Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvieši ne par vienu kapeiku nav sliktāki par citām tautām! Tikai - mēs skaitliski esam ļoti maz, esam mazākā tauta Eiropā, kurai ir sava valsts! Līdzīgi pēc skaita vēl būtu igauņi, tomēr tie nāk no ap trīsdesmit miljonu lielās somugru tautu saimes, līdzīgi arī slovēņi.

Lai pārvaldītu valsti (vienalga, milzīgu Ķīnu vai mazu Latviju), nepieciešams ir valsts pārvaldes "mugurkauls" - ap 10 tūkstošiem ierēdņu + papildus atkarībā no provinču skaita un lieluma. Katrs cilvēks neder pārvaldes amatam, nepieciešamas arī uzticamība/godīgums, enerģija, prasmes un izglītība.

Jo lielāka tauta, jo lielāka tajā ir izvēle katram amatam. Ķīnā "konkurss" būtu aptuveni 10 tūkst. kandidātu uz vienu vietu, Krievijā - tūkstotis kandidātu uz vienu vietu, bet Latvijā - vien 10 (!) kandidāti uz vienu vietu. Mums, latviešiem, vienkārši trūkst cilvēku!

Pašreizējā globalizācijas/liberālisma laikmetā vara balstās uz principu: Klusēšana ir piekrišana! Tieši ar šādu mērķi - konstatēt, ka no iedzīvotājiem NETIEK IESNIEGTI priekšlikumi un iebildes ierēdņu projektiem, - Latvijā tiek rīkotas sabiedriskās apspriešanas. Papildu jezuītisms - priekšlikumu iesniegšanai tiek noteikti īpaši īsi termiņi.

Ja, piemēram, Zviedrijā ir septiņas reizes vairāk cilvēku kā Latvijā, tad arī iespējamība Zviedrijā ir septiņas reizes lielāka, ka kāds enerģisks cilvēks vai biedrība pamanīs tautai nevēlamus projektus un "sacels troksni", nobloķēs.

Latvijā tas nenotiek. Latvijā vienkārši ir pārāk maz to, kuri var un spēj "celt troksni"! Līdz ar to ikviens, kas Latvijā kustas un kaut ko dara, būtu nevis kritizējams un pulgojams, bet gan tieši pretēji - vis visādi atbalstāms. 

Tātad - ja latvieši grib pastāvēt nevis kā vergi, bet kā tauta ar savu valsti, tad katram latvietim ir kardināli jāmaina sava attieksme un jāsāk atbalstīt citam citu! Jāseko norvēģu paraugam - kur katrs norvēģis aktīvi domā par savu ģimeni, un savas intereses realizē apvienojoties ar citiem norvēģiem! Katrs (!) norvēģis darbojas trīs biedrībās, parasti vēl arī draudzē.

Latvieši uzvedas pretēji - 80% nav ne biedrībās, ne draudzēs, ne dzīvokļu kooperatīvos. Un pat lāgā nerunā ar kaimiņiem. Tāpēc arī Latvija strauji iet uz grunti - mazā tautā katrs savrupi neko nevar un nevarēs panākt. Uzplaukt var tikai kopīgi, tikai kooperējoties. Kā to darīja mūsu senči pirms simt gadiem!

Novērtē šo rakstu:

0
0