Iesaki rakstu:

Vienotība pirmajā Valsts prezidenta vēlēšanu balsojumā izdarīs visu, lai nodrošinātu savas 33 balsis par pašu izvirzīto kandidātu Valdi Zatleru, bet jau otrajā vai trešajā balsojumā vismaz daļa Vienotības deputātu varētu atbalstīt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzīto Andri Bērziņu, liecina Pietiek rīcībā esošā neoficiālā informācija. Neformālās sarunās, kad politiķi ir vaļsirdīgāki, kopš Bērziņa uzvārda parādīšanās aizvadītajā trešdienā ir grūti atrast kādu Vienotības politiķi, kurš būtu pārliecināts, ka Zatleram ir kādas izredzes uz ievēlēšanu.

Neafišētās kuluāru sarunās starp atsevišķiem Vienotības un ZZS politiķiem ticis apspriests, ka Bērziņš varētu būt pieņemama kompromisa kandidatūra, ja pirmajā un otrajā balsošanas reizē Zatleram neizdotos savākt ievēlēšanai nepieciešamo 51 balsi.

Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka šādas kuluāru sarunas neatspoguļo Vienotības kopīgu pozīciju, un tiek lēsts, ka runa varētu būt par ne vairāk kā pusi no 33 frakcijas balsīm. Visvairāk deputātu Vienotības frakcijā ir Pilsoniskajai savienībai (PS) – 15, bet 13 ir Jaunajam laikam (JL). Viens Vienotības deputāts pārstāv Tukuma partiju, bet četri - Sabiedrību citai politikai.

Kāds Vienotības politiķis, kurš nepārstāv JL, neoficiāli izteicās, ka Zatlera neievēlēšanas gadījumā loģiskāk būtu nevis trešajā balsojumā nobalsot par Bērziņu, bet censties meklēt vienošanos ar Saskaņas centru, kuram ir 29 vietas Saeimā, par kopīgu kandidātu uz atkārtotajām vēlēšanām.

Tādā gadījumā atkārtotos pirms četriem gadiem nerealizētais scenārijs, kad SC prezidenta amatam izvirzīja bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu un Vienotību pašlaik pārstāvošie politiķi atbalstīja šo kandidātu. Pašlaik šai sakarā kuluāros kā iespējamie kandidāti, kurus varētu likt apspriešanai, tiek minēti bijusī Latvija Statoil izpilddirektore Baiba Rubesa, diplomāts Aivis Ronis, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits, Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese Ineta Ziemele un citi.

Tomēr prezidenta ievēlēšana kopā ar SC nozīmētu valdošās koalīcijas aprišu izmaiņas, kas nebūtu pieņemamas visiem Vienotībā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, pirmkārt, PS, kura pēc vēlēšanām bloķēja SC aicināšanu koalīcijā. Šai sakarā neoficiāli izskan brīdinājumi par šķelšanās draudiem Vienotībā.

Prezidenta ievēlēšanas likums un Saeimas Kārtības rullis noteic, ka pirmajā vēlēšanu kārtā tiek balsots par visiem izvirzītajiem kandidātiem. Ja neviens nesaņem ievēlēšanai vajadzīgo 51 balsi, notiek otrais balsojums, kurā atkal piedalās visi izvirzītie. Ja arī otrajā balsojumā neviens kandidāts neiegūst 51 balsi, notiek trešais balsojums, kurā vairs nepiedalās tas kandidāts, kurš iepriekšējā balsojumā saņēmis vismazāk balsu. 

Otrdien kandidātu pieteikšana juridiski iespējama līdz pusnaktij, dokumentus iesniedzot Saeimas dežurējošajai sekretārei. Līdz darbdienas beigām neviens cits kandidāts bez jau izvirzītajiem Zatlera un Bērziņa, netika pieteikts.

Pēdējā kandidātu pieteikšanas dienā Saeimas kuluāros virmoja baumas, ka savu kandidātu, iespējams, tomēr varētu virzīt arī SC. Tomēr Saskaņas valdes sēdē otrdienas rītā iekšējai diskusijai par šo tēmu tika pielikts punkts. Neoficiāla informācija liecina, ka atsevišķi SC pārstāvji tomēr līdz pēdējam brīdim aicinājuši izvirzīt Valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu. Tāpat neoficiāli tika minēts Roņa vārds. Par to kāds SC vadošs politiķis izteicās, ka tā ir ar mērķi izplatīta bauma, lai radītu miglu, kurā varētu paslēpt to, ka Zatlera izvirzītāji izgāzīs savu kandidātu. Tas, ka SC neizvirza savu kandidātu un saglabā brīvas rokas balsot gan par Zatleru, gan Bērziņu, gan izvēlēties nepiedalīties balsojumā, ir pēdējā cerība esošajam prezidentam.