Iesaki rakstu:

Ja reiz iekšlietu ministrs piespieda Valsts policijas vadību pārskatīt tās lēmumu slēpt ceļu satiksmes negadījumu statistiku fotoradaru uzstādīšanas vietās, tad ar to ir pilnīgi pietiekami, un nav vēlams, lai tiesvedība šajā jautājumā turpinātos un tiesa atzītu Valsts policijas vadības rīcību par prettiesisku, - šāda satura paskaidrojumu administratīvajai rajona tiesai nosūtījis Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Pēc tam, kad Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš ilgāku laiku pinās pretrunās par to, pēc kāda principa tiek izvietoti skandalozie fotoradari, Pietiek amatpersonai šā gada martā pieprasīja sniegt datus, kas parādītu – cik tad ceļu satiksmes negadījumi reģistrēti pēdējos trīs gados katrā no tām vietām, kas saskaņā ar Valsts policijas pārstāvju apgalvojumiem esot īpaši bīstamas satiksmei un līdz ar to pelnījušas pa fotoradaram.

Zivtiņš šādus datus nesniedza, un izrādījās, ka arī Valsts policijas priekšnieks Ķuzis informāciju par to, vai tiešām radari tiek uzstādīti vietās, kur kaut cik regulāri tiek fiksēti satiksmes negadījumi, nevēlējās sniegt. Nevēlēšanos sniegt šādas ziņas Ķuzis pamatoja ar to, ka sabiedrībai nemaz neesot tiesību zināt – kur, cik bieži un kādas avārijas notiek. Saskaņā ar Ķuža pārliecību sabiedrībai pilnīgi pietiekot ar „vispārpieejamu statistisko informāciju par CSNg”.

Tomēr iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, negaidot administratīvās tiesas nolēmumu (tā bija sākusi administratīvo lietu pēc Pietiek pieteikuma saņemšanas), atcēla Ķuža-Zivtiņa lēmumu, norādot, ka „valsts pārvaldei savā darbībā jāievēro Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktie valsts pārvaldes principi, tajā skaitā, šī likuma 10.panta trešajā, piektā un septītā daļā noteiktais, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu, kas ietver arī atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, un ka valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību. Tas attiecas it īpaši uz to sabiedrības daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart”.

Pēc šī lēmuma Valsts policijas vadība bija spiesta atklāt tās slēpto informāciju, kas cita starpā atklāja, ka aptuveni 40 vietās, kur ar Valsts policiju bija tikusi saskaņota uzņēmuma Vitronic fotoradaru uzstādīšana, pērn nebija noticis neviens pats ceļu satiksmes negadījums, savukārt vēl aptuveni 30 „fotoradaru vietās” gada laikā bija noticis tikai pa vienam negadījumam.

Nu Ķuzis ir nospriedis, ka ar šo ministra lēmumu un piespiedu kārtā notikušo informācijas publiskošanu ir pilnīgi pietiekami, un administratīvajai tiesai paziņojis, ka, viņaprāt, lieta ir atrisināta un administratīvā tiesvedība izbeidzama. Ja reiz pēc ministra pavēles sākotnējais Valsts policijas lēmums atcelts un informācija sniegta, nekas vairāk šajā lietā neesot darāms.

Tomēr Pietiek uzskata, ka ne Valsts policija, ne Ķuzis tā arī nav atzinuši, ka ir rīkojušies prettiesiski, slēpjot no sabiedrības šo informāciju, un Pietiek pārstāvis vērsies administratīvajā tiesā ar šādu savas pozīcijas izklāstu:

„Atbildot uz Valsts policijas paskaidrojumu Nr. 20/19724 no 07.08.2012 administratīvajā lietā Nr.A420471212, informēju, ka nepiekrītu Valsts policijas uzskatam, ka tiesvedība šajā lietā ir izbeidzama.

Valsts policija uzskata, ka, tā kā tā 2012.gada 20.jūlijā esot sniegusi atbildi uz manu 2012. gada 19. marta iesniegumu, tiesvedība šajā lietā esot izbeidzama.

Šis uzskats ir nepamatots. Vēl vairāk – paužot šādu uzskatu, Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis ņirgājas ne tikai par tiesu un iesnieguma pieteicēju, bet arī par normatīvajiem aktiem, ko konkrētajā gadījuma pārkāpusi viņa vadītā iestāde.

Valsts policija atbildi sniedza, rupji pārkāpjot Informācijas atklātības likumā un Iesniegumu likumā noteiktās atbildes sniegšanas termiņa normas.

Vēl vairāk, Valsts policija sākotnēji paziņoja, ka atbildi nesniegs vispār. Šāda pati nostāja tika pausta arī tad, kad šo lēmumu pārsūdzēju.

Valsts policija atbildi ar trīs mēnešu ilgu novēlošanos sniedza tikai pēc tam, kad šajā lietā personiski iejaucās iekšlietu ministrs, dodot Valsts policijai rīkojumu sniegt atbildi uz manu iesniegumu.

Valsts policija nav atzinusi savu rīcību, prettiesiski nesniedzot atbildi uz manu 2012. gada 19. marta iesniegumu, par prettiesisku.

Valsts policija nav arī atvainojusies par savu prettiesisko rīcību.

Līdz ar to uzskatu, ka tiesvedība šajā lietā turpināma atbilstoši manam pieteikumam, lai Valsts policijas rīcība, likumdošanā noteiktā termiņā nesniedzot atbildi uz manu iesniegumu, tiktu atzīta par prettiesisku un es atbilstoši Valsts pārvaldes likumam saņemtu Valsts policijas atvainošanos par tās prettiesisko rīcību.”