Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Mārtiņa Kazaka (attēlā) vadītajai Latvijas Bankai pirmās instances tiesā izdevies atkratīties no prasības, kuru bija iesniedzis tās ilggadējais darbinieks Mārtiņš Grasis, - viņš pēc arodslimības konstatēšanas ir bijis spiests iesūdzēt tiesā iestādi, kuras vadība no viņa cenšas atbrīvoties nekorektā un pazemojošā veidā.

M. Grasis Latvijas Bankas (LB) Aizsardzības pārvaldē (AP) bija strādājis jau kopš no 1997. gada 22. aprīļa. Darbs LB AP bijis saistīts ar LB objektu, vērtību, personu u.c. fiziskās drošības nodrošināšanu (AP pamatfunkcijas).

AP apmācību procesā bijuši arī intensīvi tuvcīņas (bokss, kikbokss, džudo, aptuveni no 2010. gada – pāreja uz džiu-džitsu) treniņi, intensīvas militārās apmācības u.c. apmācības, tostarp arī lēkšana ar izpletni no lidmašīnas, lēkšana ar virvi no tilta u.tml.

1998. gadā darba laikā - kikboksa treniņā M. Grasis guvis traumu – smadzeņu satricinājumu un deguna kaula lūzumu, pēc kura viņam veikta operācija. Vairākkārtīgi viņš piedalījies arī LB AP rīkotajās pilna kontakta tuvcīņas sacensībās, kurās tāpat gadījies gūt traumas. Traumatiskas bijušas arī LB AP rīkotās džudo un džiu-džitsu sacensības.

Vairākkārtīgi M. Grasis piedalījies LB AP rīkotajās Gada Balvas sacensībās, kurās piedalījās labākie LB AP darbinieki no visām Latvijas LB filiālēm. 2009. un 2011. gados viņš kļuvis par šo sacensību uzvarētāju.

2017. gada pavasarī M. Grasis sācis izjust veselības problēmas, un līdz pat 2019. gada decembrim viņam veikti neskaitāmi izmeklējumi, divi ārstu konsiliji u.tml., kā rezultātā uzstādīta diagnoze: neiroloģiska saslimšana, kura izpaužas kā kustību traucējumi visā ķermeņa labajā pusē, un šo kustību traucējumu tiešs cēlonis var būt arī galvas traumu rezultāts.

Tā kā 2018. gadā M. Grasis absolvējis Latvijas Universitātes Biznesa un Ekonomikas fakultāti, iegūstot ekonomista kvalifikāciju un profesionālā bakalaura grādu grāmatvedībā, analīzē un auditā, viņš 2018. gadā vēlējies pāriet citā amatā uz citu LB pārvaldi, uz tobrīd vakanto amata vietu – pilnvarotā persona pārbaužu veikšanai amata vietu.

Pārrunu rezultātā apliecināta viņa izglītības un iepriekšējās darba pieredzes atbilstība minētajai amata vietai, veikti arī testi, taču LB vadība atbildi tā arī nav sniegusi, un divus mēnešus pēc testu veikšanas M. Grasis konstatējis, ka amatā pieņemts jauns darbinieks, kurš iepriekš LB nav strādājis.

2018. gada 31. oktobrī M. Grasis veicis regulāro ieroču nēsāšanas atļaujai nepieciešamo un autovadītāja tiesībām nepieciešamo veselības pārbaudi, kuras rezultāts bija: zaudēta ieroču nēsāšanas atļauja, kā arī zaudētas A (motocikli) un C (smagās automašīnas) autovadītāja kategorijas.

Nākamajā dienā M.Grasis informējis LB AP vadību par radušos situāciju, jo viņa amata pienākumu veikšanai ieroču atļauja ir obligāts nosacījums. No tā paša gada 7. novembra viņš atradies ģimenes ārsta nozīmētā atbrīvojumā no darba, un nākamā gada pavasarī sakarā ar diagnosticēto slimību viņam noteikta 3. invaliditātes grupa.

2019.gada 7. novembrī M. Grasis vēlējies atgriezties darbā, cerot uz sev piemērota darba piedāvājumu, taču tad LB AP vadītājs R. Namnieks un LB Personāla pārvaldes vadītāja L. Glāzniece iepazīstinājis viņu ar LB prezidenta rīkojumu, ar kuru viņš atstādināts no savu darba pienākumu pildīšanas saskaņā ar Darba likuma 58. panta trešo daļu, par atstādināšanas laiku (līdz 3 mēnešiem) neizmaksājot viņam darba samaksu no 2019. gada 7. novembra un izvirzot nosacījumu – iesniegt LB dokumentus, kas apliecina veselības stāvokļa atbilstību ieņemamajam amatam.

Faktiski LB vadības M. Grasim izvirzītā prasība - veikt veselības pārbaudi atbilstoši prasībām, kuras noteiktas personām, kas glabā (nēsā) šaujamieročus un veic darbu ar ieročiem, jau iepriekš zinot, ka viņš veselības stāvokļa dēļ nespēs šo pārbaudi iziet, bija ļoti nekorekta aizskaroša.

