Iesaki rakstu:
Tā sauktā Latvenergo amatpersonu lieta Ģenerālprokuratūrai apsūdzību uzrādīšanai, visticamāk, tiks nodota vasarā. Kriminālprocesa izmeklēšanu, kuru veic KNAB, esot aizkavējuši ieilgušās ārvalstu drošības dienestu atbildes uz tiesiskās palīdzības lūgumiem. Tāpēc sagaidāms, ka martā KNAB kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā lūgs tiesu lemt par pirmstiesas izmeklēšanas termiņa pagarināšanu Latvenergo lietas izmeklēšanā.
Kā zināms, šajā lietā aizdomās par kukuļa pieņemšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu tiek turēts arī bijušais valsts a/s Latvenergo vadītājs Kārlis Miķelsons.
KNAB lūgums tiesai pagarināt kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas termiņu izmeklēšanas virzību neietekmēšot, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Atbilstoši KNAB vadītāju jau iepriekš medijos paustajam sagaidāms, ka tā sauktā Latvenergo amatpersonu lieta prokuratūrai apsūdzību uzrādīšanai tiks nodota šogad vasarā. Lietā esot ļoti nopietni pierādījumi un KNAB, visticamāk, savā lēmumā par izmeklēšanas pabeigšanu šajā kriminālprocesā aicināšot prokuratūra uzrādīt apsūdzības vairāk nekā 20 personām, viņu vidū arī bijušajam Latvenergo prezidentam Miķelsonam, bijušajiem Latvenergo viceprezidentam Aigaram Meļko un bijušajam Latvenergo meitasfirmas Sadales tīkls valdes priekšsēdim Ivaram Liuzinikam.
Jau rakstīts, ka tā saukto Latvenergo amatpersonu lietu, kuru KNAB sāka 2010.gada vasarā, birojs šogad plāno nodot prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai, teikusi KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe. Viņa, jautāta par sekmēm tā dēvēto „skaļo lietu” izmeklēšanā, izteikusies, ka Latvenergo lieta „šogad viennozīmīgi” tiks nodota kriminālvajāšanas sākšanai. Strīķe sacījusi, ka šis process ir nonācis noslēguma fāzē un ka pērn valsts budžetā ieskaitīti 77 500 eiro (aptuveni 54 467 lati), kas ar tiesas lēmumu Latvenergo kriminālprocesā atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu.
Pēc aģentūras LETA informācijas, tā saukto Latvenergo amatpersonu kriminālprocesu aizdomās par kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu KNAB sāka 2010.gada 14.jūnijā. Kriminālprocess saistīts ar aizdomām par Latvenergo amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām laikā no 2006.gada līdz 2010.gada jūnijam. Noziedzīgi nodarījumi, par kuriem ir aizdomas, saistīti ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, ko izdarījusi organizēta grupa. KNAB aizdomās turētos vaino vairāk nekā 1,2 miljonu eiro (aptuveni 940 000 latu) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā.
Kriminālprocesā bijušajam Latvenergo šefam Miķelsonam, Meļko un uzņēmējam Andrejam Livanovičam tika piemērots apcietinājums, bet vēlāk pret drošības naudu visi no cietuma tika atbrīvoti.
Tikmēr jau pērn kļuva zināms, ka Šveices ģenerālprokuratūra ir sodījusi Francijas elektrostaciju iekārtu ražotāju Alstom S.A par savulaik notikušo kukuļdošanu vairākās valstīs, tai skaitā par kukuļdošanu Latvenergo prezidentam Miķelsonam, viceprezidentam Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai kompānija iegūtu līgumus Pļaviņu HES modernizācijas projektiem.