nosaka, ka ir jāizveido speciāli noteikumi, kuros kā pielikums ir ietverts "Nacionālais stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu saraksts". Dombrovska valdība šādu sarakstu arī ir apstiprinājusi, tajā cita starpā nostiprinot kriminālatbildību katrai personai, kas iedomāsies aizsargāt savu sarunu privātumu. Kā izrādās, šajā sarakstā uzskaitītas arī "iekārtas un ierīces operatīvās darbības pasākumu traucēšanai" - speciālie indikatori, speciālie lokatori, skeneri, skrembleri, speciālie frekvenču mērītāji, plaša frekvenču diapazona trokšņu ģeneratori.

Ar aicinājumu izvērtēt, vai šie nosacījumi nepārkāpj Latvijas iedzīvotāju pamattiesības, Pietiek jau vērsies pie tiesībsarga Jura Jansona, kura atbilde joprojām nav saņemta. Tikmēr ir izdevies noskaidrot, ka, kamēr par saraksta sastādīšanu ir atbildīga Dombrovska valdība, attiecīgo pantu Krimināllikumā 2009. gadā ir ielobējis Godmaņa valdības tieslietu ministrs Segliņš. Pietiek šodien publicē Segliņa faksu, uz kura pamata viņa partijas biedres Muižnieces vadītā Saeimas Juridiskā komisija šo normu arī atbalstīja.

Tikmēr Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks joprojām nav spējis atbildēt uz šiem viņam oficiāli uzdotajiem jautājumiem:

"Vēršos pie Jums, lai saņemtu Drošības policijas skaidrojumu jautājumā, kas attiecas uz tās darbības specifiku.

Manā īpašumā ir interneta vietnē eBay no kāda Eiropas Savienībā reģistrēta tirgotāja iegādāta ierīce, kas, pēc manām domām, ieslēgtā veidā varētu ģenerēt skaņas signālu, kas neļauj veikt manu sarunu audioierakstus manā dzīvesvietā.

Tāpat manā īpašumā ir interneta vietnē eBay no kāda Eiropas Savienībā reģistrēta tirgotāja iegādāta ierīce, kas, pēc manām domām, ieslēgtā veidā varētu signalizēt par funkcionējošām slēptām audio un video ierakstu ierīcēm manā dzīvesvietā.

Ar šo vēlos saņemt atbildi uz šādiem jautājumiem:

1) vai esmu tiesīgs izmantot pirmo no aprakstītajām ierīcēm savā dzīvesvietā, ja šī ierīce funkcionē manis aprakstītajā veidā? Ja nē, kādi tieši Latvijas Republikas teritorijā spēkā esoši normatīvie akti man to aizliedz?

2) vai esmu tiesīgs izmantot pirmo no aprakstītajām ierīcēm ārpus savas dzīvesvietas, bet savām personiskām vajadzībām, lai aizsargātu savas tiesības uz privāto dzīvi, ja šī ierīce funkcionē manis aprakstītajā veidā? Ja nē, kādi tieši Latvijas Republikas teritorijā spēkā esoši normatīvie akti man to aizliedz?

3) vai esmu tiesīgs izmantot otro no aprakstītajām ierīcēm savā dzīvesvietā, ja šī ierīce funkcionē manis aprakstītajā veidā? Ja nē, kādi tieši Latvijas Republikas teritorijā spēkā esoši normatīvie akti man to aizliedz?

4) vai esmu tiesīgs izmantot otro no aprakstītajām ierīcēm ārpus savas dzīvesvietas, bet savām personiskām vajadzībām, lai aizsargātu savas tiesības uz privāto dzīvi, ja šī ierīce funkcionē manis aprakstītajā veidā? Ja nē, kādi tieši Latvijas Republikas teritorijā spēkā esoši normatīvie akti man to aizliedz?"