Iesaki rakstu:

20. maijā notika gājiens par padomju mantojuma likvidēšanu. Sajūta bija, ka sākas ceturtā Atmoda. Tauta beidzot parādīja savu attieksmi un vienotību. Saprotams, ka nepietiek tikai ar padomju režīmu slavinošu pieminekļu nojaukšanu. Bet tas ir labs sākums.

Ir pagājuši trīs mēneši. Nav sajūtas, ka kaut kas diži būtu mainījies. Mēs kāpjam uz tiem pašiem grābekļiem, neizrādām savu stingro nostāju. Prātā atbalstām Ukrainu un saprotam Krievijas terora sekas, bet darbos veidojam Latviju par mazo Krieviju. LKS (Latvijas Krievu savienība) nav likvidēta. Partija, kura neslēpjoties atbalsta teroristisku valsti, piedalās vēlēšanās.

14. augustā Andrejsalā tika piekauts vīrietis, kuram pirms tam bija konflikts ar Krieviju atbalstošiem indivīdiem. Abas puses izlīga. Bet pirms došanās uz mājām upuris tika piekauts. Rezultāts – žokļa lūzums, divi izsisti zobi, pārsista lūpa un smadzeņu satricinājums. Pēc ķirurga domām, visticamāk, uzbrukumā tika izmantota kastete. Policijas atbilde uz šo uzbrukumu bija, ka cietušais pats bija vainīgs un varbūt vienkārši nokritis. Policija gan iesniegumu pieņēma, bet pēc apmēram 13 stundām tika sagatavota atbilde, ka kriminālprocess netiks uzsākts. Šī nav pirmā reize, kad policija nedara savu darbu.

Publiskajā telpā joprojām tiek izmantota krievu valoda. To izmanto latvieši, apkalpojot vai vienkārši sarunājoties ar krievvalodīgajiem. Tas ir nožēlojami! Krievvalodīgie zina latviešu valodu. Ir indivīdi, kuri melo, ka nesaprot, bet, turpinot saziņu latviski, viņi padodas. Es pats to esmu pieredzējis. Nerunāt latviski nozīmē necienīt savu tautu, valsti un pašam sevi. Tā dara tikai kalpi.

Man nesaprotamu iemeslu dēļ daudzi latvieši arī krīt ceļos krievu liberāļiem. Krievu liberālisms ir tikai labi slēpts imperiālisms. Daudzi no viņiem uzskata, ka Krima ir daļa no Krievijas. Bet Donbasā esot jārīko godīgs referendums. Šie liberāļi, dzīvojot Rietumos, vairāk cīnās pret Rietumu politiku, nevis Kremļa. Nosoda padomju pieminekļu likvidāciju, vīzu neizsniegšanu Krievijas pilsoņiem, rusofobiju utt. Kamēr ukraiņi karo un baltkrievi sēž cietumā par pretošanos Lukašenko, krievu liberāļi gudri muld un norej Rietumus, tai skaitā arī Latviju.

Jauniešu izturēšanās pret valsts aizsardzības dienestu, maigi sakot, ir nožēlojama. Lielāku necieņu pret mūsu senčiem un ukraiņu vīriem un sievām varētu parādīt tikai tad, ja sāktu nēsāt georga lentīti. Pasaulē nav nekāda “safe space”. Pasaulē izdzīvo tikai stiprākās tautas. Mūsu senči pierādīja to, ka latvieši ir stipra tauta. Viņi karoja par mums, par mūsu zemi, par mūsu valsti. Tagad daudziem ir bail pavadīt dažas dienas mežā. Neviens nesaka, ka būs viegli. Bet šeit nav kara. Un, lai nebūtu, mums ir jābūt gataviem. Mums ir jābūt bruņotiem līdz zobiem, lai Krievijai nebūtu drosmes mums uzbrukt. Ne velti ir teiciens “Gribi mieru? Gatavojies karam.”

Ko mēs varam darīt? Lielākoties visa atbildība ir uz tautas pleciem. Tikai mēs varam mainīt lietas. Politika ir pērkama un pilna ar piekto kolonu. Viss sākas ar tautu! Ar mums! Mums ir jākomunicē latviešu valodā. Arī ar klientiem un draugiem. Ja redzam necieņas izrādīšanu pret Latviju vai Ukrainu – konfrontējam to. Vīrieši – stājieties Zemessardzē vai NBS rezervē. Spiežam valsts iestādes uz konkrētu rīcību. Nebaidāmies no okupantiem. Viņiem ir jābaidās no mums. Tikai tad kaut kas mainīsies!

Pārpublicēts no austsaule.lv