Iesaki rakstu:

Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvalde ir nosūtījusi Valsts drošības dienestam informāciju par iespējamu ASV noteikto sankciju pārkāpumu, ko veikušas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas „Swedbank”.

Kā norāda kriminālpolicija, saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā norādīto, visām fiziskām un juridiskām personām ir pienākums ievērot un izpildīt Latvijas Republikā spēkā esošās sankcijas, nostiprinot Latvijas Republikas tiesību sistēmas principu par likumu darbību Latvijas Republikas teritorijā un uzsverot ikvienas personas pienākumu nepieļaut sankciju pārkāpumus.

Ja fiziskā vai juridiskā persona neievēro Latvijas Republikā spēkā esošās sankcijas, tad par šādām darbībām tiek paredzēta kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 84.pantu (Starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšana), norāda kriminālpolicija.

Ņemot vērā to, ka starptautisko organizāciju noteikto sankciju pārkāpšanas un ar to saistītā, iespējamā, naudas atmazgāšanas izmeklēšana ir Valsts drošības dienesta kompetencē, tieši šai iestādei marta beigās ir nosūtīta publiskotā informācija par iespējamu „Swedbank” veiktu sankciju pārkāpumu.

Kā zināms, 11. martā „Swedbank” Stokholmas biržu oficiāli informēja, ka Latvijas, Igaunijas un Lietuvas "Swedbank" ir veikušas transakcijas 4,8 miljonu ASV dolāru (4,2 miljonu eiro) vērtībā, kas, iespējams, pārkāpušas ASV noteiktās starptautiskās sankcijas, - tas bija fiksēts neatkarīgā izmeklēšanā, ko starptautiskais juridiskais birojs "Clifford Chance" aptuveni gadu veica "Swedbank" uzdevumā.

„Swedbank” bija spiesta informēt biržu, ka šīs izmeklēšanas rezultātā „Clifford Chance” konstatējusi lielākoties 2015. un 2016. gadā notikušas kopumā 586 transakcijas aptuveni 4,8 miljonu dolāru vērtībā, kuras, iespējams, pārkāpušas sankcijas. Tagad arī par šiem faktiem jālemj ASV Finanšu ministrijas Ārzemju aktīvu kontroles birojam.

Swedbank AB ir rīkojusies ar apmēram 40 miljardiem ASV dolāru netīrās naudas, - tā par „Clifford Chance” veiktās izmeklēšanas kopējiem rezultātiem vēstīja aģentūra „Bloomberg”. Laikraksts „Diena” ir publicējis jau vairākus rakstus, kuros detalizēti aprakstīti šie izmeklēšanas rezultāti.

Šie ir jautājumi saistībā ar „Clifford Chance” veikto izmeklēšanu, uz kuriem Latvijas „Swedbank” vadība ar Reini Rubeni priekšgalā joprojām nav atbildējuši:

1) kādu iemeslu dēļ ziņojumu publiskoja nevis „Clifford Chance”, bet banka?

2) kā tieši tika nodrošināta izmeklēšanas neatkarība?

3) kādu summu bankai izmaksāja šī “neatkarīgā izmeklēšana”?

4) „Swedbank izpilddirektors Jenss Henriksons ir publiski paziņojis, ka “pēc manas iniciatīvas sākta [darba] kultūras izvērtēšana, lai noteiktu, kāda rīcība ir nepieciešama. Šis darbs turpinās”. Kādas tieši darbības „Swedbank” Latvijā ir veikusi savas darba kultūras izvērtēšanai?

5) „Swedbank” savā „Twitter” kontā ir informējusi: “Ar izmeklēšanas secinājumu publiskošanu noslēdzas vēsturisko darījumu izpēte. Lai novērstu konstatētos trūkumus, veicam 152 punktu uzlabojumu programmu, pēc kuras īstenošanas apņemamies kļūt par reģiona līderi cīņā ar finanšu noziegumiem.” Lūdzu, nosūtiet šo programmu vai arī pamatojiet atteikumu. Kāds termiņš ir noteikts šīs programmas īstenošanai?