Pēc tikšanās ar LB vadību ticis sagatavots cits rīkojums, ar kuru grozīti iepriekšējā rīkojuma nosacījumi un noteikts, ka ir izmaksājama darba alga piespiedu atstādināšanas laikā, tajā pašā laikā būtiski saīsinot termiņu LB pieprasīto dokumentu iesniegšanai, kas faktiski liedzis M. Grasim iesniegt norādītos dokumentus iepriekš noteiktajā termiņā.

Šā gada janvārī M. Grasim izdevies tikties ar jauno LB prezidentu M. Kazāku, taču izrādījies, ka jaunajam prezidentam ir pilnīgi vienalga, kas ar arodslimību guvušo ilggadējo darbinieku notiek. Tad arī tiesā ticis iesniegts pieteikums par naudas kompensācijas saņemšanu saistībā ar iestādes pielietoto mobingu pret darbinieku, kurš, strādājot LB, ir guvis arodslimību.

Lai nebūtu jāmaksā savam ilggadējam darbiniekam, kurš darbā guvis arodslimību, ar jaunā LB prezidenta svētību iestāde bija noslēgusi līgumu ar advokāta Romualda Vonsoviča biroju, apņemoties tam samaksāt 3630 eiro „par Latvijas Bankas tiesisko interešu pārstāvēšanu pirmās instances tiesā, t.sk. lietas materiālu izpēti un paskaidrojumu par prasības pieteikumu sagatavošanu, kā arī apelācijas instances tiesā, ja blakus sūdzības kārtībā tiek izskatīts kāds procesuālas dabas jautājums”.

Tā kā prasītājs ir noskaņots spriedumu pārsūdzēt, visticamākais, R. Vonsovičs var cerēt uz jaunu līgumu ar Latvijas Banku, kas tāpat kā iepriekšējie tiks noslēgts bez atklāta iepirkuma izsludināšanas.

Pietiek šodien publicē pirmās instances tiesas spriedumu.

SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā, 2020.gada 7.augustā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Ilona Rūķe

ar sekretāri Andu Grunti-Pozņaku

piedaloties prasītāja pārstāvim Georgijam Zotovam,

atbildētājas pārstāvim advokātam Romualdam Vonsovičam,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 8, 2020. gada 15.jūlijā civillietu Mārtiņa Graša prasībā pret Latvijas Banku par rīkojuma par atstādināšanu no darba uzskatīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

Aprakstošā daļa

2019. gada 16. decembrī Mārtiņš Grasis ( turpmāk prasītājs) cēlis tiesā prasību pret Latvijas Banku( turpmāk atbildētāja) par rīkojuma par atstādināšanu no darba uzskatīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

Prasībā noradīts, ka 2019.g. 07. novembrī iepazīstināts ar Bankas prezidenta rīkojumu, ar kuru atstādināts no savu darba pienākumu pildīšanas saskaņā ar Darba likuma 58. panta trešo daļu, par atstādināšanas laiku (līdz 3 mēnešiem) neizmaksājot man darba algu no 2019. gada 7. novembra, izvirzot nosacījumu - iesniegt LB dokumentus, kas apliecina veselības stāvokļa atbilstību amatam: obligātās veselības pārbaudes karti (OVP);ārstniecības iestādes izveidotas ārstu komisijas vai ģimenes ārsta atzinumu, kas izsniegts atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības pārbaudēm personām, kas glabā (nēsā) šaujamieročus un veic darbu ar ieročiem.

Rīkojuma 2. punktā atbildētāja atsaucas uz likuma Par Latvijas Banku otrās daļas 42.3 panta 6) un 7) punktu.

Atsaukšanos uz likuma Par Latvijas Banku 42.3 panta otrās daļas 6) punktu uzskata par cieņu un godu aizskarošu aktu, jo nav pilnīgi nekāda likumīga pamata šādas atsauces attiecināšanai uz prasītāju.

Ar rīkojumu pretlikumīgi atstāts bez iztikas līdzekļiem. Tādā veidā atbildētāja velējās sasniegt savu pretlikumīgo mērķi un padarīt prasītāja kā upura, atrašanos konkrētajā darba vietā par neciešamu, ar domu piespiest mani uzrakstīt darba līguma uzteikumu pēc paša velēšanās.

 Atstādinot prasītāju no darba pienākumu pildīšanas saskaņā ar Darba likuma 58. pantā trešajā daļā noteikto formulējumu attiecībā uz prasītāj gadījumu, ir ņirgāšanās par cilvēka cieņu un godu un tāda rīcība nedrīkst palikt nesodīta.

2019.gada 21.novembrī, lai būtu iespējams izvērtēt kaitīgo darba vides faktoru ietekmi uz prasītāja veselību un noteikt iespējamas arodslimības diagnozi, Valsts darba inspekcija veica manas darba vietas "Higiēniskā raksturojuma pārbaudi"

Atstādināšanas kārtību bez darba algas samaksas, ir vērtējama kā atriebība, kas saistīta ar prasītāja iesniegumu valsts darba inspekcijai un darba vietas apsekošanu, kas ir obligāts nosacījums jautājumā par arodslimības noteikšanu.

