Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā jau Pietiek gadu mijā prognozēja, Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētaja, kas ir arī viens no publiski ietekmīgākajiem amatiem valstī, ievēlēšana piektdien izrādījās grūti pārvaramu šķēršļu josla. Pēc ST aizkulišu pārzinošu juristu stāstītā, ne Gunārs Kusiņš, ne Sanita Osipova, kuri bija īstie pretendenti uz amatu, nespēja sev nodrošināt vairākuma atbalstu.

ST, kas strādā nepilnā, sešu tiesnešu sastāvā, viedokļos esot sadalījusies uz pusēm, un lielākas izredzes par ST nākamo pagaidu priekšsēdētāju esot Augstākās tiesas virzītajam Aldim Laviņam, jo viņš atšķirībā no Kusiņa nāk no tiesnešu vidus. Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājam tradicionāli ir liela publiskā autoritāte, kas ST aizkulisēs notiekošo neļauj uztvert kā maznozīmīgas intrigas specifiskā vidē.

Tieši Saeimas valdošā vairākuma pašpārliecinātība, pozicionējot parlamenta Juridiskā biroja vadītāju Kusiņu kā drošu pretendentu uz ST priekšsēdētāja amatu, esot bijis viens no pilieniem, kādēļ no tiesnešu vidus nākušais ST sastāva vairākums lēmis nodemonstrēt stāju politiķu priekšā, – tāda ir viena no juristu aprindās apspriestajām versijām par piektdien notikušā iemesliem. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka personiskās attiecības starp ST tiesnešiem ir labas un koleģiālas.

Lai gan publiski tika apgalvots, ka pagaidu priekšsēdētāja izraudzīšanās, kas bija pārsteigums, saistīta ar vēlmi dot “ieskriešanās” laiku ST nule ievēlētajam Kusiņam, kurš publiski skaitījās favorīts uz amatu, juristi, kas orientējas ST aizkulisēs, Pietiek skaidro, ka Aijas Brantas apstiprināšana priekšsēdētājas amatā, zinot, ka viņai jau 24. aprīlī beidzas pilnvaru termiņš, bijusi vienīgais iespējamais kompromiss.

Tādēļ ST ilgstoši tiek prognozēts darbs pagaidu priekšsēdētāja vadībā un aprīļa beigās, maija sākumā par nākamo ST priekšsēdētāju uz nepilnu termiņu varētu būt līdzšinējais AT Senāta Civillietu departamenta tiesnesis Aldis Laviņš ar nosacījuma, ja viņš nepiesliesies tiesnešu grupai, kuri atbalsta Kusiņa ievēlēšanu.

Šāda nestabila situācija ST tiek prognozēta līdz brīdim, kad stāsies spēkā spriedums ST tiesneses Vinetas Muižnieces lietā, kura apsūdzēta protokola viltošanā laikā, kad vadīja Saeimas Juridisko komisiju. Janvāra beigās viņa sev nelabvēlīgo spriedumu pārsūdzējusi kasācijas instancē. Ja spēkā stāsies Muižnieci notiesājošs spriedums, viņas vietā Saeimai būs jāvirza jauns ST tiesnesis, kas konstitucionālajai tiesai ļautu darboties pilnā, septiņu tiesnešu, sastāvā.

Kusiņa vietā par Saeimas Juridiskā biroja vadītāju kļuvusi biroja līdzšinējā vecākā padomniece Dina Meistere, lai gan pirms tam amats tika prognozēts biroja juristam, konstitucionālo tiesību autoritātei Jānim Plepam. Lai gan izskanēja spekulācijas, ka Plepu amatā nav vēlējusies Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (par šīs amatpersonas apstiprināšanu lemj Saeimas prezidijs, kurā pārstāvētas visu partiju frakcijas), patiesībā sava “mantinieka” izvēle esot bijusi viens no Kusiņa uzstādījumiem, piekrītot partiju aicinājumam pretendēt ST tiesneša amatam. Tieši Kusiņš izraudzījies Meisteri, kurai padomus neliedzot arī šobrīd, jau būdams amatā ST, liecina no Saeimas Juridiskā biroja noplūdusi informācija.

Novērtē šo rakstu:

0
0