Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau tūlīt klāt būs 1. septembris, kad Veselības ministrijai (VM) bija jābūt gatavam un jāiesniedz jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums, taču jau šobrīd var teikt, ka termiņi tiek pārlikti un nu jau tas varētu būt oktobris. Nav brīnums, ka tas tā notiek, jo veselības ministre Anda Čakša visu savu amata laiku nav izcēlusies ar augstām darba spējām, savlaicīgi risinātiem jautājumiem, lēmumiem vai vispār to, ko varētu saukt par labu ministres darbu. Līdzīgi kā savās iepriekšējās darbavietās – slimnīcu valdēs vairāk dara citi, nevis pati, un tad nav, ko sevi pārpūlēt, tikai alga valsts medicīnas aprūpes iestādēs „komplektā” sasniedza 150 000 eiro gadā salīdzinoši ar šobrīd necilajiem pāris tūkstošiem mēnesī

Jaunais veselības aprūpes finansēšanas likums aptver finanšu plūsmu veselības jomā, taču nav pieejami aprēķini vai prognozes par reālajiem ieguvumiem un riskiem dažādos aspektos. Patiesībā ir dīvaini, ka VM mājas lapā ir rakstīts - galvenais ministrijas uzdevums ir izstrādāt un īstenot valsts politiku sabiedrības veselības nodrošināšanai veselā vidē, veicinot profilaksi, popularizējot veselīgu dzīvesveidu, kā arī radot nosacījumus, lai iedzīvotāji saņemtu izmaksu efektīvus, pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus.

Šobrīd A.Čakša rada nosacījumus, lai 300 000 Latvijas iedzīvotājiem padarītu nepieejamus veselības pakalpojumus, kur par veselības pakalpojumu uzlabojumiem vai kvalitāti sistēmā līdz šim nav iesniegti nekādi vērā ņemami priekšlikumi un normatīvie akti.

VM tieši tāpat kā viss valsts aparāts tiek uzturēta no nodokļu naudas, un visiem tiek maksāts gan ienākumu nodoklis, gan sociālais nodoklis un vēl piepirkta privāta veselības apdrošināšana, un viss valsts aparāts iekļaujas jaunajā A.Čakšas modelī kā personas, kas saņems visu valsts garantēto veselības aprūpes pakalpojumu grozu. Tiesa, jāsaka, ka pēc pieejamās informācijas arī šis grozs nebūs tik plašs kā šobrīd un daļa pakalpojumu var atrasties ārpus tā, līdz ar to par tiem būs jāmaksā pilna cena vai jāpērk privāta apdrošinātāju veselības polise. Maksāt par medicīnu gan lielākā daļa iedzīvotāju jau ir pieraduši, jo vairāk nekā 40 % no visas medicīnas apritē esošās naudas ir iedzīvotāju līdzmaksājumi vai pakalpojumi par pilnu cenu visām vecuma grupām...

Lasot VM sagatavotos dokumentus, rodas jautājums, kas mūsu valstī tiek saprasts ar vārdiem „neatliekamā palīdzība”, jo ne tikai dažādās veselības iestādes, bet pat vienā pacientiem ar vienādiem simptomiem uzņemšanas nodaļā tiek sniegta dažāda palīdzība, kas bieži atkarīga nevis no stāvokļa nopietnības, bet gan kvotu izpildes dotajā mēnesī – līdzīgos saslimšanu gadījumos viens saņem rēķinu no uzņemšanas nodaļas par  izdarītām analīzēm, sniegto konsultāciju un nozīmētām rekomendācijām turpināt veikt izmeklējumus ambulatori, jo ir sūdzības, turpretī citam ir iespēja doties uz nodaļu, kur gan arī vēlāk saņem rēķinu par gultas dienām un manipulācijām, kas bieži pašā slimnīcā ir jāgaida rindā, jo izmeklējumi un speciālists ir pieejami tikai dažas stundas darba dienās.

Kaut arī valdības rīcības plāns paredzēja izstrādāt vismaz vadlīnijas, ja ne standartus, tadējādi garantējot visiem pacientiem vienādu aprūpi un ārstēšanas pieeju, tas nav izdarīts, nemaz nerunājot par kvalitātes sistēmu, kas šo procesu uzraudzītu. Tagad katram ārstam ir sertifikāts, un katrs ārstē, kā grib. Turklāt ir jāmaksā pilna cena par neatliekamo palīdzību uzņemšanas nodaļā, kaut palīdzību sniedz māceklis - rezidents, kas principā neatbild par neko.

Nesenais Valsts kontroles revīzijas ziņojums parādīja, ka arī primārajā aprūpē ģimenes ārsti strādā ļoti atšķirīgi – daži veic manipulācijas, daži nē, citi sūta pie speciālistiem krietni vairāk nekā vidēji ES, citi atkal sūta, bet pacienti neapmeklē. Ja jau šobrīd VM nespēj noteikt konkrētu primārās medicīnas apjomu, kur nav skaidrs, kā kompetencē ir izņemt pēcoperācijas šuves – ģimenes ārsta vai ķirurga, tad jaunais likums šādas nianses nerisina vispār. Tikai VM neredz, ka aiz katra gadījuma ir konkrēts cilvēks, kurš griežas pie mediķiem, jo ir problēmas ar veselību un paša spēkiem tikt galā nevar, kas var novest pie neatgriezeniskam sekām.

Ir dīvainas premjera Māra Kučinska bažas nevis par savas valsts iedzīvotājiem, kā uzlabot veselības aprūpi, pieņemot jaunu regulējumu, bet - vai jaunais likums neietekmēs valsts budžeta apstiprināšanu un vai nez kādu iemeslu dēļ bijušais ZZS pārstāvis Raimonds Vējonis varētu tieši dēļ šī likuma atdot budžetu Saeimā, kas nozīmētu neuzticību valdībai.

Neviens nesatraucas par sliktajiem veselības rādītājiem valstī, nespēju nodrošināt pilnīgu un pieejamu bezmaksas aprūpi bērniem, vājo valsts slimnīcu darba organizāciju, kurām tiek novirzīta gandrīz puse veselības budžeta, bet vienīgais, kas izskan - ir jānodrošina mediķu algas. Par to, ka valstī netiek maksāti nodokļi, atbildīgi ir darba devēji, kas tagad ar savu Latvijas Darba devēju konfederāciju ir iezīmējušies kā galvenais virzītājspēks visiem procesiem valstī, tikai gan – sev vēlamā virzienā. Ja ir vāja valdība, tad vara netiek zaudēta, to paņem sev kāds stiprāks un izmanto savās interesēs, - tas nav nekas jauns. Šādu izveicību ir izrādījušas vairākas uzņēmēju biedrības, kas nu jau vēlas ietekmēt gandrīz visas jomas valstī, tai skaitā veselības aprūpes uzraudzību.

Iedzīvotāju intereses tautas kalpi liekas aizmirsuši, cilvēki jūtas nedroši par savu iespēju izdzīvot, jo nu jau mēs maksājam par pilnīgi visu – par sliktu augļu un dārzeņu ražu, jo cenas ir par pusi augstākas nekā pērn, par visaugstākajām sviesta cenām Eiropā, drīz maksāsim par plūdiem Latgalē, jo sējumi nav apdrošināti, par dubultām OCTA cenām, par pilnīgi visu, ja gribam dzīvot savā valstī un runāt savā valodā. Šī cena ar katru gadu pieaug, diemžēl pretī netiek saņemts nekas...

Foto no valmieraszinas.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0