 Citē Darba likuma 9.pantu.

 2019. gada 5.decembrī ar iesniegumu vērsies pie Bankas prezidenta, paužot savu sašutumu par šādu rīcību.

Pēc tikšanās ar atbildētājas vadību 09.12.2019, prasītājam izsniegti 2019. gada 11.decembra grozījumi Rīkojumā Nr.03.-05.1/2019/8, kur noteiktas tiesības saņemt darba atalgojumu par atstādināšanas laiku, bet tajā pašā laikā būtiski saīsinot laiku (par vienu mēnesi) atbildētājas pieprasīto dokumentu iesniegšanai, kas būtiski apgrūtina prasītāju, faktiski liedz iesniegt pieprasītos dokumentus, jaunais termiņš neatbilst MK 10.03.2009. noteikumi Nr.219/LV,41, 13.03.2009 (MK 08.01.2013. noteikumu Nr. 19 redakcijā), paredzētājam minimālajam termiņam, kurš sastāda četras nedēļas no rīkojuma izdošanas dienas, rīkojuma grozījumi izdoti 2019. gada 11. decembrī izpildes termiņa beigas ir noteikti 2019. gada 6. janvārī.

Faktiski atbildētājas rīcība ir traktējama kā mobings, kas izpaužas kā psiholoģiskais terors, ar mērķi piespiest prasītāju uzteikt Darba līgumu pēc paša velēšanās, vai uzteikt Darba līgumu par rīkojuma savlaicīgu neizpildi.

 Uzskata, ka bez mobinga, atbildētājas amatpersonu rīcība atbilst arī bosinga pazīmēm - vēršanās pret konkrētu darbinieku.

 Ar Atbildētāja izdoto Rīkojumu prasītāja tiesības uz darbu tiek aizskartas, tādējādi tiek nodarīts morāls kaitējums, jo bez rīkojuma izdošanas atbildētājai bija visas iespējas piedāvāt arī darba līguma grozījumus. Pašlaik Atbildētājs ir izvēlējies ceļu padarīt prasītāja atrašanos bankas telpās par neciešamu ar mērķi nepieļaut prasītāja atgriešanos darbā.

Pamatojoties uz Darba likuma 6.panta pirmo daļu, 51.panta otro daļu, 56.panta pirmo un otro daļu, 74.panta otro daļu; Civillikuma 1635.pantu, lūdzu tiesu:

1) Atzīt par prettiesisku un atcelt Latvijas Bankas 2019.gada 07.novembra rīkojumu Nr.03-05.1/2019/7 "Par Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes darbinieka Mārtiņa Graša atstādināšanu no darba", un secīgi atzīt par prettiesisku un atcelt Latvijas Bankas (reģistrācijas Nr. 90000158236) 2019.gada 11.decembra rīkojumu Nr.03-05.1/2019/8 Grozījumus Latvijas Bankas prezidenta 2019. gada 7. novembra rīkojumā Nr. 03-05.1/2019/7 " Par Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes darbinieka Mārtiņa Graša atstādināšanu no darba”

2) Piedzīt no Latvijas Bankas (reģistrācijas Nr. 90000158236) par labu Mārtiņam Grasim (personas kods 081271-...) morālā kaitējuma atlīdzinājumu 10 000 eiro (desmit tūkstoši eiro),

 2020. gada 14. februārī iesniegti prasības pieteikuma papildinājumi, kuros noradīts, ka 2018. gada iekšēja konkursa ietvaros piedalījies pārrunās, vēlējies pāriet citā darbā uz Kases un Naudas apgrozības pārvaldes vakanto pilnvarotās personas pārbaužu veikšanai amatu. Piedalījies testos, darbiniece Veikmane apsolījusi, ka atbilde par rezultātiem tiks sniegta divu nedēļu laikā un atbildi viņam sniegs personīgi. Atbilde tā arī netika saņemta, divu mēnešu pēc testu veikšanas konstatējis, ka amatā pieņemts cits darbinieks. Arī šī situācija parāda diskriminējošu attieksmi pret prasītāju, kā arī neskaidrus darbinieku atlases principus un metodes, savukārt atbildes nesniegšana par konkursa rezultātiem ir neapstrīdams Darba likuma pārkāpums.

2020.gada 28. janvārī saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīst.

