Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas ir „koučs”, kuru kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende aizvadītās nedēļas skandalozajā tikšanās reizē bija stādījusi priekšā saniknotajiem rakstniekiem un kurš tiem bija stāstījis par burvju nūjiņas svarīgo lomu vīziju radīšanā? Kā izrādās, veiksmes padomu devējs Mārtiņš Martinsons pēdējos gados nevar palielīties ar veiksmīgu personisko uzņēmējdarbību, toties internetā viņš lepojas ar uzņēmumu, kāds saskaņā ar Lursoft datiem... nemaz neeksistē.

„Jau pašā sanāksmes sākumā ministres kundze paziņoja, ka nozares pārstāvju izstrādātā stratēģija ir nepilnīga, tāpēc šodien viņa ir ataicinājusi savu draugu („viņam ir saistība ar literatūru – viņš lasa un pat raksta savu grāmatu”), kurš tika pieteikts kā biznesa skolas pasniedzējs un “koučinga” treneris. Mums, lūk, tagad jāaizmirst par paveikto un jāsāk viss no nulles. (..) Savu uzstāšanos sāka ar apstulbinoši apburošu frāzi: „Un tagad iedomājieties! Ja jums būtu burvju nūjiņa, kāda būtu tā vienīgā, viskvēlākā jūsu vēlēšanās?”” – šādi rakstniece Dace Rukšāne aprakstījusi plašu vērību guvušo literatūras un grāmatniecības nozares pārstāvju 2. maija tikšanos ar kultūras ministri Jaunzemi-Grendi.

Kā izrādās, šis „koučinga” treneris ir bijis Mārtiņš Martinsons, kurš saskaņā ar interneta mājas lapā franklincovey.lv atrodamo informāciju ir „konsultants, sertificēts FranklinCovey pasniedzējs”, kam ir „12 gadus praktiskās darbības pieredze mārketinga, pārdošanas vadības, kā arī merčendaizinga jomā. Bijis u/v Centrs direktors un GNT Latvia mazumtirdzniecības direktors. 2005. gadā kļuvis par FranklinCovey sertificētu konsultantu un programmu pasniedzēju. International Coaching Federation Latvia valdes loceklis”.

Jaunzemes-Grendes rakstniekiem ieteiktais Martinsons un pārējā veiksmes pasniedzēju komanda saskaņā ar mājas lapā atrodamo informāciju darbojoties SIA FranklinCovey Latvia. Taču, kā rāda Lursoft Latvijas Uzņēmumu reģistra datu bāze, tajā SIA ar šādu nosaukumu nemaz nav reģistrēta – tāpat kā International Coaching Federation Latvia. Arī nosūtot uz Martinsona veikumus un prasmes slavējošo mājas lapu jautājumu, kāpēc tajā uzrādītais uzņēmums SIA FranklinCovey Latvia nav reģistrēts LR Uzņēmumu reģistrā, atbilde pagaidām nav saņemta.

Tikmēr Uzņēmumu reģistrā ir atrodama cita uzņēmējsabiedrība ar attāli līdzīgu nosaukumu – SIA FC Latvia, kurā 80% kapitāldaļu saskaņā ar Lursoft datiem pieder pašam Martinsonam, bet pārējie 20% - Polijā reģistrētajai sabiedrībai FCPL. Taču šī uzņēmuma darbības rezultāti pēdējos gados rāda, ka veiksmes padomus kultūras ministres pieaicinātais „koučs” daudz sekmīgāk spēj dot citiem nekā pats sev.

Skaidrojot 2009. gadā ciestos 18,7 tūkstošu latu zaudējumus un divarpus reizes sarukušo uzņēmuma apgrozījumu, Martinsons uzņēmuma gada pārskatā rakstījis: „Turpinot 2005. gadā uzsākto darbību biznesa apmācību un konsultāciju laukā, uzņēmums ir turpinājis nostiprināt atpazīstamību Latvijas tirgū un centies saglabāt klientu un sadarbības partneru loku ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju.

SIA FC Latvia 2009. gadā turpināja izjust ekonomiskā krīzes ietekmi, kā rezultātā gandrīz trīs reizes ir krities uzņēmuma apgrozījums un uzņēmums gadu noslēdzis ar zaudējumiem, neskatoties uz samazinātajām izmaksām un ieviestajiem jaunajiem produktiem. Būtiski ir kritušās arī uzņēmuma sniegto pakalpojumu cenas.

Uzņēmuma vadība uzskata, ka 2009. gadā nav bijuši tādi īpaši apstākļi un nozīmīgi notikumi, kas nebūtu atspoguļoti finanšu pārskatos un būtu nozīmīgi, lai novērtētu uzņēmuma līdzekļus un saistības, tā finansiālo stāvokli un pārskata gada finanšu rezultātus.

Uzņēmums turpmākajā darbībā plāno attīstīt jaunus produktus un panākt sadarbības apjoma palielināšanu ar esošajiem partneriem un jaunu partneru piesaisti.”

