Iesaki rakstu:

Kopš 2008.gada vēroju Latvijā notiekošo un gaidu, kad beidzot tiesībsargājošās iestādes atradīs vismaz kādu vainīgo par valsts novešanu līdz bankrotam, par ekonomikas graušanu, iedzīvotāju badā mērdēšanu, bet līdz šim - pilnīgs klusums.

Atbildi, kāpēc tāda kavēšanās ar vainīgo meklēšanu, saņēmu svētdien LTV 1 raidījumā De Facto, kur bez liekiem aplinkiem tika pateikts, kam pieder vara šajā valstī un kā interesēs tiek pieņemti likumi, un, ja līdz šim aplam domāju, ka 2008.gada nogalē valsts pārņēma Parex, tad tagad nav šaubu, ka Parex faktiski pārņēma valsti.

Analītiskā žurnālistika ir tiešām noderīga, tā atver iedzīvotājiem acis, pati pat to negribot. Vai kāds cits vēl līdz šim bija pateicis, ka maksātnespējas administratoriem ir jāpakļaujas nevis likumiem, bet Revertai (agrāk Parex)? Tiem, kuri personīgi ir saskārušies ar šo kompāniju, nav jāskaidro šo it kā bijušo drošībnieku pielietotās darbības metodes.

Tie, kas domā, ka neko sliktu Latvijai Parex nav nodarījis, laikam nav pamanījuši, ka no valsts budžeta Parex glābšanai tika novirzīts kāds miljards latu un lielā mērā Parex kraha dēļ valsts bija spiesta aizņemties uz procentiem vairākus miljardus latu un samazināt darbinieku algas pat par 50%, samazināt darbinieku skaitu, samazināja pensijas un pabalstus, simtiem tūkstoši bija spiesti pamest savu dzimteni un doties darba meklējumos ārpus Latvijas.

Bet ar to vēl nepietiek, acīmredzot vajag no valsts izraidīt vēl kādu pusmiljonu iedzīvotāju. Kā visiem labi zināms, kopš šā gada pavasara Reverta=Parex ir vienkārša parādu piedziņas kompānija ar atbilstošām darba metodēm.

Ja līdz šim nebija īsti skaidrs, kā interesēs likumdevēji ļoti steidzas pieņemt likumu parādu piedzinēju darbību legalizēšanai, tad tagad viss skaidrs, jo nākamais raidījuma sižets bija par parādu piedzinēju darba regulējumu.

Ko lai piebilst, ja tā vietā, lai pārtrauktu raidījumā aptaujāto ekspertu nosauktās šo piedzinēju nelikumīgās darbības, tās tiks atzītas par likumīgām. Respektīvi, ja policists redz, ka uz ielas tiek spārdīts gulošais, tad tā vietā, lai apturētu uzbrucēju, turpmāk šīs darbības tiks uzraudzītas un atzītas par likumam atbilstošām.

Tas, ka parādu piedzinēji grib šo likumu pieņemt tādu, kāds tas ir pašlaik, ir ļoti labi saprotams, jo šajā likuma projektā ir punkti, kas "atraisītu" piedzinējiem rokas. Viens ir punkts par piedziņas izdevumu pieprasīšanu. Likumprojektā ir punkts, kas attaisno šo piedziņas izdevumu pieprasīšanu gan no esošajām lietām, gan bijušajām.

Uz šodienu piedziņas izdevumu prasīšana no parādnieka ir pretlikumīga, to aizliedz Civillikums, bet, ja pieņems piedziņas likumu tādu, kāds tas ir, tad parādniekiem nebūs tiesību pieprasīt atdot nelikumīgi iekasētos līdzekļus!

Turklāt man šķiet, ka šis likums Latvijas iedzīvotājiem vispār nav vajadzīgs, jo viss ir jau paredzēts Civillikumā. Ja pieņems šo likumu, tad tas būs pretrunā ar Civillikuma normām. Tātad būs jāmaina Civillikums, bet tas ir sīkums, jo ko tik mūsu likumdevēji nav gatavi darīt, lai izpatiktu Revertai!