Prasītāja amats ietver darbu ar paaugstinātas bīstamības priekšmetu, t.i., šaujamieroci. Līdz ar to Prasītāja tiesības veikt attiecīgo darbu ir tieši atkarīgas no viņa atbilstības likuma „Par Latvijas Banku” 42.3 panta otrajā daļā noteiktajām obligātajām prasībām, kas izvirzītas attiecībā uz darbiniekiem, kuriem Atbildētāja kā darba devējs ir tiesīga izsniegt dienesta šaujamieroci. Atbilstoši iepriekšminētā likuma 42.3 panta otrās daļas 6. un 7. punktam Aizsardzības pārvaldes darbinieka amatā, kura pienākumu pildīšanai izsniedzams šaujamierocis, var tikt nodarbināta persona, kurai cita starp nav diagnosticēti psihiski traucējumi, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība vai uzvedības traucējumi, kas dod pamatu apšaubīt personas spēju ievērot ieroču aprites nosacījumus, un kurai nav fizisku trūkumu, kuru dēļ persona nav spējīga lietot šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci. Ikdienā izvērtējumu tam, ka Aizsardzības pārvaldes darbinieks atbilst likuma „Par Latvijas Banku” 42.3 panta otrajā daļā noteiktajām obligātajām prasībām, apliecina Atbildētājas izsniegta dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļauja. Citiem vārdiem sakot, Aizsardzības pārvaldes darbinieka amatā, kura darbs ir saistīts ar dienesta šaujamieroča nēsāšanu, var tikt nodarbināta tikai tāda persona, kuras psihiskais un fiziskais veselības stāvoklis vispār pieļauj šaujamieroča nēsāšanu un kurai līdz ar to ir derīga dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļauja.

Saskaņā ar Atbildētājas darba kārtības noteikumiem Prasītājam ir pienākums atbilstoši normatīvajiem aktiem iziet periodiskās obligātās veselības pārbaudes, kā arī pēc darba devēja norādījuma iziet ārpuskārtas veselības apskati pie narkologa un psihiatra. Proti, saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 15. panta pirmo daļu darba devējam ir pienākums nodrošināt obligātu veselības pārbaudi darbiniekiem; detalizētu obligāto veselības pārbaužu tiesisko regulējumu nosaka Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumi Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude “ Savukārt papildu veselības pārbaudes personai, kas nēsā šaujamieroci, regulē Ieroču aprites likuma 27. pants, kas cita starp nosaka, ka ārstniecības iestāde ziņas par personas veselības stāvokļa atbilstību darbam ar ieročiem ievada Ieroču reģistrā. Atbilstoši minētajam, likuma „Par Latvijas Banku” 42.2 panta pirmās daļas 3. punktā noteikts, ka, lai pārliecinātos par to, vai fiziskā persona, kura pretendē uz Aizsardzības pārvaldes darbinieka amatu vai ieņem šo amatu, atbilst šā likuma 42.3 panta otrās daļas 6. un 7. punktā noteiktajām prasībām, Atbildētājai ir tiesības pieprasīt ziņas no Ieroču reģistra. Savukārt Darba likuma 82. panta pirmā daļa noteic, ka darbiniekam, pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, ir pienākums nekavējoties veikt veselības pārbaudi gadījumos, kad šādas pārbaudes veikšana paredzēta normatīvajos aktos vai darba koplīgumā vai arī pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai.

Laika posmā no 2018. gada 3. novembra līdz 2019. gada 2. maijam, kā arī laika posmā no 2019. gada 17. maija līdz 2019. gada 6. novembrim Prasītājs atradās ilgstošā prombūtnē. Kad Prasītājs 2019. gada 7. novembrī atgriezās darbā, saskaņā ar Ieroču reģistrā esošo informāciju Prasītājam bija izsniegta SIA „Veselības centrs 4" ārstes A. Kučikas 2018. gada 1. novembra izziņa ar slēdzienu, no kura izriet, ka Prasītāja veselības stāvoklis neatbilst šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas medicīniskās atļaujas saņemšanai. Papildus minētajam, norāda, ka Prasītājam kopš 2018. gada 10. decembra nav derīgas obligātās veselības pārbaudes kartes, kas atbilstoši MK noteikumiem Nr. 219 apliecina darbinieka veselības stāvokļa atbilstību ieņemamajam amatam un veicamajiem darba uzdevumiem. Līdz ar to Atbildētāja 2019. gada 7. novembrī apturēja Prasītājam izsniegtās dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļaujas darbību.

Ņemot vērā to, ka Prasītāja darbs ir saistīts ar paaugstinātas bīstamības priekšmeta lietošanu, Atbildētāja nolūkā neapdraudēt nedz paša Prasītāja, nedz citu Atbildētājas darbinieku un trešo personu drošību un veselību, kā arī Atbildētājas īpašumu centrālās bankas liela apjoma naudas pārvadājumu laikā un nolūkā nodrošināt likuma „Par Latvijas Banku” 42.3 panta otrajā daļā noteiktā vispārējā aizlieguma nodarbināt Aizsardzības pārvaldes darbinieka amatā personu ar šādu medicīnisko slēdzienu īstenošanu, 2019. gada 7. novembrī uz laiku līdz visu apstākļu pienācīgai noskaidrošanai izdeva rīkojumu Nr. 03-05.1/2019/7 „Par Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes darbinieka M. Graša atstādināšanu no darba “, saskaņā ar kuru Prasītājs tika atstādināts no darba pienākumu veikšanas laikā no 2019. gada 7. novembra līdz brīdim, kad Prasītājs iesniedz Atbildētājai dokumentus, kas apliecina viņa veselības stāvokli, bet ne ilgāk par trim mēnešiem. Tā kā Ieroču reģistra ieraksts par Prasītāja veselības stāvokli bija izdarīts aptuveni gadu iepriekš un šā gada laikā Prasītājs bija atradies ilgstošā prombūtnē (ilgstoši ārstējies) un atgriezies darbā, ar Rīkojumu Nr. 1 Prasītājam tika dota iespēja iesniegt Atbildētājai aktualizētu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegtu ārstniecības iestādes izveidotas ārstu komisijas vai ģimenes ārsta atzinumu par veselības pārbaudi personai, kas glabā (nēsā) šaujamieročus un veic darbu ar ieročiem, kā arī obligātās veselības pārbaudes karti.