Taču nekas no šiem plāniem nav sanācis, un 2010. gada pārskatā Martinsons atkal ciestos 14,3 tūkstošu latu zaudējumus un vēl trīskārt sarukušo – līdz 41,3 tūkstošiem latu - apgrozījumu atkal skaidrojis ar faktiski tādiem pašiem vārdiem:

„Turpinot 2005. gadā uzsākto darbību biznesa apmācību un konsultāciju laukā, uzņēmums ir turpinājis nostiprināt atpazīstamību Latvijas tirgū, un centies saglabāt klientu un sadarbības partneru loku ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju.

SIA FC Latvia 2010. gadā turpināja izjust ekonomiskā krīzes ietekmi, kā rezultātā gandrīz trīs reizes ir krities uzņēmuma apgrozījums un uzņēmums gadu noslēdzis ar zaudējumiem, neskatoties uz samazinātajām izmaksām un ieviestajiem jaunajiem produktiem. Būtiski ir kritušās arī uzņēmuma sniegto pakalpojumu cenas.

Uzņēmuma vadība uzskata, ka 2010. gadā nav bijuši tādi īpaši apstākļi un nozīmīgi notikumi, kas nebūtu atspoguļoti finanšu pārskatos un būtu nozīmīgi, lai novērtētu uzņēmuma līdzekļus un saistības, tā finansiālo stāvokli un pārskata gada finanšu rezultātus.

Uzņēmums turpmākajā darbībā plāno attīstīt jaunus produktus un panākt sadarbības apjoma palielināšanu ar esošajiem partneriem un jaunu partneru piesaisti.”

Šajos gados Martinsons ir turpinājis sniegt apmācību programmas jomās, kas viņa paša uzņēmumam, spriežot pēc tā gada pārskatiem, ir sagādājušas vislielākās problēmas, - piemēram, mācījis rīkot „Veiksmīgas pārdošanas sarunas”, kas „māca, kā gūt augstus pārdošanas rezultātus, skaidri pozicionējot sevi, radot vērtību un nodrošinot uz abpusēja ieguvuma un uzticēšanos balstītas pārdevēja–pircēja attiecības. Tā ne tikai apskata jēdzienus, kas sniedz teorētisku pamatni pārdošanā un klientu konsultēšanā, tā arī apskata kritisko domāšanu (IQ), komunikācijas prasmes (EQ) un pārdošanas procesa izpildes prasmes (XQ), kas ir ļoti būtiskas pamatnostādnes attiecību veidošanā”.

Kā rāda Lursoft dati, 2011. gadā Martinsona uzņēmums ir spējis izrāpties no zaudējumiem un nopelnīt 353 latus, taču, kā rāda FC Latvia gada pārskats, tas noticis, galvenokārt pateicoties nevis viņa citiem pasniegtajām metodēm, bet gan dramatiskam pakalpojumu cenu samazinājumam. „Neskatoties uz samazinātajām izmaksām un ieviestajiem jaunajiem produktiem, ir būtiski kritušās arī uzņēmuma sniegto pakalpojumu cenas,” gada pārskatā vēlreiz atzīst Martinsons.

Lai lasītājiem būtu labāks priekšstats par metodēm, kādas izmanto un piedāvā kultūras ministres „bīdītais” „koučs”, pārpublicējam fragmentus no intervijas ar Martinsonu, kas publicēta portālā b2binfo.lv.

Mārtiņš Martinsons ir viens no tiem cilvēkiem, kas uzskata, ka katrā krīzē ir savas iespējas, un tie, kas tās meklē, arī atrod. FranklinCovey valdes loceklis, biznesa treneris un koučs stāsta par savu pieredzi, kā viņam izdodas šajā laikā sevi un apkārtējos iedvesmot jauniem mērķiem un rezultātiem.

Kā tu pats tiec galā ar negatīvām domām?

Arī man ir brīži, kad bailes un neziņa bojā omu. Es šādos brīžos parasti veicu šādu vingrinājumu - padomāju, kas ir tas sliktākais, kas var ar mani notikt. Nu, piemēram, es varu pazaudēt biznesus, es varu palikt parādā kaut kādiem cilvēkiem naudu, utt. Es izspēlēju prātā šo sliktāko scenāriju un pieņemu to. Un tad sāku domāt, kāpēc ar mani vajadzētu notikt tam sliktākajam? Pirmkārt, man ir labas attiecības ģimenē un tas, jebkurā gadījumā, jau ir pozitīvi. Otrkārt, es parasti esmu spējis tikt arā no dažādām sarežģītām situācijā, tātad arī tagad es varu tikt ar tām galā. Šis process man palīdz atbrīvoties no bailēm zaudēt, un ir daudz vieglāk koncentrēties uz labiem rezultātiem.

Tikko kā tu atbrīvojies no sastinguma un saspringuma, tā sāk plūst pie tevis gan idejas, gan iespējas, gan klienti, gan apziņa par to, ka tas ir dabīgs process – kaut kas atmirst un kaut kas sākas no jauna. Piemēram, jaunu auto pārdošana Latvijā vairs neiet, bet lietoto auto pārdošana uz rietumu valstīm tagad iet labāk. Ir jāspēj adaptēties, jo tā būs vienmēr – kaut kas ies un kaut kas neies.

