Iesaki rakstu:

Nevis baumas, bet tikai skarba patiesība, - smieklu dienā Pietiek publicē vienu no apgāda Atēna izdotā trīssējumu darba Mūsu vēsture: 1985 – 2005 pielikumiem, kas veltīts izteikumiem, kurus aizvadītajos pārdesmit gados viens otram veltījuši mūsu pazīstamākie un ne tik pazīstamie politiķi un sabiedriskie darbinieki.

Jānis Naglis par Aivaru Lembergu: mazais Aivars, pasaku teicējs, muld, atļaujas palaist muti

Jānis Naglis par Normundu Lakuču: caurkritis VDK ziņotājs, provokators, iedzimta provokatora daba

Andris Šķēle par visu: slima suņa murgi

Aivars Lembergs par Jāni Nagli: profesionāls blēdis, latviešu Ostaps Benders, visu laiku izcilākais blēdis, ar neapkaltušu zuša augumu

Aivars Lembergs par Andri Šķēli: Hitlers, kriminālnoziedznieks, klasisks reketieris, blēdis, pagrīdes blēdis

Māris Vītols par LSDSP: sarkanā Ventspils kabatas partija, rīkojas bailīgi un haotiski

Aivars Lembergs par Gundaru Bērziņu: traks, no Aptiekas ielas, runā pilnīgas muļķības, jāārstējas no meliem

Aivars Lembergs par Aināru Šleseru: runā muļķības, Šķēles lielgabalu gaļa, bubuļu taisītājs

Ainārs Šlesers par Vili Krištopanu: sapinas melos

Vilis Krištopans par Jāni Nagli: tirgus sieva, puišelis

Vilis Krištopans par Andri Šķēli: Ulbrokas betmens, mežonis, zombijs, zilonis trauku veikalā

Vilis Krištopans par Tautas partiju: gaudo, divkosīga, ar melīgu un provokatīvu politiku

Vilis Krištopans par Latvijas ceļa valdi: parazīti

Vilis Krištopans par Gundaru Bērziņu: badadzeguze, Šķēles marionete, zemnieks

Vilis Krištopans par Guntaru Krastu: utu vanags

Vilis Krištopans par Jāni Lagzdiņu: ģēnijs, tirgus sieva

Vilis Krištopans par Sarmīti Ēlerti: melo

Jānis Lagzdiņš par Vili Krištopanu: nespēj savaldīt nervu sistēmu, kauns, ka vada valsti

Andris Šķēle par Vili Krištopanu: nez vai pēc piederības ir vīrietis

Andrejs Panteļējevs par Jāni Nagli: runā pusbandīta valodā

Normunds Lakučs par Jāni Nagli: zaglis, izsakās likumīgā zagļa žargonā, problēmas ar veselību

Dzintars Rasnačs par Gundaru Bērziņu: melo

Andris Šķēle par Guntaru Krastu: pieļauj melīgus izteikumus

Normunds Lakučs par Valsts ieņēmumu dienestu: klaji melo

Andris Šķēle par Vladimiru Makarovu: ne sevišķi kulturāls cilvēks, ļoti kašķīgs, veicis mazas nejaucības un nekrietnības

Andris Šķēle par Aivaru Lembergu: nepieklājīgs cilvēks

Andrejs Panteļējevs par Andri Šķēli: melo, kašķīgais onkulis

Andris Šķēle par Andreju Panteļējevu: melo

Andrejs Panteļējevs par LSDSP: izdara šizofrēnisku nodevību

Ainārs Šlesers par Vili Krištopanu: sapinas melos

Andrejs Panteļējevs par Juri Bojāru: specdienestu pulkvedis

Juris Bojārs par Andreju Panteļējevu: izrunājas kā puišelis uz ielas

Andrejs Panteļējevs par Tēvzemei un Brīvībai/LNNK: zvērīgie nacionālisti

Alfreds Čepānis par žurnālistiem: onanē ekrānā paši ar sevi

Vaira Vīķe–Freiberga par žurnālistiem: var melot

Oskars Grīgs par Andreju Požarnovu: slims

Juris Bojārs par Andri Šķēli: melo

Oskars Grīgs par Mareku Segliņu: jauns puisis, kas neapzinās, ko dara

Mareks Segliņš par Oskaru Grīgu: pasaules moceklis, ir vajāšanas mānija

Mareks Segliņš par Jāni Ādamsonu: runā pilnīgas muļķības

Jānis Ādamsons par Mareku Segliņu: naivs cilvēks, idiots, dumiķis

Jānis Ādamsons par Valentīnu Kokali: izsaka piedzēruša cilvēka murgus

Gundars Bērziņš par Jāni Ādamsonu: ir vieta politiskajā mēslainē, gļēvulis

Jānis Ādamsons par Gundaru Bērziņu: izplata murgainus paziņojumus

Andris Šķēle par Jāni Ādamsonu: rafinēts nelietis, strādā cūcīgā manierē, veicis ilgi gatavotu provokāciju

Jānis Ādamsons par Andri Šķēli: noziedznieks, psihiski slims, vieta aiz restēm, melo kā vienmēr, ar murgainām vīzijām, jāiziet ārstniecības kurss pie psihoterapeita

Biruta Ulpe par Jāni Ādamsonu: runā fuflo

Andrejs Sončiks par Jāni Ādamsonu: izsaka idiotiskus paziņojumus

Kārlis Leiškalns par Jāni Ādamsonu: kazrags, mudaks, liellops, kretīns, provokators

Nātans Barkāns par Laini Kamaldiņu: droši vien bijis piedzēries

Juris Dobelis par Dzintaru Ābiķi: cilvēks, kas lāgā neprot lasīt

Imants Burvis par Valdi Birkavu: jādodas uz Čaka ielu

Imants Burvis par Juri Bojāru: sūdu speciālists, pagrūti ar psihi

Aleksandrs Kiršteins par Raimondu Paulu: visu mūžu pinies ar puspiedzērušām Maskavas dziedātājām

Raimonds Pauls par Aleksandru Kiršteinu: jo tu sūdu vairāk aiztiec, jo tas vairāk smird

Valentīns Kokalis par Aivaru Lembergu: šantažē, melo

Aivars Lembergs par Valentīnu Kokali: saslimis, nekompetents, izsaka melīgus apgalvojumus

Aivars Lembergs par Edmundu Krastiņu: nav palikusi ne kripatiņa sirdsapziņas, apņēmies kaitēt savai valstij

Gundars Bērziņš par Vili Krištopanu: baidās no preses, nes postu valstij

Vladimirs Makarovs par Jāni Nagli: neizdarīgs, maldina sabiedrību

Jānis Naglis par Jevgēņiju Stalidzāni: maldina sabiedrību

Jevgēņija Stalidzāne par Jāni Nagli: izplata saltus melus

Ojārs Kehris par Vladimiru Makarovu: piemīt zema kompetence

Vladimirs Makarovs par Ojāru Kehri: piemīt slimīga apsēstība

Valdis Birkavs par Jāni Ādamsonu: nelietis, apmelotājs

Andris Šķēle par Guntaru Krastu: melo

Andris Šķēle par Leonu Bojāru: idiots

Ģirts Kristovskis par Gundaru Bērziņu: mute smird, galva atrodas atejā

Jānis Rubins par Juri Dobeli: Latvijas Žirinovskis, kā tāds bullis

Juris Dobelis par Andri Rubinu: cieš no prāta aptumsuma, pērkams

Einars Repše par Andreju Radzēviču: nodevējs, cūka

Jakovs Pliners par Pēteri Tabūnu: komunistiskā lakstīgala