Prasītājs 2019. gada 5. decembrī iesniedza Atbildētājai iesniegumu, ar kuru informēja Atbildētāju par iespējamu prasības celšanu tiesā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu un ieturētās darba algas izmaksu. 2019. gada 9. decembrī notika Prasītāja un Atbildētājas vadības tikšanās, kuras laikā Prasītājs informēja Atbildētāju, ka viņš aizvien turpina veikt obligāto veselības pārbaudi un ka arodārsta apmeklējums nepieciešamo medicīnisko dokumentu saņemšanai plānots 2019. gada 20. decembrī. Atbildētāja 2019. gada 11. decembrī nosūtīja Prasītājam rakstveida atbildi Nr. 09.1- 21/2019/3941 „Par savstarpējām darba tiesiskajām attiecībām", ar kuru Prasītājs cita starpā tika informēts, ka, pamatojoties uz Prasītāja sniegto informāciju par veselības pārbaužu veikšanas gaitu un plānoto arodārsta apmeklējuma datumu, Atbildētāja piekrīt izmaksāt Prasītājam darba samaksu par atstādināšanas laiku no 2019. gada 7. novembra

Vienlaikus 2019. gada 11. decembrī Atbildētāja izdeva rīkojumu Nr. 03-05.1/2019/8 „Grozījumi Latvijas Bankas prezidenta 2019. gada 7. novembra rīkojumā Nr. 03- 05.1/2019/7 „Par Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes darbinieka M. Graša atstādināšanu no darba", saskaņā ar kuru tika grozīts Rīkojums Nr. 1, nosakot, ka rīkojumos minētie dokumenti saistībā ar Prasītāja veselības stāvokļa atbilstību amatam ir jāiesniedz Atbildētājai ne vēlāk kā līdz 2020. gada 6. janvārim. Nosakot Rīkojumā Nr. 2 konkrētu termiņu, kādā Prasītājam ir jāiesniedz Atbildētājai medicīniskā dokumentācija, kas atspoguļo Prasītāja veselības stāvokļa atbilstību ieņemamajam amatam, Atbildētāja, pirmkārt, ņēma vērā apstākli, ka pats Prasītājs informēja Atbildētāju, ka viņa veselības pārbaudes tiks pabeigtas līdz 2019. gada 20. decembrim. Otrkārt, šāds termiņš (divi mēneši, skaitot no 2019. gada 7. novembra, kad Prasītājs atgriezās darbā pēc ilgstošas prombūtnes) atbilst vispārējai veselības pārbaužu veikšanas praksei. Proti, MK noteikumu Nr. 219 19. punkts nosaka, ka periodiskās un ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudes veikšanai darba devējs nosaka noteiktu laiku, ne mazāku par četrām nedēļām un ne lielāku par trijiem mēnešiem. Tāpat Atbildētāja 2019. gada 11. decembra atbildē Nr. 09.1- 21/2019/3941 „Par savstarpējām darba tiesiskajām attiecībām", kas tika sagatavota uz Prasītāja 2019. gada 5. decembra iesniegumu un kurā Atbildētāja informēja Prasītāju par Rīkojuma Nr. 1 grozījumiem, lūdza Prasītāju nekavējoties informēt Atbildētāju gadījumā, ja no Prasītāja neatkarīgu, objektīvu apstākļu dēļ Prasītājam noteiktajā termiņā nav iespējams iesniegt Rīkojumā Nr. 1 un Rīkojumā Nr. 2 minētos medicīniskos dokumentus. Visbeidzot, situācija bija būtiski mainījusies arī tādējādi, ka, pamatojoties uz Darba likuma 74. panta pirmās daļas 1. punktu un trešo daļu, ar Rīkojumu Nr. 2 tika nolemts izmaksāt Prasītājam darba samaksu par visu atstādināšanas laiku no 2019. gada 7. novembra.

Norāda, ka nedz uz prasības celšanas brīdi, nedz uz šo paskaidrojumu sagatavošanas brīdi situācija nav mainījusies un Prasītāja veselības stāvoklis saskaņā ar normatīvo aktu prasībām aizvien nav atbilstošs tam, lai viņš varētu nēsāt dienesta šaujamieroci un tādējādi pildīt savus amata pienākumus. 2020. gada 6. janvārī Atbildētāja saņēma no Prasītāja ārstu izziņas, kas izdotas 2019. gada 18. un 19. decembrī, ar slēdzienu, no kura izriet, ka Prasītāja veselības stāvoklis aizvien neatbilst šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas medicīniskās atļaujas saņemšanai, un ko apliecina arī jauns ieraksts Ieroču reģistrā.