Ja mēs runājam par patiesi sliktiem scenārijiem, tad es pats gan neesmu gājis cauri tādai situācijai, ka paralēli biznesam, jāzaudē arī vienīgā dzīves vieta, jo nevar nomaksāt kredītu. Es pieņemu, ka tad ir grūtāk, jo visi pamati zem kājām tiek noņemti. Bet es domāju, ka arī šādā situācijā ir jānoskaņojas uz jauniem sākumiem un pozitīvo un tikai šādā veidā var atkal nākt jaunas iespējas. Es nedomāju, ka tās vienmēr nāk viegli un ātri, bet tās nāk. Tie kas meklē, tie arī atrod.

Bet pirms meklēt, ir būtiski apzināties, ka pat šo situāciju, kas ir tik nepatīkama, tu esi radījis pats, jo pats pieņēmi lēmumu ņemt kredītu un celt lielu māju. Neviens taču nepiespieda to darīt.

Vai pats spēj būt atbildīgs, par to, ko radi?

Atbildību par savu dzīvi es esmu uzņēmies jau kādu laiku atpakaļ un man nav raksturīgi vainot apkārtējos vai situāciju par savām neveiksmēm. Tas bija būtisks lūzuma brīdis manā dzīvē, un tas ir kļuvis jau par paradumu. Bet esmu ievērojis, strādājot ar Stīvena Koveja 7 veiksmes paradumiem apmācībās, cilvēkiem labāk patīk Pirmā veiksmes principa pirmā daļa nekā otrā. Pirmā daļa saka – tev ir izvēles brīvība, otrā daļa saka – uzņemies atbildību. Brīvība mums patīk visiem, bet atbildība tikai dažiem.

Man treniņos bieži uzdot jautājumu – bet kur tad ir tā izvēles brīvība, ja man priekšnieks piezvana un saka, ka man tūlīt jābūt darbā. Kur te ir izvēle? Es vienmēr oponēju un saku, ka izvēle arī šeit pastāv – braukt uz darbu vai nebraukt, tikai katrai no šīm izvēlēm ir savas sekas. Un, ja Jūs spējat uzņemties atbildību par abu izvēļu sekām, tad ir izvēle. Tātad atbildība dod iespēju mums izvēlēties.

Ko dari, ja neizdodas?

Es pieņemu, ka šoreiz nesanāca, jo mēs neviens nepiedzimstam par meistariem? Es tādā situācijā domāju, ko es varēju darīt savādāk un, kā es rīkotos nākamajā reizē, līdzīgā situācijā. Savukārt, ja mana kļūda ir skārusi citus cilvēkus, tad es ar viņiem to pārrunāju un atzīstu savu kļūdu. Piemēram, manā uzņēmumā tā ir daļa no mūsu attiecību kultūras, jo tas, manuprāt, rada labu pamatu izaugsmei.

Vai pozitīvi domājot, var iegūt VISU? Kur ir tā iespēju robeža?

Nav arī tā, ka pietiek tikai pozitīvi padomāt un viss piepildīsies. Jautājums ir, vai tu pats tam tici, ko vēlies sasniegt. Ja domā, ka šodien aiziesi pusdienās un veselīgi paēdīsi, tu tam notici un arī izdari, bet ja tavs mērķis ir šodienas laikā tikt pie Ferarri vai miljona, vai patiešām tu pats tici tam, ka tu to vari iegūt? Es domāju, ka ne vienmēr mēs esam gatavi noticēt tiem mērķiem, kurus izvirzām. Protams, ka bez ticības nekas arī nevar notikt. Tad, kad būsim gatavi noticēt, tad arī VISS notiks. Es domāju, ka ne visi ir gatavi būt miljonāri un visiem tas arī nav vajadzīgs.

Par gatavību runājot, ir tāds interesants pētījums - ja veiksmīgam cilvēkam iedod lielu naudu, tas pastiprina viņa pozitīvās īpašības, savukārt, ja vairāk naudas iedod negatīvi domājošam cilvēkam, tad tas pastiprina viņa negatīvās iezīmes, viņš kļūst vēl augstprātīgāks, vēl ļaunāks, vēl destruktīvāks. To ļoti labi var redzēt arī profesionālajā sportā. Sportistiem, kuri strauji iegūst lielas naudas summas, viņu rezultāti strauji mainās, vai nu uz augšu vai uz leju.

Vēl runājot par gatavību un iespējām, ir viens interesants rādītājs – tavas domas un idejas. Es pazīstu vairākus uzņēmējus, kuriem ir fantastiskas biznesa idejas. Man tādas nekad nav ienākušas pat prātā. Tas nozīmē, ka mums ir ļoti dažādas idejas, mērķi, intereses un iespējas. Un, ja tev ir ienākusi prātā kāda ideja, tad tas nozīmē, ka priekš tevis šī ideja ir reāla, savādāk, tu nekad neko tādu pat nevarētu iedomāties. Viss sākas no idejas.

Foto no diena.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0