Prasītāja atstādināšanai no darba bija objektīvs un pamatots iemesls un tā notikusi, ievērojot likuma „Par Latvijas Banku" 42.3 panta otrās daļas un Darba likuma 58. panta prasības

Lietā nav konstatējams Prasītāja tiesību aizskārums un tādējādi nav pamata morālā kaitējuma atlīdzības piedziņai.

Paskaidrojumos uz prasības pieteikuma papildinājumiem norādīts, ka 2018. gadā saistībā ar plānotu Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes darbinieka ilgstošu prombūtni (trīs gadi, sākot ar 2018. gada augustu) Latvijas Bankā notika darbinieku rotācija, kuras rezultātā uz šo laika periodu atbrīvojās Kases operāciju daļas galvenā naudas apgrozības analītiķa amata vieta Kases un naudas apgrozības pārvaldē .Šim amatam atbilstošajiem darba pienākumiem bija nepieciešamas analītiskās un problēmu risināšanas prasmes, kā arī angļu valodas zināšanas, jo tie ietver ne tikai pārbaužu veikšanu ārvalstu valūtu skaidrās naudas tirdzniecības vietās. Darbinieku atlasi Latvijas Bankā tobrīd noteica Latvijas Bankas prezidenta 2016. gada 12. decembra kārtība Nr. 001-04/2016/6 „Latvijas Bankas brīvās amata vietas pretendentu konkursa organizēšanas un norises kārtība” . Darbinieku atlases kārtības 4. punktā bija noteikti gadījumi, kuros darbinieku atlasi var veikt, neizsludinot konkursu. Proti: (1) ja ir amata kvalifikācijas prasībām atbilstošs pretendents no pēdējo 12 mēnešu laikā organizētajiem konkursiem, (2) ja ir amata kvalifikācijas prasībām atbilstošs pretendents, kas ir Latvijas Bankas darbinieks, vai (3) ja ir amata kvalifikācijas prasībām atbilstošs pretendents, kas tiek pieņemts darbā, lai aizstātu darbinieku ilgstošas prombūtnes laikā. Ņemot vērā Prasītāja izrādīto interesi par šo vakanci, 2018. gada 29. maijā notika Prasītāja tikšanās ar Aizsardzības pārvaldes vadītāju R. Namnieku un Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītāju J. Blūmu. Savukārt 2018. gada 5. un 6. jūnijā Personāla pārvaldes vadītāja vietniece V. Veikmane kopā ar Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītāju J. Blūmu veica Prasītāja sociālo kompetenču interviju, un pieaicinātais eksperts veica Prasītāja angļu valodas zināšanu mutisko pārbaudi. Diemžēl pārbaudes rezultātā tika konstatēts, ka Prasītāja sociālās kompetences (t.sk. problēmu risināšanas prasmes) un angļu valodas zināšanas bija zemākas par šim amatam izvirzītajām prasībām. Līdz ar to 2018. gada augustā darbā tika pieņemts attiecīgajām amata kvalifikācijas prasībām atbilstošs pretendents no tādu pretendentu vidus, kuri iepriekš bija piedalījušies konkursā uz Maksājumu sistēmu pārvaldes Maksājumu sistēmu operāciju daļas maksājumu sistēmu vecākā eksperta amatu.

Tā kā darbinieku atlase tika rīkota atbilstoši Darbinieku atlases kārtības noteikumiem un visiem atlases dalībniekiem, kuru piemērotība vakantajam amatam tika vērtēta konkrētajā darbinieku atlasē, bija izvirzītas vienādas kvalifikācijas prasības, izskatāmajā lietā nav konstatējams, ka Atbildētāja jebkādā veidā ir pieļāvusi diskriminējošu attieksmi pret Prasītāju, vai ka darbinieku atlase ir bijusi neskaidra vai Atbildētājas darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem pretēja. Apstāklis, ka Prasītāja zināšanu pārbaudes rezultātā tika konstatēta viņa neatbilstība Kases un naudas apgrozības pārvaldes Kases operāciju daļas galvenā naudas apgrozības analītiķa amatam izvirzītajām prasībām, nekādā veidā nenozīmē, ka pret Prasītāju tikusi īstenota atšķirīga attieksme.

Bez tam Prasītājs savos Prasības papildinājumos nemaz nav norādījis, pēc kādas Prasītājam piemītošas pazīmes Atbildētāja it kā esot īstenojusi pret viņu vērstu diskrimināciju.

Papildus paskaidro, ka nepamatoti ir arī Prasības papildinājumos minētie apgalvojumi, ka Prasītājam neesot bijuši zināmi darbinieku atlases rezultāti un ka tādējādi it kā būtu secināms, ka Atbildētāja esot īstenojusi pret Prasītāju psiholoģisko vardarbību.

Saskaņā ar Latvijas Bankā pastāvošo praksi, atbildes par izvērtēšanas rezultātiem Latvijas Bankas darbiniekiem, kas pretendē uz brīvajām amata vietām, parasti tiek sniegtas mutiski. Šādas mutiskas atbildes sniegšanas fakts netiek fiksēts. Attiecībā uz vakanto amata vietu – Kases un naudas apgrozības pārvaldes Kases operāciju daļas galvenais naudas apgrozības analītiķis – atlases rezultātu paziņošanu Prasītājam Atbildētāja ir identificējusi to, ka Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs informēja Aizsardzības pārvaldes vadītāju, ka Prasītāja profesionālā kvalifikācija neatbilst iepriekšminētajam amatam. Minētā persona šo informāciju nodeva tālāk Prasītāja tiešajiem vadītājiem, lai viņi par to informētu Prasītāju. Savukārt, tā kā kopš minētās pretendentu izvērtēšanas un atlases ir pagājuši divi gadi, pilnībā precīza informācija, vai un kā šīs personas ir nodevušas informāciju Prasītājam, nav saglabājusies. Vispārējā nostāja starp aptaujātajiem Atbildētājas darbiniekiem ir tāda, ka Prasītājs arī pats bija izrādījis iniciatīvu un interesējies par pretendentu atlases rezultātiem Personāla pārvaldē un ka tādējādi šie rezultāti viņam bija zināmi. Par to lielā mērā liecina arī paša Prasītāja norādītā informācija Prasības papildinājumos.

 Latvijas Bankas tiesību akti neparedz obligātu pienākumu rakstveidā informēt pretendentus par atlases rezultātiem un šādu prasību neizvirza arī neviens ārējais normatīvais akts (t.i., neviens ārējais normatīvais akts attiecībā uz darba intervijām, konkursiem un darbinieku atlasēm nemaz neparedz obligātu pienākumu darba devējam sniegt informāciju visiem pretendentiem par darba intervijas, konkursa vai darbinieku atlases rezultātiem un pretendentu neatbilstību vakancei). Atbildētāja ar izvēlēto pieeju Prasītāja informēšanai par pretendentu atlases rezultātiem ne tikai nav pārkāpusi Darba likuma vai cita darba tiesiskās attiecības regulējoša tiesību akta normas, bet arī nav centusies un vēlējusies psiholoģiski negatīvi ietekmēt Prasītāju. Bez tam, veids, kādā Prasītājam kļuva zināms atlases iznākums, nekāda veidā neietekmē un nevarēja ietekmēt atlases rezultātu pēc būtības.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis prasību uzturēja pilnībā. Lūdza to apmierināt. Paskaidrojumus sniedza atbilstoši prasības pieteikumā un papildinājumos minētajiem argumentiem.

Atbildētāja pilnvarotā persona prasību neatzina, paskaidrojumus sniedza atbilstoši rakstveidā sniegtajiem paskaidrojumiem.

Pušu paskaidrojumi pilnā apjomā fiksēti tiesas sēdes skaņu ierakstā.

Motīvu daļa

Noklausījusies pušu paskaidrojumus, izvērtējusi lietas materiālos esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība nav pamatota un noraidāma.

Tiesa atzīst, ka prasītāja argumenti nerada tiesisku pamatu atbildētājas rīkojumu atzīšanai par spēkā neesošiem un to atcelšanai.

Tiesa atzīst, ka Atbildētāja, nosakot Prasītājam pagaidu aizliegumu atrasties savā darba vietā un veikt darba pienākumus, ir nodrošinājusi likuma „Par Latvijas Banku” 42.3 panta otrajā daļā noteiktā aizlieguma pielaist pie darba darbinieku, kura veselības stāvoklis neatbilst darbam ar dienesta šaujamieroci, ievērošanu. Tiesa secina, ka Prasītāja atstādināšana no darba ir notikusi atbilstoši Darba likumā un likumā „Par Latvijas Banku" noteiktajai kārtībai un pamatam.

Darbinieka atstādināšanu no darba vispārīgi regulē Darba likuma 58. pants. Darba likuma 58. panta pirmā daļa noteic, ka atstādināšana no darba ir ar darba devēja rakstveida rīkojumu noteikts pagaidu aizliegums darbiniekam atrasties darba vietā un veikt darbu. Savukārt atbilstoši šā panta trešajai daļai darba devējam ir tiesības atstādināt darbinieku no darba “citos gadījumos” gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm.

Tiesas ieskatā situācija, kas izveidojusies prasītāja un atbildētājas starpā atbilst Dabra likuma 58.panta trešajā daļā noteiktajam kritērijam ”citi gadījumi” .

Par atstādināšanas laiku prasītajām ir izmaksāta darba samaksa, līdz ar to nekādas negatīvas sekas ar atstādināšanu nav iestājušās.

 Termiņa noteikšana Prasītāja veselības stāvokļa apliecinošo dokumentu iesniegšanai līdz 2020. gada 6. janvārim nav uzskatāma par atbildētājas prettiesisku rīcību. Uz Prasītāja un Atbildētājas pārstāvju tikšanās laiku 2020. gada 9. decembrī bija jau pagājis viens mēnesis medicīnisko dokumentu iegūšanai, bet termiņš līdz 2020. gada 6. janvārim noteikts atbilstoši paša prasītāja sniegtajai informācijai. Turklāt prasītājs nav iesniedzis nevienu pierādījumu, ka minētajā laikā līdz 2020. gada 6. janvārim viņam nav bijusi iespēja visus atbildētājas pieprasītos dokumentus iegūt.

Prasītāja ieskatā rīkojumu izdošana uzskatāma par mobingu un bosingu, kas dod pamatu morālā kaitējuma kompensācijas piedziņai.

Ar mobingu saprot psiholoģisku teroru, kas ietver sistemātisku naidīgu un neētisku komunikāciju no vienas vai vairākām personām (priekšnieks vai darba kolēģu grupa) un vērsts galvenokārt pret vienu indivīdu ar mērķi viņu atsvešināt, izstumt no kolektīva, radīt apstākļus, ka viņš darbu pameta ( tēze no Augstākā tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 17.oktobra sprieduma Lieta Nr.C33308515, SKC-1267/2017

 Darba devēja rīkojuma izdošana, nosakot obligāto veselības pārbaudi, nav ne mobings, ne bosings.

Lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka nesniedzot Prasītājam rakstisku atbildi par notikumam 2018. gada sākumā Atbildētāja pārkāpusi kādu ārējo vai iekšējo normatīvo aktu.

 Darba tiesiskajās attiecībās morālā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats ir atšķirīgas attieksmes aizlieguma vai aizlieguma radīt nelabvēlīgas sekas pārkāpums. Līdz ar to morālā kaitējuma esamība uzskatāma par pierādītu, ja ir pierādīts atšķirīgas attieksmes aizlieguma vai aizlieguma radīt nelabvēlīgas sekas pārkāpums.

Darba likuma 9.panta pirmajā daļā ietverts vispārīgs aizliegums radīt darbiniekam nelabvēlīgas sekas par savu likumā vai līgumā paredzēto tiesību izmantošanu darba tiesisko attiecību ietvaros, kā arī speciāls nelabvēlīgu seku radīšanas aizliegums attiecībā uz tiem gadījumiem, kad darbinieks informē kompetentās iestādes vai amatpersonas par aizdomām par noziedzīga nodarījuma vai administratīva pārkāpuma izdarīšanu darbavietā.

Vispārīgais nelabvēlīgu seku radīšanas aizliegums pamatots tiesību sistēmu caurvijošā domā, ka atļauta darbība bauda likuma aizsardzību, turpretim neatļauta darbība netiek tiesiski aizsargāta.

 Neatbilst patiesībai Prasītāja arguments, ka atstādināšanas kārtība bez darba algas samaksas ir vērtējama kā Atbildētāja atriebība, kas saistīta ar prasītāja iesniegumu Valsts darba inspekcijai un darba vietas apsekošanu. Atbildētājas Rīkojums izdots 2019. gada 7. novembrī, proti, pirmajā dienā, kas prasītājs pēc ilgstošas darba nespējas ieradās darbā, savukārt darba vietas apsekošana kā norāda pats prasītājs notika divas nedēļas vēlāk, proti, 2019. gada 21. novembrī. Citas informācijas lietā nav.

Tā kā lietā nav konstatēts atšķirīgas attieksmes aizlieguma vai aizlieguma radīt nelabvēlīgas sekas pārkāpums, nav pamata piedzīt morālo kaitējumu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta trešajai daļai, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus, ko veido, izdevumi par advokāta palīdzību, piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.

Atbildētājas izdevumi juridiskās palīdzības saņemšanai ir EUR 3630 ( 14.01.2020. Rēķins un 03.03.2020 Rēķins ).

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktā noteikts, ka atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa ir no 8501 euro līdz 57 000 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro, Savukārt panta ceturtajā daļā noteikts, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

 Līdz ar to no Prasītāja Atbildētājas labā piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi 1425 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, (…) par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu un Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 21.panta otro daļu prasītājam sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nosakāms 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 44., 97., 193., 195., 204.1 pantu tiesa nosprieda:

noraidīt Mārtiņa Graša prasību pret Latvijas Banku par rīkojuma par atstādināšanu no darba uzskatīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

Piedzīt no Mārtiņa Graša, personas kods 081271-..., par labu Latvijas Bankai, reģistrācijas Nr.90000158236, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 1425 EUR (viens tūkstotis četri simti divdesmit piecus euro). Samaksa veicama norēķinu kontā LV35 LACB 0EUR 1750 5010 0, BIC LACBLV2X.

Uzlikt Mārtiņam Grasim pienākumu spriedumu par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu atbildētājas labā izpildīt labprātīgi 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Rūķe

Rīgā, 2020.gada 7.augustā

Novērtē šo rakstu:

21
4